Valsts izglītības satura centrs (VISC) rosina augstskolas neuzņemt
reflektantus, kuri uzrādījuši zemus rezultātus centralizētajos eksāmenos.
Jaunnedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijā paredzēts uzklausīt informāciju par 2018./2019. mācību gada valsts
pārbaudes darbu rezultātiem vispārējās izglītības programmās un šo rezultātu
izvērtējumu.
Komisijai sagatavotajā materiālā VISC skaidro, ka
eksāmenu rezultātus tieši un netieši ietekmē dažādi faktori. Viens no tiem ir
saistāms ar to, ka visi izglītojamie kārto vienu eksāmenu, bet mācās pēc
dažādām programmām, ar atšķirīgu mācību stundu skaitu. Šo problēmu plānots
risināt, jaunā mācību satura kontekstā izstrādājot divu līmeņu eksāmenus.
VISC ieskatā rezultātus ietekmē arī tas, ka centrs
katru gadu eksāmenos pakāpeniski samazina reproducējošo uzdevumu skaitu,
nomaina kāda uzdevumu veidu, saglabājot pārbaudāmo prasmi, kā arī vairāk iekļauj
“nestandarta” uzdevumus un uzdevumus ar praktisku ievirzi.
Tāpat centra ieskatā zemie eksāmenu rezultāti
atsevišķos mācību priekšmetos liecina arī par kritušos skolēnu motivāciju iegūt
augstus rezultātu, jo augstskolas uzņem gandrīz visus vidusskolas absolventus
(tikai dažās programmās ir konkurss).
VISC arī rosina augstskolās neuzņemt reflektantus ar
zemiem sasniegumiem CE. Papildu tam centra ieskatā līdz ar teritoriālo reformu
nepieciešams novados organizēt 9.klases valsts pārbaudījumu centralizēto
vērtēšanu, kā arī paaugstināt prasības uzņemšanai vidusskolā.
LETA jau ziņoja, ka skolēnu vidējais rezultāts
centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot
zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā
matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem
mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu
pēc kārtas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC).
Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts
matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu
rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus
gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot. Šogad 226 skolēniem
eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārt.
Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad
sasniegts arī fizikas eksāmenā – skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.
Angļu valodas eksāmenā valstī sasniegts 62,7%
rezultāts, kas ir augstākais pēdējo desmit gadu laikā. Arī krievu valodas
eksāmenā skolēniem šogad izdevies sasniegt augstāko vidējo rezultātu pēdējo
desmit gadu laikā – 74,4%, kas ir par 4,1 procentpunktu augstāks nekā pērn.
Pēc krituma pagājušajā gadā šogad vidējais rezultāts
franču valodas eksāmenā ir uzlabojies sasniedzot 69,1% un atgriežoties aptuveni
2014.gada līmenī. Līdzīga situācija ir arī vācu valodas eksāmenā, kur pēc
vidējā rezultāta krituma pērn šogad fiksētais rezultāts 71,9% ir otrs augstākais
pēdējos desmit gados.
Vidusskolēnu sniegums ķīmijas eksāmenā pēdējo desmit
gadu laikā bijis ļoti svārstīgs. Šogad fiksētais rezultāts 62,8% apmērā ir par
1,3 procentpunktiem augstāks nekā pērn. Vislabākais vidējais rādītājs sasniegts
2015.gadā – 65,6%.
Skolēnu vidējais sniegums bioloģijas eksāmenā
turpināja sarukt arī šogad, sasniedzot 57,1%, kas ir otrs zemākais rādītājs
pēdējā desmitgadē. Arī vēstures eksāmenā skolēnu vidējie rezultāti bijuši
svārstīgi, šogad, gadu pēc rezultātu kārtējā krituma, tam uzkāpjot līdz 41,3%.
Labāko vidējo rezultātu pēdējā desmitgadē uzrādot
2013.gadā (55,72%), šogad fiksētais latviešu valodas eksāmena vidējais
rezultāts ir sasniedzis 49,9%, kas ir par 2,7% zemāks nekā pirms gada.
Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā
iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā mēneša laikā
pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu
ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. VISC apelācijas komisija mēneša
laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu,
lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.
Foto: pixabay.com
