Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja
Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu
(NA).
Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis
ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt
savu partejisko piederību no “KPV LV” uz NA, kas izraisīja koalīcijas
partiju nesaskaņas.
Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra
amatā “par” balsoja kopumā 56 deputāti, bet “pret” – 35
parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie
deputāti, viens “KPV LV” deputāts, “Jaunās vienotības”, NA,
Jaunās konservatīvās partijas un “Attīstībai/Par!” frakciju deputāti.
Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, “Saskaņa”, gandrīz visi
“KPV LV” un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja “pret”.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka
valdība ir skaidri definējusi, ka jāpāriet no vecās politikas jeb lētā tranzīta
vai lētā izejvielu tranzīta uz modeli, kur Latvijas ražojošie uzņēmumi,
eksportētāji ir valsts nākotne, un visa uzmanība jāveltī, lai šo
uzņēmējdarbības vidi attīstītu, nodrošinātu jaunas darba vietas. Premjers
uzsvēra, ka, lai sasniegtu iecerēto viedo reindustrializāciju, nepieciešams
Ministru kabinets pilnā sastāvā, tāpēc viņš aicināja darbam valdībā atgriezt
Vitenbergu.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) pauda, ka labās
lietas ekonomikā notiek par spīti valdības rīcībai. Salīdzinot ar Lietuvu un
Igauniju, kur ir iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, Latvijā piedzīvots IKP
kritums, kas parāda Latvijas valdības “spējas”, uzsvēra deputāts.
Vienīgais panākums ir, ka valdība sākusi apgūt vai nu
citu iedotu vai aizdotu naudu, taču tas tiek darīts neprasmīgi un atstās
negatīvas sekas, norādīja opozīcijas politiķis. Viņš arī pauda, ka pie varas
esošie turpināšot obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK afēru. Zariņš
kritizēja, ka Vitenberga parakstītie noteikumi esot paredzējuši, ka var atgūt
tikai mazu daļu no OIK afērā izkrāptās naudas.
Deputāts pauda, ka daudzas OIK sistēmas stacijas ir
krāpušās vairāku miljonu apmērā un ka attiecīgie noteikumi tika pieņemti, lai
šie līdzekļi EM nebūtu jāatgūst. Zariņš apgalvoja, ka Kariņš Vitenbergu uz šo
amatu virza, lai tiktu piesegta OIK afēra, jo pie OIK sistēmas izveidošanas
pirms laba laika esot strādājis arī Kariņš.
Parlamentārietis arī norādīja, ka valsts pārvaldes
līmenī nav izdarīts mājasdarbs pārkompensācijas jeb pārāk dāsna atbalsta
piešķiršanas novēršanai OIK sistēmas stacijām. Vitenbergam par OIK problēmām
nāksies atbildēt, lai gan, iespējams, ka Vitenbergam pietrūkstot kompetences un
politiskās gribas atbilstoši rīkoties, pauda opozīcijas politiķis.
Zariņš gan arī pateicās, ka Vitenbergs drosmīgi
pieteicās debatēs pirms lemšanas par viņa apstiprināšanu, un sacīja, ka
sagaida, ka šādi rīkosies arī pārējie ministru amata kandidāti.
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka arī
atbalsta valdības izvirzīto mērķi par viedo reindustrializāciju. Politiķis
vaicāja Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), pēc kuriem kritērijiem
tika meklēts kandidāts ekonomikas ministra amatam šī mērķa sasniegšanai.
Opozīcijas deputāts norādīja, ka vēl vairāk ir
palielinājusies Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un vaicāja, vai
par to kāda atbildība ir Vitenbergam, kurš iepriekš ieņēma ekonomikas ministra
amatu. Dombrovskis arī norādīja, ka šodien Vitenberga uzstāšanās Saeimā laikā
nekas netika pateikts par OIK, lai gan politiķis Saeimā ienāca ar solījumu par
OIK sistēmas atcelšanu.
Parlamentārietis vērsa uzmanību, ka, lai gan valdība
lielās ar atbalsta programmām, taču vairāki uzņēmumi saņēmuši no valsts
informāciju, ka nav pietiekams finansējums, lai sniegtu atbalsta attiecībā uz
apgrozāmajiem līdzekļiem aprīlī.
Savukārt opozīcijas deputāte Evija Papule debatēs
norādīja, ka Kariņš šobrīd ir nomainījis gandrīz trešdaļu savu ministru, īpaši
“smagajās jomās”. Viņasprāt, tādā veidā tiek atzīts, ka valdība
strādājusi kļūdaini.
Arī deputāts Edgars Tavars (ZZS) vērsa uzmanību, ka
saistībā ar Vitenberga iepriekšējo laiku ekonomikas ministra amatā 2021.gada
pirmo ceturksni IKP Latvijā ir krities salīdzinājumā ar pieaugumu Igaunijā un
Lietuvā. Tavars norādīja, ka Vitenberga darbs saistāms arī ar pāriešanu no
sākotnējās pieejas par OIK likvidēšanu uz OIK nosargāšanu.
Opozīcijas deputāts pārmeta, ka ekonomikas jomā
ierobežojumi tika haotiski ieviesti un daudziem uzņēmējiem tie izrādījās
liktenīgi. Sekas šiem ierobežojumiem redzēsim vēl ilgstoši, norādīja
politiķis.Viņš arī kritizēja valdības atbalstīto pieeju, kas faktiski nosakot
patentmanksātāju likvidēšanu laikā, kad viņiem ir grūti atrast darbu.
Tavars norādīja, ka Vitenberga laikā turpinājās
tranzīta iznīcināšana “līdz galam”. Reizē valstij netiek piedāvāta
kāda alternatīva, jo ir tikai skaisti vārdi par viedo reindustralizāciju,
uzsvēra deputāts, pamatojot, kāpēc viņš un Zaļo un zemnieku savienība nevarēs
atbalstīt Vitenberga apstiprināšanu ministra amatā.
Vitenberga iepriekšējās partijas biedrs, Saeimas
deputāts Ēriks Pucens (KPV LV) Vitenbergu salīdzināja ar dezertieri, kur
pagriež muguru savējiem un aiziet pie pretiniekiem. Politiķis pauda, ka
partiju, uz kuru aizgājis ekonomikas ministra kandidāts, tagad raksturojot
liekulība, nodevība un vienošanās aiz muguras.
Pucens prognozēja, ka Vitenbergs būšot kā
“bandinieks, varas kalps senā partijā, kura tevi apspēlēs”. “KPV
LV” deputāts norādīja, ka 2.jūnijā pēc būtības esot kritusi Kariņa
valdība, izveidojot Kariņa otro valdību. Redzēsim, vai līdzīgi kā ar filmu
“Terminators” būs arī trešā Kariņa valdību, piebilda deputāts.
Tikmēr Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka pirms gada
balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā viņu atbalstīja,
un viņš savu izvēli nenožēlo. “Redzu, ka Vitenbergs savas darbības laikā
panāca labu atspēriena punktu industriālajiem parkiem, un ir radīts labs
atspēriens mājokļa programmām. Man šie jautājumi ir ļoti svarīgi,” teica
parlamentārietis.
Tomēr, viņaprāt, šodienas balsojums nav par uzticības
izteikšanu Vitenbergam, bet uzticības izteikšanu “jaunajai/vecajai”
valdībai. Valainis uzskata, ka tā ir izveidota pagrīdē un vienošanās panākta
ļoti necaurspīdīgā veidā, kas, viņaprāt, ir lielākais pārmetums, jo simbolizē
valdības darbu.
Valainis vēlētos, lai Ekonomikas ministrija (EM)
stiprinātu sadarbību ar uzņēmēju organizācijām, piemēram, Ādažu uzņēmēju
biedrību, Ķekavas uzņēmēju biedrību, Cēsu uzņēmēju klubu un citām.
“Manuprāt, šobrīd EM nav neviena svarīgāka uzdevuma kā glābt mazo biznesu.
Viss pārējais var pagaidīt, bet šobrīd jāglābj mazais bizness, un tam jābūt
visas valdības prioritātei,” pauda opozīcijas deputāts, piebilstot, ka
koalīcijas partneri tikai sadalīja amatus, bet aizmirsa par darbiem.
Vienlaikus “KPV LV” deputāts Kaspars Ģirģens
debatēs teica, ka Vitenbergam par partijas maiņu varētu būt piesolīts starts
Zemgales reģiona pirmajos numuros nākamajās vēlēšanās. Vienlaikus viņš lūdza
koalīciju saskaitīt, cik deputāti Saeimā šo valdību reāli atbalstīs.
Debašu noslēgumā Kariņš teica, ka viņam “sāp
sirds” par to, ka deputāti no Saeimas tribīnes var runāt slikti par mūsu
valsti, paužot nepatiesas ziņas par to, ka viss ir slikti. “Viss nav
slikti, un vienreiz šo sevis noliegšanu būtu jāizbeidz,” uzsvēra premjers.
Viņaprāt, kaimiņvalstu ekonomikas bija izturīgākas, jo tās ir strukturālākas un
ilglaicīgi izveidotas. Kariņš uzskata, ka tieši tāpēc Latvijā ir jāmaina
politika un jāievieš viedā reindustrializācija, kas būs kā atslēga, lai Latvija
sasniegtu vēl lielāku potenciālu nekā kaimiņvalstīs ziemeļos un dienvidos.
“Mūsu cilvēki ir pierādījuši visās jomās, ka esam
ārkārtīgi spēcīgi. Kopīgiem soļiem mēs ceļam un celsim mūsu valsti
saulītē,” atzīmēja Kariņš, aicinot deputātus atzīt, ka Latvija ir ļoti
spējīga valsts.
Vitenbergs dzimis 1985.gadā. 2018.gadā Vitenbergs no
partijas “KPV.LV” tika ievēlēts par 13.Saeimas deputātu.
Vitenbergam iepriekš bijusi pieredze privātajā
sektorā. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņš bija lielo klientu pārdošanas vadītājs
uzņēmumā SIA “Lietas MD”, kas darbojas svaigu augļu un dārzeņu
vairumtirdzniecības nozarē ar zīmolu “Augļu serviss”.
2005.gadā Vitenbergs ieguvis tūrisma gida izglītību
Latvijas Kultūras koledžā, bet 2008.gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis
bakalaura grādu tūrisma vadībā.
2019.gada janvārī Vitenbergs tika iecelts par Saeimas
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju.
2020.gada aprīlī Vitenbergs tika iecelts ekonomikas
ministra amatā, stājoties iepriekšējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV)
vietā, kurš 2020.gada martā zaudēja pielaidi darbam ar valsts noslēpumu un līdz
ar to arī ministra amatu.
Šī gada aprīlī Vitenbergs izstājās no “KPV
LV” un kļuva par Nacionālās apvienības (NA) pārstāvi. Tas izraisīja
nestabilitāti valdībā un Vitenbergam uz laiku nācās ministra amatu pamest un
atjaunot deputāta mandātu. Dienā, kad atjaunoja Vitenberga deputāta mandātu,
ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Kaspars Gerhards (NA) viņu iecēla par
Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.
Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas
ministra amatu, jo koalīcijā tobrīd ietilpstošā “KPV LV” uzstāja, ka
partiju vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar
šīm domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali.
Partiju sarunas noveda pie “KPV LV”
izslēgšanu no koalīcijas un ieceres nomainīt četrus ministru Krišjāņa Kariņa
(JV) valdībā.
Turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija
(JKP), “Attīstībai/Par” (AP), NA un “Jaunā vienotība” (JV).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien preses konferencē informēja,
ka koalīcijas darba turpināšana bez “KPV LV” bijusi “partneru
vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā”.
Līdz šim “KPV LV” valdībā pārstāvēja divi
ministri – iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre Ramona
Petraviča. Ar izmaiņām koalīcijā, iekšlietu ministres amatā tiek virzīta Marija
Golubeva (AP), bet labklājības ministra amatā – Gatis Eglītis (JKP).
Kariņš arī pavēstīja par “partiju
vienošanos”, kas paredz izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai
(JKP) pamest amatu. Viņas vietā tiek virzīta bijusī Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).
Foto: no arhīva
