Valsts kontrole (VK) revīzijā secinājusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valsts piešķirtos līdzekļus sportam neadministrē caurskatāmi, līdz ar to nav nodrošināts, ka šī nauda tiek efektīvi izlietota.
VK komunikācijas speciāliste Egita Diure aģentūrai BNS pavēstīja – revīzijā secināts, ka IZM sportam piešķirtos līdzekļus administrē necaurskatāmi, tā nav izstrādājusi tādu sporta nozares finansēšanas normatīvo regulējumu, kas nodrošinātu plānveidīgu un uz mērķu sasniegšanu orientētu sistēmas darbību, kā arī nav izveidojusi vienotu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību, kas nodrošinātu līdzekļu izlietojuma kontroli.Atklājies, ka revidētās organizācijas, kuras administrē IZM piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, pusotra gada laikā administrācijas izdevumiem ir izlietojušas 2,13 miljonus latu jeb gandrīz piekto daļu (18%) no piešķirtā finansējuma.Savukārt Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), Latvijas Olimpiskā vienība un Nacionālais olimpiskais sporta metodiskais centrs sporta federāciju finansēšanai un sporta pasākumu īstenošanai 2008. un 2009.gadā izlietojuši tikai aptuveni 35% no kopējiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.Kaut arī ministrijai nav tiesiska pamatojuma šādai rīcībai, tā piešķir valsts budžeta naudu tālākai sadalei un iesaista tās izlietojuma kontrolē LOK un LSFP. Turklāt, lai arī IZM piešķir līdzekļus LOK programmu īstenošanai, kas 2008.gadā bija 6,34 miljoni latu un 2009.gadā – 4,82 miljoni latu, ministrijas rīcībā nav īstenojamo programmu un informācijas par tajās iekļautajiem izdevumiem un finansējuma saņēmējiem.Ministrija nav noteikusi no valsts budžeta finansēto darba algu principus un pieļaujamo apmēru sporta organizācijās. Tādējādi LOK, LSFP un LOV darbinieku atalgojums 2009.gadā ir krietni – dažviet pat divas un trīs reizes – pārsniedzis vidējo atalgojumu gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā.Valsts budžeta līdzekļi, kas tika piešķirti starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā, ko organizētājs iemaksā kā drošības naudu starptautiskajās organizācijās un pēc noteikta laika atgūst, vismaz 540 000 latu apmērā nav atmaksāti valsts budžetā.Sporta organizācijas sadarbības līgumos noteikto pasākumu organizēšanu ir nodevušas nodibinājumiem, tādējādi palielinot šo pasākumu izmaksas. Piemēram, Eiropas basketbola čempionātu sievietēm 2009.gadā organizēja nevis Latvijas Basketbola savienība, bet tās izveidots nodibinājums, administratīvajiem izdevumiem izlietojot 45 843 latus.IZM Komunikāciju daļā aģentūru BNS informēja, ka ministrija, lai uzlabotu budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli, šogad ir pilnveidojusi sadarbības līgumus, kas tiek slēgti ar finansējuma saņēmējiem, nosakot, ka dotācijas saņēmēji valsts budžeta līdzekļus administratīvo izdevumu segšanai var novirzīt ne vairāk kā 15% apmērā no piešķirtā finansējuma.Līgumos iekļauti arī papildu nosacījumi, piemēram, ka finansējuma saņēmēja pienākums ir rakstveidā ar IZM saskaņot izmaiņas finanšu tāmē, noteikts aizliegums organizācijai veikt pārskaitījumus no Valsts kasē atvērtā norēķinu konta uz organizācijas kredītiestādes atvērtajiem norēķinu kontiem, turklāt precizēti iesniedzamie dokumenti pārskatam par finanšu izlietojumu.Ministrija arī uzsver, ka tā jau iepriekš analizējusi iespējamos risinājumus atbildīgākas sporta organizāciju rīcības veicināšanai. Kā viena no iespējām apsvērts budžeta finansējuma samazinājums nākamajā gadā organizācijai, kura iepriekš finansējumu izlietojusi neatbilstoši mērķiem. Taču tādējādi jārēķinās, ka to negatīvi izjutīs ne tikai sporta organizāciju atbildīgās amatpersonas, bet neizbēgami arī sportisti, no kā ministrija līdz šim esot vēlējusies izvairīties, taču nākotnē šāda pieeja tiks ieviesta.Turpmākai sporta finansējuma piešķiršanas un finansējuma izlietojuma uzraudzības sistēmas pilnveidei IZM arī plāno ieviest kopā ar Valsts kontroli izstrādātos ieteikumus līdzekļu administrēšanas uzlabošanai. Lielāko daļu no ieteikumiem IZM plāno īstenot jau līdz šā gada beigām.
