Latvijā patlaban ir aizliegti jebkādi
privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kuri nedzīvo kopā, tas nozīmē, ka
svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar
kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās
pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas
nedzīvo kopā, ir aizliegti, aģentūra LETA uzzināja Veselības ministrijā (VM).
Ministrijā uzsvēra, ka nav pieļaujama arī
situācija, ka, piemēram, cilvēks darba dienās dzīvo vienā vietā, piemēram, ar
draugiem, kolēģiem vai tamlīdzīgi, bet nedēļas nogalē dodas apciemot ģimeni vai
draugus, kuri dzīvo citur. Šādās situācijās cilvēkam ir jāpieņem lēmums, kurā
no mājsaimniecībām viņš pavadīs laiku līdz brīdim, kad šie ierobežojumi tiks
atcelti. Izņēmums ir tad, ja nepilngadīga bērna vecāki dzīvo šķirti. Bērns
drīkst tikties ar otru vecāku. Vienlaikus pašiem vecākiem kopā ir jāizvērtē
situācija, vai tas šobrīd ir nepieciešams. Tā vietā var izmantot citas
iespējas, piemēram, sazināties ar video zvanu.
Ministrijā arī atgādināja, ka īpaši
svarīgi no inficēšanās ar Covid-19 ir pasargāt gados vecus cilvēkus un cilvēkus
ar hroniskām saslimšanām, tāpēc jāatliek arī vecvecāku apciemojums. Piemēram,
vecāki nevar brīvdienās sūtīt bērnus uz laukiem pie vecvecākiem, kā arī
vecvecāki nevar braukt palīdzēt pieskatīt bērnus darba dienās, ja vien visi
nedzīvo kopā vienā mājsaimniecībā.
Tāpat ministrijā norādīja, ka uz ielas
kopā atrasties var tikai divi cilvēki, kuri dzīvo kopā, tāpēc, piemēram, divas
māmiņas, kuras pastaigājas kopā ar bērniem, vairs nevar pastaigā iet kopā vai
viņām savā starpā jāievēro vismaz divu metru distance.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP)
aicina Latvijas iedzīvotājus Lieldienas svinēt katram savās mājās, ka arī aizlūgt
gan par valsti, gan tās iedzīvotājiem, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu
ministrijā (TM).
Ņemot vērā valdības piešķirtās pilnvaras,
TM īpaši uzsver, ka reliģiskajām organizācijām laika periodā no 10. līdz
12.aprīlim un no 17. līdz 19.aprīlim, atkarībā no Lieldienu svinēšanas laika,
Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā vajadzētu aicināt iedzīvotājus palikt
savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, tostarp,
izmantojot internetu, TV un radio starpniecību.
Tāpat reliģiskajām organizācijām visus
svētku dievkalpojumus nepieciešams plānot bez apmeklētāju klātbūtnes.
Dievkalpojumus notur garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, pēc iespējas
atturoties no tādu reliģisku rituālu veikšanas, kas paredz tiešu kontaktu,
skaidroja ministrijā.
TM arī izcēla, ka, apzinoties, ka
reliģisko organizāciju telpas – dievnami – ir publiskās vietas un tās nav
slēgtas apmeklētājiem, uz reliģiskajām organizācijām ir tieši attiecināmi
ierobežojumi un noteikumi par sociālo un fizisko distancēšanos.
Minētais nozīmē, ka ikvienam, kas atrodas
reliģisko organizāciju telpās, ir jāievēro divu metru sociālā un fiziskā
distancēšanās. Tas ir attiecināms gan uz garīgo personālu, rīkojot
dievkalpojumu, gan uz dievnamu individuālajiem apmeklētājiem, gan uz citām
personām, kā, piemēram, personām, kas veido dievkalpojuma video vai audio
tiešraidi. Līdz ar to reliģiskajām organizācijām ir pienākums nodrošināt
iespēju apmeklētājiem ievērot divu metru distanci jebkurā dievnama vietā,
tostarp, ieejot dievnamā. Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas
vienlaikus var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un
kalpojošo personālu.
Reliģiskām organizācijām jānodrošina roku
dezinfekcijas līdzekļa pieejamību pie ieejas dievnamā, aicinot tā apmeklētājus
lietot sejas maskas.
Tāpat tām jāsadarbojas ar Valsts policiju
un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģisko prasību
nodrošināšanai.
Tādējādi ikviens ir stingri aicināts
palikt mājās un neapmeklēt dievnamus Lieldienu dievkalpojumu laikā, lai rūpētos
par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem
cilvēkiem.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien
lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju
līdz 12.maijam.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele
(AP) otrdienas preses konferencē pauda cerību, ka “mums izdosies līdz
Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku
varēsim īstenot vēlāk vasarā”.
“Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai
un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu
metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu,” aicināja
Viņķele, “šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība –
“nevajag vēl sapriecāties” – tiešām ir vietā”.
Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie
drošības pasākumi netiks mīkstināti. “Pieņemam to kā realitāti, ka līdz
12.maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus,” pauda ministre, norādot, ka
“šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt”.
Veselības
ministrija sagatavojusi arī īpašu svētku
laikam veidotu video, kur atgādina, ka šobrīd drošākais veids, kā pasargāt
savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos.
Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu – ministrija aicina
sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.
Vīrusam nav
brīvdienu – šobrīd ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās
tie, kuri nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem,
draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana
vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana,
kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo
kopā, ir aizliegti.
Video pieejams šeit https://www.youtube.com/watch?v=8swNuSWhKM8,
Foto: pixabay.com
