Par skolēniem paredzēto pārtikas paku organizēšanu un veidošanu ir
atbildīgas pašas pašvaldības, skaidroja Veselības ministrijas (VM) pārstāve
Anna Strapcāne.
Viņa norādīja, ka vadlīnijas par skolēnu pārtikas
pakām ir ieteikumi, kā organizēt un veidot to saturu. Līdz ar to par atkāpēm no
minētajām vadlīnijām sodi nav paredzēti.
Vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” ir
saņēmusi vecāku sūdzības un bažas par produktu pakām, ko skolas pusdienu vietā
nodrošina attālinātās mācīšanās laikā, un par to ceļ trauksmi, informēja
organizācijas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Marta Balode.
VM pavasarī izstrādātajās vadlīnijās teikts, ka
atbilstoši Ministru kabineta šā gada 12.marta rīkojumam “Par ārkārtējās
situācijas izsludināšanu”, lai nodrošinātu valsts budžeta dotācijas
izglītojamo brīvpusdienām izlietojumu, pašvaldības saņemto valsts budžeta
dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai 1.-4. klases izglītojamiem par laikposmu,
kad valstī ir noteikta ārkārtējā situācija, atbilstoši pašvaldības domes
lēmumam var izlietot tās administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo
1.-4.klases izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai
daudzbērnu ģimenēm.
Papildus, ja pašvaldībai ir neizmantoti brīvpusdienu
nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, atbilstoši pašvaldības domes
lēmumam vietvara ir tiesīga izlietot tos administratīvajā teritorijā
dzīvesvietu deklarējušo 5.-9. klases izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no
trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm.
VM, pamatojoties uz veselīga uztura pamatprincipiem,
kā arī normatīvo regulējumu par uztura normām izglītības iestādēm, iesaka
pārtikas produktu piegādei 1.-4.klašu izglītojamo pusdienu nodrošināšanai
nedēļā paredzēt vismaz 900 gramus augļu un dārzeņu, piemēram, ābolus,
bumbierus, kāpostus, burkānus, bietes, Ķīnas kāpostus un tomātus, kā arī 600
gramus piena un piena produktu, piemēram, govs pienu, kefīru, biezpienu, sieru.
Tāpat ministrijas izstrādātās vadlīnijas paredz
nodrošināt vismaz 300 gramus graudaugu, piemēram, maizi, griķus, makaronus,
rīsus, auzu pārslas, kā arī 300 gramus kartupeļu. Vēl vadlīnijas paredz nedēļā
nodrošināt vismaz 500 gramus olbaltumvielu saturošus pārtikas produktus,
piemēram, liesu gaļu vai zivs, sautētas gaļas konservus, zivs savā sulā
konservus, olas, konservētas vai pagatavotas pupiņas vakuumā, kā arī 90 gramus
taukvielu, piemēram, augu eļļas vai saldkrējuma sviesta.
Attiecīgi, ja pašvaldība vēlas nodrošināt pārtikas
produktus arī 5.-9.klašu izglītojamiem, noteiktie pārtikas produktu daudzumi
būtu jāpalielina par 35%, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģijas un uzturvielu
daudzumu.
Lai nodrošinātu pēc iespējas veselīgāka uztura
lietošanu, VM ieskatā, pārtikas produktus ieteicamāk izvēlēties svaigā veidā un
ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos noteiktās kvalitātes prasības,
piemēram, produktus bez garšas pastiprinātājiem, saldinātājiem, konservantiem
vai krāsvielām.
Pienu un piena produktus ieteicams izvēlēties bez
cukura vai sāls piedevas. Ja nav iespējams nodrošināt svaigu gaļu vai zivis,
tad gaļas vai zivs konservus būtu ieteicams izvēlēties ar iespējami mazāku
pievienotā sāls daudzumu – līdz 1,25 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta vai
līdz 1,5 gramiem sāls uz 100 gramiem zivju produkta.
Ministrijā aicina pašvaldības apzināt bērnus, kuriem
ārsta noteiktas diagnozes, piemēram, cukura diabēta, pārtikas alerģijas vai
celiakijas dēļ ir nepieciešams pielāgots uzturs, un pēc iespējas nodrošināt
attiecīgo produktu alternatīvas.
Pašvaldības, izvērtējot tirgū pieejamos pārtikas
produktus, to piegādes iespējas, izmaksas un citus faktorus, var brīvi
izvēlēties pārtikas produktus ieteiktajās pārtikas produktu grupās, akcentē
ministrijā. Vienlaikus pašvaldības var plānot pārtikas produktu piegādi vienu
reizi nedēļā, vienu reizi divās nedēļās vai retāk, ņemot vērā pārtikas produktu
derīguma termiņu, piegādes iespējas, produktu pieejamību, kā arī citus pārtikas
produktu piegādi ietekmējošos faktorus.
Vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv”
vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa stāstīja, ka viņai pieejamā informācija
liecina, ka Rīgā plānus par paku saturu izdomā iepirkumā uzvarējušais ēdinātājs
kopā ar pašvaldību, savukārt noteiktās izglītības iestādes medmāsa izvēlas
noteikto komplektāciju. Viņasprāt, šāds mehānisms, iesaistot trīs puses,
darbojas vairumā skolu.
Vecākus satrauc tas, ka pārtikas pakās lielā apmērā
ietilpst baltie milti, saldās pārslas, jogurti, konservi un cīsiņi ar augstu
cukura un sāls daudzumu, kā arī ļoti maz esot svaigu augļu vai dārzeņu.
Vienlaikus vecāki arī atzīst, ka atsevišķās pašvaldībās sagatavotās pakas esot
ļoti labas.
Foto: no arhīva
