Turpinot gatavot enerģētikas rīcības plānus 16 Zemgales pašvaldībām, SIA
“Ekodoma” gada nogalē divos semināros Dobelē un Aizkrauklē novadu
ekspertus iepazīstināja ar pašreizējo situāciju, norādot uz pašvaldību
stiprajām pusēm, “Ziņas” informē Zemgales Plānošanas reģiona speciālists
Aigars Ieviņš.
No 2017. gada augusta līdz novembrim rīcības plānu
izstrādātāji apmeklējuši visus iesaistītos novadus, kopīgi ar pašvaldību
speciālistiem analizējot to raksturojošos elementus un meklējot
risinājumus, kurus kā stipro pusi izvirzīt un attīstīt nākotnē.
Apkopojot
vizītēs iegūto informāciju, secināts, ka enerģiju pašvaldību uzņēmumos
visvairāk gada laikā saražo Dobelē (86 420 MWh), bet vismazāk – Aknīstē
(1700 MWh), savukārt vismazākie siltuma zudumi tīklos ir Jelgavas novadā
– vien četri procenti –, starp 16 pašvaldībām ļaujot sasniegt labākos
rezultātus vidējā īpatnējā siltumenerģijas patēriņā – 118 kWh/m2 gadā.
Apskatot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru centralizētajā
siltumapgādē, īpaši atzīmējami Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils,
Krustpils, Pļaviņu, Tērvetes un Viesītes novadi, kas siltumenerģiju
pilnībā iegūst no atjaunojamiem resursiem, galvenokārt šķeldas. Tas
atspoguļojas arī elektroenerģijas ražošanas datos – vairums pašvaldību
vietējo elektroenerģiju saražo ar biogāzes vai biomasas koģenerācijas
staciju palīdzību. Analizējot iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņu,
secināts, ka Zemgalē apskatītajās 16 pašvaldībās iedzīvotāji gadā patērē
mazāk (823 kWh) nekā valstī vidēji (900 kWh) un tas ir teju divreiz
mazāk nekā vidēji ES (1564 kWh). Starp pētījumā iesaistītajām 16
pašvaldībām lielākais elektrības patēriņš ir Ozolnieku novadā (1072
kWh/gadā), bet mazākais – Aknīstes novadā (661 kWh).
Kā skaidro
A.Ieviņš, iegūtie rezultāti par visiem enerģijas cikliem – no ražošanas
līdz patēriņam – ļāvuši secināt, ka Zemgales iedzīvotāju kopējais
īpatnējais enerģijas patēriņš ir ievērojami mazāks nekā Latvijā vai ES
vidējais, un līdzīgas tendences novērojamas arī īpatnējo CO2 emisiju
aprēķinos.
Kā galvenās stiprās puses pašvaldībās tiek minēts augsts
atjaunojamo energoresursu īpatsvars, sekmīgi īstenoti siltumapgādes
modernizācijas projekti, samērā augsts atjaunoto ēku īpatsvars un
centralizēta datu uzskaite, kas ļauj sekmīgāk analizēt un plānot
procesus. Šie parametri tiks izcelti arī topošajos enerģētikas rīcības
plānos. Plānos tiks detalizēti izvērtēta nākotnes vīzija un stratēģiskie
mērķi, energopārvaldības sistēmas ieviešanas iespējas, analizēti
pasākumi enerģijas ražošanas un ēku sektorā, apgaismojuma modernizēšanā,
sabiedrības informēšanā, zaļā transporta sektorā un zaļā publiskā
iepirkuma kritēriju piemērošanā.
Enerģētikas rīcības plānu pirmo
redakciju paredzēts prezentēt februāra Zemgales Plānošanas reģiona
Attīstības padomes februāra sēdē.
