53 procenti Zemgales iedzīvotāju par galveno sociālo problēmu uzskata bezdarbu, savukārt 34% – zemos ienākumus, ar to saprotot, ka uz vienu ģimenes locekli ieņēmumi mēnesī ir mazāki par 80 latiem. 13% domā, ka nav pietiekams sociālais atbalsts personām ar īpašajām vajadzībām jeb invaliditāti, savukārt 10% par problēmu nosauc saskarsmes problēmas vai konfliktus ģimenē. Par to liecina Zemgales reģiona iedzīvotāju aptauja, kas tika veikta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta «Sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde Zemgales plānošanas reģionam 2010.-2015.gadam» ietvaros, informē projekta pārstāvji.
Kā atzīst Lietišķo pētījumu aģentūras «Nikolo grupa» vadītājs Jānis Ikstens, pētījums parāda gan sabiedrības noskaņojumu, gan arī iezīmē būtiskas reģiona problēmas. «Zemgales reģionā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā vidējie rādītāji valstī. Tāpat bruto darba samaksa (pirms nodokļu nomaksas) par 20% atpaliek no vidējās algas Latvijā. Zemgales reģionā ir arī nedaudz augstāks bezdarba līmenis nekā kopumā valstī un 25% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Vienlaikus Zemgales iedzīvotājus raksturo augsta pašapziņa un paļaušanas uz saviem spēkiem – 74% uzskata, ka visvairāk sociālo problēmu risināšanā var paļauties uz savu ģimeni. Tikai 12% vislielāko palīdzību sagaida no pašvaldības un tikai 5% no valsts.»Ar pētījumu 30.martā tika iepazīstināti Zemgales reģiona sociālie darbiniekiem, kurā piedalījās diskusijā par sociālo pakalpojumu vietu un lomu reģiona attīstībā turpmāk. Kā atzina klātesošie, izstrādājot «Sociālo pakalpojumu attīstības programmu Zemgales plānošanas reģionā 2010.-2015.gadam», galvenokārt jādomā, kā dažādot sociālos pakalpojumus un kā attīstīt sociālas palīdzības nodrošināšanas sistēmu.Patlaban astoņos Zemgales novados ir nepietiekams sociālā darba speciālistu skaits (likuma prasība – viens sociālā darba speciālists uz 1000 iedzīvotājiem), ko daļēji ir ietekmējusi administratīvi teritoriālā reforma, pietrūkst kvalificētu sociālo darbinieku, kā arī nav pietiekams šo darbinieku nodrošinājums, piemēram, veselības apdrošināšana, kas ņemot vērā darba specifiku, ir ļoti būtiska. Pastāv arī objektīvi apstākļi, kas mazina sociālo pakalpojumu pieejamību.Jānis Ikstens diskusijā atzina, ka iedzīvotāju skaita sarukums, īpaši ārpus pilsētām un novadu centriem, negatīvi ietekmē daudzu pašvaldību teritoriju attīstības indeksus vairāku gadu garumā, jo samazina nodokļu bāzi pašvaldībās un līdz ar to sociālajai palīdzībai pieejamos līdzekļus. Turklāt iedzīvotājus skaita samazināšanās samazina iedzīvotāju blīvumu un vecāka gadagājuma ļaužu īpatsvaru atsevišķās teritorijās, kas savukārt apgrūtina arī sociālo pakalpojumu sniegšanas nodrošinājumu.Kā liecina pētījums, Zemgales novada sociālie darbinieki atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis sociālo pakalpojumu apjoms un kvalitāte, taču līdz šim valsts politika vairāk bijusi vērta uz pabalstu nevis sociālo pakalpojumu attīstību.Lietišķo pētījumu aģentūras «Nikolo grupa» eksperte Vita Roga diskusijā uzsvēra, ka sociālajiem pakalpojumiem jābūt vērstiem uz dažādu sociālo grupu sociālo, fizisko, intelektuālo un emocionālo vajadzību apmierināšanu (ne tikai pamatvajadzību). Tas nozīmē, ka tiem jābūt kompleksiem un tiem jāietver arī palīdzību veselības, izglītības, kultūras jomā, ko līdz šim neuzskata par sociālās aprūpes komponentu. Diskusijas laikā izskanējušās idejas tiks ņemtas vērā izstrādājot jauno Sociālo pakalpojumu attīstības programmu Zemgales plānošanas reģionā 2010.-2015.gadam».
