Zemgales
apgabaltiesa, izskatot Jelgavas novada domes priekšsēdētāja
Ziedoņa Caunes (ZZS) apelācijas sūdzību, atcēlusi Jelgavas
tiesas spriedumu Cauni atzīt par vainīgu un sodīt par sitienu
jaunietim, kā arī izbeigusi lietvedību administratīvajā lietā,
aģentūru LETA informēja Zemgales apgabaltiesas sekretāre Marta
Saliniece.
Ar Zemgales
apgabaltiesas 1.jūlija spriedumu atcelts Jelgavas tiesas 21.marta
spriedums, lēmums par administratīvās lietas ierosināšanu un
lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeigta saskaņā ar
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu,
informēja Saliniece. Proti, iestājies noilgums.
Zemgales
apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams. Administratīvā pārkāpuma
lieta tiks nosūtīta pirmās instances tiesai – Jelgavas tiesai.
Kā vēstīts,
Zemgales apgabaltiesas Jelgavas tiesu namā 1.julijā tika skatīta
Caunes apelācijas sūdzība lietā, kurā viņš apsūdzēts par
sitienu jaunietim.
Lietu skatīja
tiesnese Inga Akmeņlauka.
Pirmās instances
tiesa Caunem piesprieda naudas sodu par sitienu pa seju kādam novada
jaunietim, taču Caune ar spriedumu nebija apmierināts un lūdza to
atcelt.
Zemgales
apgabaltiesa nesāka skatīt apelācijas sūdzību, jo lieta tika
nosūtīta atpakaļ Jelgavas tiesai trūkumu novēršanai. Jelgavas
tiesas priekšsēdētājas palīdze Sanita Grinšpone aģentūru LETA
informēja, ka apelācijas sūdzība pēc trūkumu novēršanas
nosūtīta Zemgales apgabaltiesai sūdzības izskatīšanai.
Ziņots, ka
Jelgavas tiesa Caunem piespriedusi naudas sodu par sitienu pa seju
kādam novada jaunietim, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja
cietušā Igora Gromova pārstāvis Ingus Meimers. Tiesa arī atcēla
Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils
iecirkņa priekšnieka Zigmunda Januševska lēmumu izbeigt
administratīvo lietu pret Cauni.
Tāpat tiesa
atzina politiķi par vainīgu maznozīmīgu miesas bojājumu
nodarīšanā, iesitot pa seju. Viņam piespriests 280 eiro naudas
sods. Caune atzīts par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 167.2 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvi
sodāmā pārkāpuma izdarīšanā, iepriekš skaidroja Grinšpone.
Kodekss nosaka, ka par maznozīmīga miesas bojājuma, kas izraisījis
īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības
traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu
uzliek naudas sodu no 210 līdz 430 eiro.
Meimers atzina, ka
ar spriedumu ir apmierināts daļēji, jo tiesa ir noraidījusi
prasību par morālā kaitējuma kompensāciju, taču par to pret
Cauni, iespējams, tiks celta prasība civiltiesiskā kārtībā.
Tiesā Gromovs prasīja morālo kompensāciju 5000 eiro apmērā.
Tiesa
nopratinājusi lieciniekus, pārbaudījusi pierādījumus, tāpēc
tā, cietušā pārstāvja ieskatā, bijusi objektīva. “Caunes
rīcība neatbilst morāles pamatprincipiem un ir prettiesiska, viņš
ir amatpersona, kurai jārāda piemērs citiem,” uzsvēra
Meimers.
Caunes pārstāvis
Aivo Leimanis aģentūrai LETA arī iepriekš apstiprināja, ka Caune
izmantos savas tiesības un pārsūdzēs tiesas spriedumu Zemgales
apgabaltiesā pilnā apmērā. Novada vadītājs uzskata, ka tiesa
nav bijusi taisnīga un objektīva, vērtējot lietas pierādījumus.
Jau ziņots, ka
konflikts starp Cauni un jaunieti, kurš apvainots agresīvā
automašīnas vadīšanā, notika pērn 26.jūnijā Vircavas pagastā.
Caune, kurš jau iepriekš bijis iesaistīts vairākos publiskos
skandālos, jaunietim iesitis.
Pēc konflikta
policijā saņemta sūdzība, ka Caune piekāvis jaunieti, savukārt
no pašvaldības vadītāja saņemts paskaidrojums, ka jaunieši
agresīvi vadījuši auto, bojājot ielu un radot draudus cilvēkiem.
Caune iepriekš
publiski skaidroja, ka “personīgi reaģējis uz jauniešu
nelikumīgu rīcību novada teritorijā un iesaistījis Pašvaldības
policiju”, bet plašāk notikušo nekomentēja.
VP pagājušā
gada beigās nolēma izbeigt administratīvo lietu pret Cauni.
Cietušais jaunietis pret Cauni vērsies tiesā.
Caune jau iepriekš
iemantojis skandalozu slavu saistībā ar ziņām par viņa iespējamo
iesaistīšanos stirnu malumedībās un par medībām un piknikiem
darba laikā, kā arī citiem ētikas pārkāpumiem.
