No 30. jūnija laikraksts «Zemgales Ziņas» maina formātu, kļūstot
par nedēļas izdevumu. Par šīm izmaiņām un nākotnes plāniem stāsta
«Zemgales Ziņu» izdevēja SIA «RPD» vadītājs un īpašnieks Uldis Salmiņš.
– «Zemgales Ziņas» savus lasītājus ir informējušas par gaidāmajām pārmaiņām. Vai jūs varētu paskaidrot to būtību?
Sākot ar otro pusgadu, «Zemgales Ziņas» mainīs formātu, kļūstot par
nedēļas avīzi. Lasītājiem mēs piedāvāsim konceptuāli pavisam citu
produktu, atšķirīgu no ierastā laikraksta, kas līdz šim iznāca trīs
reizes nedēļā. Jau pēc Jāņiem, 30. jūnijā, mūsu lasītāji saņems pirmo
jaunā formāta nedēļas avīzi, kura būs bieza, saturiski bagātāka,
analītiskāka un krāsaināka.
– Kādēļ šādas izmaiņas?
Var izdalīt divu veidu konceptuāli atšķirīgus laikrakstu modeļus –
ikdienas un nedēļas avīzes. Līdzās tradicionālajām ikdienas avīzēm
pasaule vienmēr pazinusi arī nedēļas avīzes formātu, kas atšķiras gan
iznākšanas biežuma, gan satura ziņā. Daudzās valstīs reģionālo avīžu
izdevēji par atbilstošāko savai auditorijai izvēlējušies tieši nedēļas
laikraksta formātu.
Ikdienas avīze vēsturiski ir bijusi galvenā ziņu un jaunumu nesēja,
dažkārt arī dienaskārtības noteicēja. Atceros, kad pirms 20 gadiem no
rītiem ar tramvaju braucu uz universitāti, liela daļa pasažieru lasīja
avīzes. Ja laikraksts tajā rītā bija publicējis kādu aktuālu jaunumu vai
viedokli, tas kļuva par svarīgu tās dienas sabiedriski politisko
procesu daļu.
Cik daudz avīžu lasītāju mēs šodien redzam sabiedriskajā transportā?
Viņu praktiski nav. Tā vietā pasažieri pārlūko savus viedtālruņus. Tur
mūsdienās īsā laikā un bez maksas varam atrast jebkādu informāciju.
Cilvēkiem šodien nav jāpērk avīze, lai uzzinātu svarīgākos jaunumus.
Mūsu dzīves ritms ir mainījies, esam kļuvuši aizņemtāki. Mums nav tik
daudz laika, ko ikdienā veltīt laikrakstu lasīšanai, kā tas bija pirms
20 gadiem.
Latvijā nedēļas avīzes nav pārāk izplatītas, arī vairums reģionālo laikrakstu iznāk ikdienas formātā.
Mūsu veikto pārmaiņu rezultātā gan «Zemgales Ziņas», gan cits mūsu
izdevniecības laikraksts – «Kursas Laiks» – kļūs par biezākajām latviski
iznākošajām avīzēm. Kopā ar uzlaboto televīzijas programmas sadaļu
tajās būs 44 lappuses. Neviena cita latviski iznākoša nacionālā vai
reģionālā avīze nav tik bieza. Kļūstot bagātākam ar lappusēm,
laikrakstam rodas iespēja kļūt arī saturiski daudzveidīgākam. Mums būs
vieta jaunām rubrikām, dziļākai analīzei, arī izklaidei. Mēs kļūsim vēl
krāsaināki, nekā bijām līdz šim. Visu avīzes saturu arī turpmāk radīs
mūsu pašu žurnālisti, kuri ar savu darbu pelnīti iemantojuši lasītāju
uzticību.
– Vai avīžu formāta izmaiņām ir saistība ar digitālo mediju, sociālo
tīklu un interneta komunikācijas līdzekļu straujo attīstību?
Nenoliedzami – gan tehnoloģiju attīstība, gan cilvēku ieradumu maiņa ir
pamatā jebkuru procesu evolūcijai, tai skaitā mediju nozarē. Bet
atcerēsimies, ka drukāto mediju beigas reiz – līdz ar interneta
parādīšanos – jau tika pasludinātas. Ja salīdzinām preses piedāvājumu
šodien un pirms 20 gadiem, varam secināt, ka drukātie mediji ir tikai
attīstījušies. Gan avīžu, gan žurnālu piedāvājums kļuvis piesātinātāks,
daudzveidīgāks un kvalitatīvi bagātāks. Nekad agrāk mums veikalos nav
bijuši tik krāšņi preses stendi kā šodien.
Tehnoloģiju attīstība ir sniegusi gandrīz neierobežotas piekļuves
iespējas informācijai. Jā, proporcionāli drukāto mediju sniegtās
informācijas īpatsvars ir sarucis, bet informācijas kopējais patēriņš
daudzkārt audzis. Drukātie mediji ir viens no informācijas kanāliem, un
tāds tas būs arī nākotnē. Tas, kas mainās, ir informācijas raksturs un
forma, kādu cilvēki vēlas saņemt katrā no šiem kanāliem. Un mēs
maināmies līdz ar mūsu patērētāju vajadzību izmaiņām.
Tehnoloģijas ir sniegušas papildu iespējas arī izdevējiem. Jau sen
avīzes nav vienīgais mūsu izdevniecības medijs, mēs savus lasītājus
uzrunājam arī ar interneta portālu un sociālo tīklu starpniecību.
Pārejot uz nedēļas formātu, vēl jo svarīgāka kļūs mūsu mediju digitālo
platformu sadaļa, kuru mēs attīstīsim un stiprināsim. Karstos jaunumus
publicēsim nevis avīzēs, bet portālos un sociālajos tīklos. Avīzēs
sniegsim šo notikumu dziļāku analīzi. Digitālajā vidē mūsu lasītājs
uzzinās, kas notiek vai noticis, avīze atbildēs uz jautājumiem – kādēļ
tas notiek un kā šie notikumi mainīs mūsu dzīvi.
Protams, ne visi šajā mainīgajā vidē spēs izdzīvot. Avīzes, kuras
spītīgi turēsies pie tradicionālā ikdienas formāta, kurš sevī ietver
ambīciju būt par galveno ziņu nesēju un dienaskārtības noteicēju,
sastapsies ar problēmu, ka lasītāji šo viņu ambīciju vairs nepieņem.
Mums ir jāmainās līdzi laikam. Jāmainās atbilstoši mūsu lasītāju
vajadzību izmaiņām. Mums ir jāsniedz tā informācija, kuru lasītāji vēlas
saņemt, tik lielā apjomā un tik bieži, cik tā viņiem ir nepieciešama.
– SIA «RPD» izdod laikrakstus vēl citos reģionos. Vai izmaiņas ietekmēs arī tos?
Mēs gatavojamies pārmaiņām arī citās mūsu redakcijās. Nedēļas formāts
mūsu izdevniecībā nav nekāds jaunums – jau vairākus gadus piedāvājam
nedēļas laikrakstu «Alūksnes Ziņas» lasītājiem Alūksnes un Apes novadā.
Un tieši mūsu laikrakstu biznesa rādītāju analīzē varam novērot lasītāju
paradumu maiņu – abonentu skaita dinamikas rādītāji nedēļas laikrakstam
ir labāki nekā ikdienas avīzēm.
Mēs zinām, ka avīžu lasītāji nereti pieder pie sabiedrības daļas ar
konservatīvu dzīves pieeju. Avīze ir tradīciju produkts – daudzi mūsu
lasītāji ir pieraduši gan pie formāta, gan pie iespējas trīs reizes
nedēļā satikt savu pastnieku. Apzināmies, ka ne visi lasītāji uzreiz būs
priecīgi par izmaiņām, jo kaut kādā mērā iejaucamies viņu dienas ritmā.
Bet visi esam vienisprātis, ka izmaiņas ir nepieciešamas. Katrs no
reģioniem ir atšķirīgs, katras redakcijas darbinieki vislabāk jūt savus
lasītājus un vēlas viņiem sniegt vislabāko. Ikvienā reģionā mēs
vērtējam, vai atbilstošākais iznākšanas biežums ir vienu vai divas
reizes nedēļā, kas arī ir specifisks nedēļas avīzes formāta paveids.
Strādājam, lai jaunā modeļa avīze būtu vislabākā un atbilstošākā mūsu
lasītāju vajadzībām katrā no laikrakstu reģioniem. Ticam, ka tad, kad
mūsu darba rezultātu – mūsu jauno produktu – nodosim lasītājiem, viņu
vērtējums būs pozitīvs.
– Reģionālo laikrakstu izdevējs SIA «RPD» ir bijušā «Dienas» koncerna
uzņēmums. Vai vēl esat kopā ar «Dienu» vai ejat katrs savu ceļu?
SIA «RPD» (abreviatūra «RPD» nozīmē «Reģionālā prese Diena») ilgstoši ir
bijis mediju koncerna «Diena» sastāvā. Mūsu uzņēmumā ietilpstošie
laikraksti apvienojās «Dienas» paspārnē vēl laikā, kad «Diena» piederēja
zviedru mediju koncernam «Bonnier». Tobrīd reģionālie laikraksti guva
jūtamu labumu kvalitātes, maketu dizaina, krāsainības un žurnālistikas
ziņā. Redakcijas ieguva pieeju moderna, starptautiska mediju koncerna
zināšanām un prasmīgi lika tās lietā savu produktu attīstībā. To mēs
novērtējam un apzināmies, savulaik iegūtās prasmes mūsu redakcijās tiek
izmantotas un pilnveidotas arī šodien, veidojot mūsu laikrakstus un
domājot par to attīstību.
Patlaban «Dienas» koncerns vairs nepastāv, visi tā uzņēmumi ir kļuvuši
patstāvīgi un neatkarīgi. Tādēļ vienlaikus ar pārmaiņām produktu
portfelī mainām arī mūsu uzņēmuma nosaukumu, kas turpmāk būs «Reģionu
mediji», nenesot vairs «Dienas» vārdu un precīzāk izsakot to, ar ko
nodarbojamies. Ar šīm izmaiņām vēlamies uzsvērt piederību tieši Latvijas
reģioniem un paužam, ka ne īpašumtiesību ziņā, ne citādi mēs vairs
neesam saistīti ar «Dienu» vai atkarīgi no tās.
– «Dienas» kontekstā vienmēr aktuāls bijis jautājums par šī medija patiesajiem īpašniekiem.
Jautājums par mediju īpašniekiem, viņu patiesajiem nolūkiem un vēlmi
ietekmēt sev tieši vai pastarpināti piederošo mediju saturu jau ilgstoši
caurvij Latvijas drukāto presi. Šeit es domāju plašākā nozīmē, nevis
tikai kādu konkrētu uzņēmumu. Dažu drukāto mediju patieso īpašnieku
mērķi nereti neietver medija attīstību un kalpošanu lasītāju un
sabiedrības interesēm, un tas diemžēl atspoguļojas saturā. Cilvēki to
redz, saprot un pārstāj šos medijus lietot. To īpašnieki, kurus dažkārt
ierasts godāt par oligarhiem, vēl dzīvo pagātnē, laikā, kad ikdienas
prese noteica sabiedriski politisko dienaskārtību un būtiski ietekmēja
pilsonisko viedokli.
Šāda situācija kalpo par cēloni Latvijas drukāto mediju vispārējam
vājumam, tā veicina neuzticēšanos gan medijiem, gan valstij kopumā.
Mūsuprāt, mediji ar šādu pieeju ir nolemti neveiksmei.
Esmu gandarīts, ka mums ir bijusi iespēja kļūt patiesi neatkarīgiem no
«Dienas» un tās īpašniekiem, vienlaikus saglabājot visu labo, ko
savulaik mūsu laikrakstiem sniegusi piekļuve «Dienas» prasmēm
žurnālistikā.
– Pēdējā laikā ir saasinājušās reģionālo laikrakstu attiecības ar
pašvaldību finansētajiem informatīvajiem izdevumiem. Kā jūs redzat savu
vietu mediju tirgū reģionos, kur pašvaldības cenšas ieņemt arvien
lielāku informatīvās telpas daļu?
Nenoliegšu, ka pašvaldību laikrakstu jautājums mūsu nozarē ir sāpīgs.
Man ir prieks, ka dažiem kolēģiem ar žurnālistu profesionālo
organizāciju nesavtīgu atbalstu ir izdevies aktualizēt šo jautājumu. Mēs
ceram, ka drīzumā tas tiks sakārtots valstiskā līmenī tādā veidā, lai
pašvaldību informatīvie izdevumi darbotos stingri reglamentētā kārtībā
un neapdraudētu iedzīvotāju tiesības uz brīvu presi. Redzam pozitīvu
notikumu attīstību varas gaiteņos – Kultūras ministrijas paspārnē tapis
darba grupas ziņojums ar loģiskiem priekšlikumiem nozares sakārtošanai.
Publiskā diskusija ir veicinājusi arī pozitīvas tendences sabiedrības
izpratnē. Cilvēki sāk apzināties, ka, par nodokļu maksātāju naudu
uzturēts, pašvaldības finansēts laikraksts nevar būt līdzvērtīgs tirgus
dalībnieks un «konkurents» neatkarīgajai presei. Šie izdevumi parasti
tiek izmantoti esošās vietvaras stiprināšanai un nekādā veidā nav
spējīgi pildīt brīvas preses pamatfunkciju – būt par sabiedrības
«sargsuni». Cilvēki saprot, ka pašvaldību mediju kultivēšana ir ceļš uz
Putina Krievijas stila informatīvo telpu, kur sabiedrībai nav piekļuves
no varas neatkarīgai žurnālistikai.
Tomēr pašvaldību laikrakstu attīstība mums ir likusi arī kritiski
paskatīties uz sevi. Es pats esmu uzaudzis Vidzemes mazpilsētā un
vērojis, kā līdz ar pašvaldību izdevumu ienākšanu pēdējos gados tur
mainījies drukāto mediju piedāvājums un patēriņš. Šīs izmaiņas sniedz
vielu pārdomām visiem, kuri darbojas reģionālo mediju tirgū.
Mums jāatzīst, ka pašvaldību izdotie laikraksti lasītāju vidū tiek
novērtēti kā uzticams informācijas avots. Daži pašvaldību izdevumi ir
spējuši labā līmenī nodrošināt sabiedrības iesaisti laikraksta satura
radīšanā, tādējādi sniedzot lasītājam papildu piesaistes un uzticēšanās
sajūtu. Mēs arī zinām, ka daudzi ir apmierināti ar pašvaldību avīžu
iznākšanas biežumu. Mēs vērtējam šos aspektus, tie mums ļauj uzdot
jautājumus sev, mācīties un attīstīties. Vai mēs vienmēr spējam saprast
un apmierināt mūsu lasītāju vajadzības? Vai mūsu radītā žurnālistika
vienmēr ir kvalitatīva? Vai mēs esam pietiekami tuvu lasītājam un spējam
viņu pareizi uzrunāt? Tātad arī pašvaldību laikrakstu problemātiku
vērtējam vispusīgi, izmantojot to, lai paši kļūtu labāki, gudrāki un
spēcīgāki.
Mūsu priekšrocība pār pašvaldību izdevumiem vienmēr būs spēja pildīt
vissvarīgāko brīvās preses funkciju – sabiedrības «sargsuņa» lomu.
Atšķirībā no pašvaldību finansētajiem izdevumiem mēs vienmēr vērtēsim
mūsu priekšstāvjus un viņu darbus un informēsim viņu vēlētājus par tiem.
Arī par darbiem un nedarbiem, kurus varasvīri labprātāk redzētu
noklusējam.
– Kādu redzat Latvijas reģionālās preses nākotni?
Mēs visi vēlamies, lai reģionos būtu kvalitatīva, neatkarīga un
profesionāla žurnālistika. No otras puses, mēs redzam tirgus situācijas
izmaiņas, negatīvas demogrāfiskās tendences un patērētāju ieradumu
maiņu. Arī pašvaldību tuvredzīgā politika vājina neatkarīgos reģionu
medijus. Tas nozīmē, ka mums ir jāmainās. Ja to nespēsim un nepratīsim
sakārtot likumdošanu pašvaldību laikrakstu jomā, tad jārēķinās, ka
reģionos būs aizvien mazāk kvalitatīvas žurnālistikas. Tas sakrīt ar
mūsu kaimiņvalsts Krievijas propagandas mašinērijas mērķi – tā cer
palielināt savu «tirgus daļu» mūsu reģionu cilvēku prātos. Mūsu visu
kopīgs uzdevums ir to nepieļaut.
Manuprāt, savulaik «Dienas» īstenotā stratēģija, apvienojot Latvijas
reģionālos laikrakstus, ir bijusi ļoti pareiza. No citu valstu pieredzes
redzam, ka šādas reģionālo laikrakstu apvienības spēj efektīvāk
izmantot savus resursus gan žurnālistikā, gan reklāmas pārdošanā un
attiecību veidošanā ar sadarbības partneriem. Ir grūti katrā novadā
funkcionēt nelielam, saimnieciski patstāvīgam laikrakstam, it īpaši, ja
blakus pašvaldība dāsni finansē savu bezmaksas izdevumu. Mazai
redakcijai nereti ir sarežģīti rast iedvesmu un spēku vajadzīgo pārmaiņu
ieviešanai. Mēs ar nožēlu saņemam ziņas par reģionālajiem laikrakstiem,
kuri ir spiesti paziņot par savas eksistences pārtraukšanu. Mums kā
daudzu reģionālo laikrakstu apvienībai ir lielākas iespējas gan
piesaistīt reklāmdevējus, gan vienoties par izdevīgākām drukas izmaksām.
Esam arī drosmīgāki savos lēmumos par pielāgošanos mūsdienu tirgus
vajadzībām. Tādēļ es šeit saskatu mūsu iespēju augt un paplašināties
teritoriāli, piedāvājot savu atbalstu un biznesa modeli redakcijām,
kuras šādā sadarbībā saredzēs iespējas veiksmīgāk attīstīties nākotnē.
Iecerētās izmaiņas ļaus mūsu laikrakstiem veiksmīgāk iekļauties mūsdienu
mediju mainīgajā vidē. Ticam mūsu redakciju spējai ilgtermiņā būt par
nozīmīgu faktoru katra reģiona sadzīvē. Ticam arī mūsu lasītāju spējai
novērtēt kvalitatīvu, neatkarīgu žurnālistiku un nošķirt to no
sponsorētas propagandas. Lasītāju uzticību baudīs tie mediji, kuri
ievēros žurnālistikas pamatprincipus. Neatkarīgi no izvēlētā formāta
medijam ir jāspēj pildīt sabiedrības «sargsuņa» lomu, būt savā saturā
neatkarīgam un, jā, reizēm arī pamatoti agresīvam. Gan mēs, gan visi
mūsu kolēģi un konkurenti, kuri ievēros šos principus un spēs
piemēroties pārmaiņu procesiem sabiedrībā, būs veiksmīgi arī nākotnē.
