Šodien, tiekoties ar vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministru Arturu Tomu Plešu (AP),
lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kritizēja ministru un
pieprasīja pildīt viņu izvirzītās prasības un atbildēt uz
jautājumiem.
Sarunas gaitā ministrs iezīmēja
Latvijas nākotnes vīziju uz zaļā kursa izvirzīto mērķu
sasniegšanu. Viņam atbalstu pauda atsevišķas lauksaimnieku
organizācijas, piemēram, bioloģiskie lauksaimnieki, biškopji
u.c., norādot, ka lauksaimnieki ir dažādi un dažādas ir arī to
izmantotās saimniekošanas metodes.
Taču lielo saimniecību pārstāvji
stingri uzstāja uz to, lai ministrs atbild uz viņam iesniegtajiem
jautājumiem un piedāvā problēmu risinājumus.
Ņemot vērā, ka sarunas laikā
ministrs nesniedza atbildes, biedrības “Zemnieku saeima”
valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš emocionāli paziņoja, ka
negrasās veltīt savu laiku, lai klausītos teātri.
“Jūs neplānojat atbildēt uz
jautājumiem, kurus mēs iesniedzām? Es negribu veltīt stundu sava
laika, lai dzirdētu sarunas par un apkārt šiem jautājumiem. Mēs,
septiņas organizācijas, uzrakstījām konkrētus jautājumus. Kad
Jūs sniegsiet atbildes? Jūs runājat, ka mums kopā ir jārisina
problēmas. Jūs sīkumus mums nespējat atbildēt. Tie ir sīkumi.
Jūs runājat par balansu. Kur ir balanss? Tas, ka jūs atvēlat
nodokļu maksātāju naudu sabiedrības dezinformēšanai, tur jūs
redzat balansu,” sašutumu pauda Lazdiņš.
Viņš ministram jautāja, kad tiks
risināts tas, ko pieprasa zemnieku organizācijas, jo, pēc viņu
domām, ministrs nav varējis atbildēt uz četriem jautājumiem, kas
zemnieku organizācijām ir būtiski.
Taču Plešs pateicās par emocionālo
viedokli un tikšanos beidza.
Biedrības “Zemnieku saeima”
valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre
aģentūrai LETA sacīja, ka trešdienas sanāksme izvērsās par
smalku sabiedrisko attiecību gājienu un “preses konferenci”
ar mērķi runāt par visu, bet ne konkrētu vēstuli, piesaucot augu
aizsardzības līdzekļus, zaļo kursu, dialogu, un nepatiesi radot
iespaidu, ka vēstules parakstītāji ir pret zaļo kursu.
“Tā ir gļēva rīcība no
ministra. Mums ir steidzīgi jārisina esošā krīze, situācija ir
sprādzienbīstama,” uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre,
piebilstot, ka vēstules centrālais punkts ir turpmāk pie
publikāciju satura izstrādes, kurš tiek veikts par valsts budžeta
naudu caur Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF), iesaistīt
zinātniekus un praktiķus.
“Nesaprotam, kā Plešš zinātnieku
un sociālo partneru iesaisti var interpretēt kā cenzūru,”
komentēja biedrības pārstāve.
Biedrībā skaidroja, ka realitātē
LVAF tiek izmantots, lai pasniegtu vienpusēju informāciju par vides
jautājumiem, kur saturu par piešķirtajiem līdzekļiem veido vides
organizācijas, bez vispusīgas un objektīvas zinātnieku vai nozaru
pārstāvju iesaistes. Tā rezultātā lauksaimnieki un mežsaimnieki
tiek pozicionēti kā dabas postītāji, kas biedrības ieskatā ir
aplami.
“Ir absolūti nekorekti pārmest
lauksaimniekiem par pārāk asu reakciju vai mākslīgu situācijas
sakāpināšanu,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa
norādīja, ka lauksaimnieki jau decembrī lūdza VARAM pārskatīt
satura veidotāju sastāvu, nosūtot konkrētu piemēru, kur ar LVAF
atbalstu ir pasniegta nepatiesa, melīga informācija un slēpti
reklamētas politiskās personas.
Vienlaikus, tā kā ministrija uz
aicinājumiem atbildi nesniedza, biedrība jau no aprīļa mēģinājusi
vienoties par tikšanos, taču tas nav izdevies. Pēc valdes
priekšsēdētāja vietnieces sacītā, tālāk ministrijai tika
nosūtīta vēstule, kur “Zemnieku saeima” atkārtoti
atgādināja par LVAF finansētā satura veidošanas principu.
“Arī pašlaik ministrs nav
reaģējis un ir gatavs runāt par visu, tikai ne šīs vēstules
prasībām. Šodienas tikšanās ministrs gļēvi pat nemēģināja
risināt konkrēto problēmu,” secināja Dzelzkalēja-Burmistre,
piebilstot, ka ministra izvēle nesniegt prasītās atbildes liek
lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari pārstāvošajām
organizācijām turpināt esošo krīzi risināt ar tām metodēm,
kuras tām pieejamas. Cita starpā biedrībā apstiprināja, ka
jūnijā paredzētie protesti ir spēkā un patlaban organizācijas
vienojas par konkrētu datumu.
Kā ziņots, lauksaimnieki un
mežsaimnieki gatavojas plašiem protestiem laikā starp 15.jūniju
un 23.jūniju, aģentūru LETA informēja biedrības “Zemnieku
saeima” pārstāvji.
21.maijā biedrības “Zemnieku
saeima”, “Latvijas meža īpašnieku biedrība”,
“Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”,
“Latvijas Jauno zemnieku klubs”, “Lauksaimniecības
organizāciju sadarbības padome”, “Lauksaimnieku
apvienība” un “Lauksaimniecības statūtsabiedrību
asociācija” nosūtīja SIA “EHR Mediju Grupa” un
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, Latvijas
vides aizsardzības fonda (LVAF) padomes priekšsēdētājam Artūram
Tomam Plešam (AP) atklātu vēstuli.
Tajā ministrs tika aicināts publiski
atvainoties par no valsts budžeta finansētu reklāmu, kurā
lauksaimnieki nosaukti par “masu slepkavām”, kā arī
aicinot mainīt LVAF finansējuma piešķiršanas noteikumus tā, lai
turpmāk sniegtā informācija būtu zinātniski pamatotas, izslēdzot
iespēju izplatīt apmelojošu un nepatiesu informāciju, vai
reklamēt politiskas personas.
“Lai atbildētu uz mūsu prasībām,
devām ministram un “EHR Mediju Grupai” laiku līdz
28.maija plkst.11. Cienām “EHR Mediju Grupa” attieksmi,
atvainojoties lauksaimniekiem, ēterā atskaņojot atvainošanos, kā
arī paskaidrojot situācijas apstākļus. Savukārt no Pleša nav
saņemta nekāda oficiāla atbilde. Lauksaimnieki un mežsaimnieki
neplāno atteikties no savām prasībām, jo atšķirībā no
politiķiem, mēs savas problēmas risinām, nevis piekopjam “strausa
politiku”,” skaidroja biedrības “Zemnieku saeima”
valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu
asociācijas vadītājs Indulis Jansons pavēstīja, ka, ņemot vērā
ministra nespēju reaģēt uz situāciju un respektēt lauksaimnieku
un mežsaimnieku prasības, lauksaimnieki ir spiesti organizēt
plašas protesta akcijas.
Biedrība “Zemnieku saeima” ir
lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā.
Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana,
lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana
un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazas un lielas
saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk
nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes
(augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās
saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekus.
Foto: mk.gov.lv
