Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas
Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas
raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja biedrības “Zemnieku
saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi
paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas
vidējo līmeni. “Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz
hektāra,” sacīja Lazdiņš.
Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas
lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā
tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. “100-105
eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems,” pauda Lazdiņš.
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs
skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas
prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas
komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus
maksājumi vairs nepienāksies.
“Vēl mums smags akmens ir šī 20 pret 80 attiecība
– tas nozīmē, ka 20% lauksaimnieku saņem 80% maksājumu, turklāt šajos 20%
ietilpst saimniecības, kuru platība ir lielāka par 30 hektāriem, tātad
praktiski visas ražojošās saimniecības. Lai mēs šo attiecību, kas no Eiropas
Komisijas puses ir izvirzīta, mainītu, mums 200 miljonu eiro jānovirza citiem
mērķiem – jāveic maksājumi mazajiem lauksaimniekiem, lauku iedzīvotājiem, kuri
apkopj hektāru, divus, trīs vai četrus hektārus, arī neražojot,” klāstīja
Lazdiņš.
LETA jau vēstīja, ka 2021.-2027.gada plānošanas
periodā Latvija ES Kopējās lauksaimniecības politikā saņems 3,347 miljardus
eiro, tostarp 2,41 miljardu eiro Latvija saņems tiešmaksājumos, kas ir par 40%
vairāk nekā pašreizējā periodā. Latvijas lauksaimnieki saņems 82% no ES vidējā
tiešmaksājumu līmeņa 2027.gadā salīdzinājumā ar esošajiem 75% no ES vidējā
līmeņa. Ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu
saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā – 215 eiro par hektāru.
“Tas ir vēl salīdzinoši diezgan tālu līdz ES
vidējam līmenim un mūsu Latvijas lauksaimnieki arī pie šī labā sarunu rezultāta
paliek pašā pēdējā vietā starp ES valstīm ar viszemāko tiešo maksājumu līmeni.
Līdz ar to mūsu lauksaimnieki visu nākamo ES plānošanas periodu atradīsies
nevienlīdzīgos konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citām ES valstīm, jo gan
resursu izmaksas, degviela un izejvielas visā ES maksā vienādi un to cenas
nesamazinās,” iepriekš atzina Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra
vietniece Rigonda Krieviņa.
Foto: pixabay.com
