Pāris simtus skatītāju sestdien pulcēja kara muzeja filiāle «Mangaļi», kur, sprādzieniem skanot, autentiskā vidē tika demonstrēts latviešu strēlnieku uzbrukums vācu valnim. Nedaudz vēlāk Antiņu kapos sanākušie pieminēja Ziemassvētku kaujās kritušos, bet pievakarē kauju atcere turpinājās Ložmetējkalnā pie ugunskuru liesmām.
Vācu vaļņa šturmēšanā abu pušu karavīru lomās iejutās vairāki desmiti vēstures entuziastu. Daudzo skatītāju vidū bija arī jaunsargi, kuri līdzās Mangaļu mājām izveidojuši apmetni.Antiņu kapos pieminēt Pirmā pasaules kara kauju upurus bija ieradies gan aizsardzības ministrs Imants Lieģis, gan Nacionālo bruņoto spēku vadība. Turpat aptuveni 50 Jelgavas un Tukuma novadu jauniešu deva jaunsargu solījumu. Antiņu kapos, kas atrodas mežā dažus kilometrus no Mangaļiem, ir apbedīti 1240 latviešu strēlnieki – Ziemassvētku kauju dalībnieki.Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija norisinājās no 1916.gada 23. līdz 29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5. līdz 11.janvārim pēc jaunā stila. Krievu armijas plānos bija pārraut vācu pozīcijas apmēram 30 km garā frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva līdz Olainei, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā, informē Kara muzejs. Uzbrukuma rajonā vāciešiem bija divi spēcīgi nocietināti punkti – Ložmetējkalns un Mangaļi.Šī bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Lielākās cīņu grūtības šajās kaujās nācās iznest latviešu strēlnieku vienībām, kas cieta ļoti lielus zaudējumus. Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda.
