Latvijā
sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija,
Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir
atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur
citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra
zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo “SARS-CoV-2” vīrusu genomus.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un
studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova, reaģējot uz Covid-19
infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas
laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA “Latvia
MGI Tech” un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt
“SARS-CoV-2” vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas
tehnoloģijas.
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35
vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi,
iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek
izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas
apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās – Latvijas Infektoloģijas centrā,
“Gulbja laboratorijā” un “Centrālajā laboratorijā”.
Līdz šim zinātniekiem esot izdevies identificēt vairākas unikālas
mutācijas Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā, kas pagaidām vēl nav
ziņotas nekur citur pasaulē.
Zinātnieki uzskata, ka pētījuma laikā iegūtā informācija par
vīrusa mainību un mutāciju biežumu dos iespēju analizēt identificēto
“SARS-CoV-2” variantu saistību ar saslimšanas smaguma pakāpi un
terapijas efektivitāti, turklāt tā varot turpmāk tikt izmantota arī vakcīnas
izstrādē.
Iegūtās vīrusa sekvences ir iesniegtas starptautiskajā atvērtajā
datubāzē “Nextstrain”, kur katru dienu tiek apkopota aktuālā
informācija par vīrusa epidemioloģiju visā pasaulē. Šajā datubāzē publicētā
informācija, kas ir balstīta uz globāliem datiem par vīrusa ģenētisko kodu,
liecina, ka Latvijā sastopamie vīrusi ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna,
Beļģija, Francija un Lielbritānija. Zinātnieki uzskata, ka iegūtie rezultāti
varēs drīzumā tikt izmantoti arī epidemioloģiskajā izmeklēšanā, ko veic SPKC.
Kā uzskata pētnieki, pētījuma rezultāti sniegs papildus
informāciju par vīrusa mainību Latvijā un pasaulē, ļaus padziļināti izvērtēt
vīrusa izplatības ceļus, uzlabot infekcijas apkarošanas pasākumu efektivitāti,
un potenciāli palielinās ārstēšanas iespējas COVID-19 pacientiem.
Sadarbojoties ar zinātniekiem Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas
Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē un Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR”, ir uzsākta arī
atvērtas Covid-19 izpētes platformas izveide.
Izpētes platformas ietvaros tiks nodrošināta savlaicīga pacientu
bioloģisko paraugu iegūšana, kontrolēta uzglabāšana un analīze. Tā apkopos gan
vīrusa genoma datus, gan epidemioloģisko un klīnisko informāciju par Covid-19
pacientiem Latvijā, kas būs pieejama gan zinātniekiem, gan arī medicīniskajā
aprūpē un infekciju apkarošanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Tās mērķis
ir apvienot spēkus, zināšanas un datus veiksmīgai vīrusa apkarošanai Latvijā
tūlīt un nodrošināt iespēju labāk sagatavoties potenciāliem nākotnes
uzliesmojumiem gan Latvijā, gan pasaulē, uzsver centrs.
Foto: pixabay.com
