Jelgavniece Jeļena Petrišina – aptiekā ne tikai izsniedz zāles, bet arī kvalitatīvi konsultē un palīdz
Sarežģītajos pandēmijas apstākļos farmaceiti visās Latvijas aptiekās ik dienu sniedz farmaceitisko aprūpi, rūpējoties par veselāku sabiedrību. “Ziņas” uz sarunu par farmācijas nozares nozīmību aicināja jelgavnieci, farmaceiti, “Mēness aptiekas” valdes locekli, Pārdošanas daļas vadītāju un Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekli Jeļenu Petrišinu.
– Kā izdarījāt izvēli par labu farmaceites profesijai?
Mans stāsts droši vien atšķiras no citu farmaceitu pieredzes. Domāju, ka izvēlēties ar medicīnu saistītu profesiju daudzus iedvesmo kāds no ģimenes – mamma vai vecmamma, vai kāds cits radinieks strādā aptiekā –, bet man nē. Bērnībā es nesapņoju par darbu aptiekā. Kad 10.–11. klasē bija jāsāk domāt par profesijas izvēli, sapratu, ka man ļoti patīk matemātika, bioloģija, fizika un ķīmija, protams, patika medicīna, bet es ļoti baidījos no asinīm. Jāsaka liels paldies manai mammai, jo viņa bija tā, kas piedāvāja izvēlēties šo profesiju, jo tā ietver gan bioloģiju, gan medicīnu, gan ķīmiju, kas mani aizrāva arī skolā. Tad es konkrēti izvirzīju mērķi, kur gribu mācīties. Studenti bieži izvēlas vairākas vietas: ja tur netikšu, tad aiziešu kaut kur citur. Bet es toreiz konkrēti pateicu, ka vēlos studēt tikai un vienīgi Rīgas Stradiņa universitātē, sāku apmeklēt papildu mācības, gāju uz savu mērķi. Man tas izdevās!
Esmu ļoti mērķtiecīgs cilvēks – ja esmu ko nodomājusi, tad ar visiem spēkiem eju uz priekšu. Jāatzīst, toreiz īsti neapzinājos, ko nozīmē šī profesija. Man bija priekšstats, ka farmaceits, aptiekārs ir tas cilvēks, kurš strādā ar kolbiņām un zāļu pudelītēm, vāc augus pļavā un gatavo zāles. Vēsturiski tā arī ir bijis, tāda bija klasiskā aptiekāra ikdiena. Kad es sāku mācīties, protams, ikdiena bija jau pavisam cita, sapratu, ka tas atšķiras no manā iztēlē radītā priekšstata. Bet mūsdienu farmaceita ikdiena man patīk pat vairāk. Nekādā gadījumā neesmu vīlusies un ļoti mīlu savu profesiju.
– Kādi šobrīd ir farmaceita galvenie pienākumi?
Mūsdienās tā ir komunikācija un informācijas sniegšana. Kā jau minēju, vēsturiski farmaceits bija tas cilvēks, kas paņem ārsta izrakstītu recepti un tad individuāli gatavo zāles. Šodien aptiekas plauktos pārsvarā ir rūpnieciski ražoti preparāti, galvenais, ko dara farmaceits, – sniedz farmaceitisko aprūpi. Tas ir plašs jēdziens, ko izmantojam farmācijā, bet principā tā ir aptiekas apmeklētāja apkalpošana un informācijas sniegšana. Mūsu galvenais pienākums un atbildība ir ne tikai izsniegt klientam nepieciešamās zāles, bet arī maksimāli konsultēt par pareizu to lietošanu – rīts, vakars, pirms vai pēc ēšanas, ko papildus drīkst lietot, ko ne, kādas ir iespējamās blakusparādības un kā no tām izvairīties, kādas vēl darbības nepieciešamas, lai pasargātu sevi un apkārtējos no saslimšanas.
– Vai tagad, pandēmijas laikā, farmaceiti ir kļuvuši par uzticības personām iedzīvotājiem, ņemot vērā to, ka veselības aprūpē speciālisti ir arvien aizņemtāki. Vai cilvēki vairāk nāk pie jums pēc padoma?
Farmaceits vienmēr ir bijis tuvs un pieejams. Aptiekās nav jāpierakstās, nav jāgaida garās rindās, farmaceits var sniegt izsmeļošu informāciju ne tikai par zāļu lietošanu, bet plašāk par veselību un profilaktiskajiem pasākumiem. Protams, šodien vispārējais fokuss ir uz pandēmiju, ārsti dažkārt nevar pieņemt klātienē, vizīšu skaits ir ierobežots, bet aptiekas ir atvērtas, tās strādā. Arī mūsu darbā ir daudz ierobežojumu, tomēr cilvēks jebkurā brīdī var ienākt aptiekā, konsultēties un saņemt atbildes.
– Sabiedrība uzticas farmaceitiem?
Jā, vairāku iedzīvotāju aptauju rezultāti to apliecina, un mēs to izjūtam ikdienas darbā, kad klienti pasaka paldies par konsultāciju, pastāstot, kā tā viņiem palīdzējusi. Protams, mēs esam pieejamāki un tuvāki, bet nekādā gadījumā nepārkāpjam atbildības jomas – ja redzam, ka cilvēkam ir nepieciešama ārsta palīdzība, mēs pateiksim, ka šajā gadījumā nepieciešams pierakstīties uz vizīti pie ārsta. Ja varam palīdzēt ar padomu vai informāciju, mēs to sniegsim. No klientiem saņemam daudz labu atsauksmju, un tas sniedz lielu gandarījumu strādāt aptiekā arī šajā sarežģītajā laikā.
– 6. novembrī tikāt ievēlēta Latvijas Farmaceitu biedrības valdē. Kādas profesionālās iespējas un izaicinājumus tas paredz?
Atzīšos godīgi – jau pāris gadu gatavojos, plānoju un vēlējos, lai šāda iespēja realizētos. Par izaicinājumiem šobrīd grūti spriest, jo tie vēl ir priekšā. Galvenais iemesls, kāpēc es izvirzīju šādu mērķi, – beidzamajos četros gados farmācijā ļoti daudz kas ir izmainījies. Pēdējos divos pandēmijas gados, kas skāruši visu pasauli un Latviju, vienlaikus paralēli vēl notikušas citas lielas izmaiņas, tādas kā starptautisko nepatentēto zāļu aktīvās vielas nosaukumu izrakstīšana receptēs un e-veselības sistēmas ieviešana. Jau kopš 2018. gada valsts kompensējamo medikamentu receptes tiek izrakstītas tikai elektroniski, kā arī elektroniski tiek izrakstītas citas recepšu zāles.
Vienlaikus ar pandēmiju tie nav bijuši viegli gadi ne farmaceitiem, ne mūsu kolēģiem ārstiem, ne arī klientiem. Mans nodoms, kļūstot par valdes locekli, ir kopā ar kolēģiem Latvijas Farmaceitu biedrībā atbalstīt visus mūsu farmaceitus, jo man ir pieredze, ikdienā strādājot aptiekā, ir labs kontakts ar nozares profesionāļiem, un vēlos aizstāvēt viņu viedokli un intereses, iespējams, palīdzot izvairīties no dažādām kļūdām. Ja nozarē ir kādi jauninājumi, lai tie notiek ar mazāku spriedzi un pēc iespējas efektīvāk. Tas arī atspoguļojas mūsu klientu apmierinātībā, lai viņi laikus var saņemt sev nepieciešamo konsultāciju un medikamentus.
– Pieminējāt divus jaunos izaicinājumus – e-veselību un starptautisko nepatentēto zāļu aktīvās vielas nosaukumu.
Starptautiskais nepatentētais zāļu aktīvās vielas nosaukums – kad ārsts pacientam receptē izraksta nevis konkrēta ražotāja medikamenta nosaukumu, bet aktīvo vielu. Šajā situācijā farmaceits piedāvā klientam preparātu, kas ir visizdevīgākais cenas ziņā, lētākais jeb tā sauktais referentais preparāts. Sākumā problēma bija tāda, ka cilvēki ir pieraduši lietot vienas noteiktas zāles, mēs saprotam, ka viņiem nav jāorientējas aktīvajās vielās, cilvēki drīzāk atceras – zaļā kārbiņa, baltā tablete, un, ja aptiekā iedod dzeltenu un sarkanu tableti, tad rodas sašutums un neskaidrības. Mums vajadzēja ieguldīt daudz vairāk laika un spēka, lai izstāstītu, ka tās ir līdzvērtīgas zāles, kas dod tādu pašu efektu.
– Kā bija ar e-veselību, vai klienti viegli pārorientējās uz jauno sistēmu?
Vēl nevaru teikt, ka viss strādā simtprocentīgi tā, kā mums gribētos. Protams, nepārtraukti notiek dažādi uzlabojumi, atjauninājumi, bet joprojām cilvēkiem grūti saprast, kāpēc mēs prasām uzrādīt personas apliecību vai pasi, kāpēc neder vadītāja apliecība. Mēdz būt arī sistēmas darbības pārrāvumi, klients, ienākot aptiekā, sagaida, ka uzreiz varēs iegūt nepieciešamos medikamentus, bet, ja tajā brīdī kaut kas nestrādā, protams, viņš kļūst neapmierināts. Joprojām jūtam nesakārtotas lietas sistēmā, un sliktākais ir tas, ka arī klienti to jūt.
– Kas varētu uzlabot šo situāciju – vai tas ir tīri tehniskas dabas jautājums?
Tehniskas dabas jautājums, jo ir jāsaprot, ka tā ir pilnīgi jauna iestrādne, kas prasa konkrētu ekspertu laiku, materiālos ieguldījumus. Nepieciešama sadarbība, jo, kad notiek testēšana, ļoti svarīgi ir savstarpēji dalīties ar viedokļiem, padomiem. Mēs esam tie, kas jau pirms tam strādāja ar klientiem un varam dot kādu labu padomu, ko izmantot šajā sistēmā, ieviešot jauninājumus.
– Nav noslēpums, ka pandēmijas laiks ir mentāli un emocionāli smagāks, grūtāks. Kādas tendences tagad var novērot aptiekā? Vai ir augusi pircēju interese par nomierinošiem līdzekļiem? Vai cilvēki rudenī izvēlas lietot vairāk uztura bagātinātājus, vitamīnus? Varbūt ārstniecības augu tējas?
Ir novērota tendence, ka aug pieprasījums pēc nomierinošiem līdzekļiem. To sākām manīt pirms pusotra gada, un tā nesamazinās. Runājot par imunitāti stiprinošiem preparātiem – daudz kas atkarīgs no sezonalitātes. Piemēram, šogad augustā ļoti strauji sākās rudenīgs laiks, visi vēl gribējām sauļoties, bet neizdevās. Šādas straujas laika izmaiņas ļoti ietekmē veselību, un cilvēki uzreiz aptiekās prasa imunitāti stiprinošus līdzekļus.
Mēs dzīvojam saspringtā laikā, un to var just arī aptiekā. Var gadīties situācijas, ka farmaceiti saslimst, jo viņi arī ir cilvēki. Tad mēs ātri raugāmies, kā pārorientēties un darīt visu iespējamo, lai aptieka strādātu klientiem pierasto darba laiku. Var gadīties, ka dažreiz to nav iespējams nodrošināt, un nākas aptieku uz kādu stundu slēgt, kamēr atrodam aizvietotāju. Gadās tomēr saņemt zvanus vai e-pastus, ka cilvēks nav ticis savā mīļākajā aptiekā. Man gribētos lūgt šajā laikā censties kļūt mazliet saprotošākiem citam pret citu. Neatkarīgi no tā, kur, kādā nozarē strādājam, mēs visi dzīvojam pandēmijas laikā, un ir jāspēj pārvarēt negatīvās emocijas, jāpiemērojas un jākļūst iejūtīgākiem.
– Kas ir lielākais gandarījums, strādājot farmaceita profesijā?
Farmaceita profesija ir ļoti plaša, farmaceits var strādāt rūpnīcā, darboties zinātnē. Es pati esmu farmaceite, bet strādāju arī uzņēmuma birojā par Pārdošanas daļas vadītāju. Ja runājam par farmaceitu, kurš strādā aptiekā, vislielākais gandarījums ir palīdzēt cilvēkiem. Farmaceiti nemitīgi papildina zināšanas, mēs pilnveidojam farmaceitiskās aprūpes iespējas, izglītojot kolēģus. Klienti ļoti novērtē, ja tu dalies ar informāciju un zināšanām. Ja cilvēks atnāk pēc kāda laika un pasaka paldies, ka sniegtais padoms tiešām bija ļoti vērtīgs un viņš tagad jūtas labi, tas ir tas īstais gandarījums – palīdzēt!
– Vai farmaceita profesijas prestižs aug?
Jā, jo arvien vairāk cilvēku saprot, ka uz aptieku var doties ne tikai, lai nopirktu zāles, bet arī saņemtu padomu un konsultāciju. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc esmu gandarīta būt Latvijas Farmaceitu biedrības valdē – lai celtu mūsu profesijas prestižu. Daudzas aptiekas atrodas tirdzniecības centros, cilvēki dažreiz neredz atšķirību starp veikalu un aptieku, un mums, farmaceitiem, vienmēr grūti pieņemt, ja aptieku sauc par veikalu vai aptiekāru sauc par pārdevēju. Tas apbēdina, jo aptiekās var strādāt tikai ar speciālo medicīnisko izglītību. Farmaceiti ir profesionāļi ar specifiskām zināšanām par slimībām un zālēm. Mēs esam gatavi sniegt zināšanas, konsultēt, taču gadās, ka cilvēki dažreiz neapzinās, cik zelta vērtu informāciju viņi var iegūt no farmaceitiem. Gribētu vēlreiz atgādināt – jums ir lieliska iespēja bez maksas saņemt izcilu konsultāciju par jūsu veselību un par zālēm, kuras tikko iegādājāties, lūdzu, izmantojiet to!
– Darbs jums ir atbildīgs, tomēr nedrīkst aizmirst par pilnvērtīgu atpūtu. Kura ir jūsu mīļākā atpūtas, meditācijas vieta Jelgavā?
Tās ir manas mājas. Man jau no pašas bērnības ir hobijs – ļoti, ļoti patīk audzēt ziedus. Man ir daudz puķu dobju, un es meditēju mājās, audzējot puķes. Esmu jelgavniece no pašām saknēm. Dzīve ir strauja un mainīga, man ir bijušas vairākas iespējas dzīvot gan Rīgā, gan ārpus Latvijas, bet vienmēr esmu atgriezusies Jelgavā un nekur negribu pārcelties, jo šī ir mana mīļākā pilsēta, te ir mana ģimene un draugi. Pavisam noteikti zinu, ka mana pilsēta ir Jelgava, neviena cita pilsēta vai valsts.
