Viņa vēlas celt farmaceita profesijas prestižu

Jelgavniece Jeļena Petrišina – aptiekā ne tikai izsniedz zāles, bet arī kvalitatīvi konsultē un palīdz

Sarežģītajos pandēmijas ap­stākļos farmaceiti visās Latvijas aptiekās ik dienu sniedz farmaceitisko aprūpi, rūpējoties par veselāku sabiedrību. “Ziņas” uz sarunu par farmācijas nozares nozīmību aicināja jelgavnieci, farmaceiti, “Mēness aptiekas” valdes locekli, Pārdošanas daļas vadītāju un Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekli Jeļenu Petrišinu. 

– Kā izdarījāt izvēli par labu farmaceites profesijai?
Mans stāsts droši vien atšķiras no citu farmaceitu pieredzes. Domāju, ka izvēlēties ar medicīnu saistītu profesiju daudzus iedvesmo kāds no ģimenes – mamma vai vecmamma, vai kāds cits radinieks strādā aptiekā –, bet man nē. Bērnībā es nesapņoju par darbu aptiekā. Kad 10.–11. klasē bija jāsāk domāt par profesijas izvēli, sapratu, ka man ļoti patīk matemātika, bioloģija, fizika un ķīmija, protams, patika medicīna, bet es ļoti baidījos no asinīm. Jāsaka liels paldies manai mammai, jo viņa bija tā, kas piedāvāja izvēlēties šo profesiju, jo tā ietver gan bioloģiju, gan medicīnu, gan ķīmiju, kas mani aizrāva arī skolā. Tad es konkrēti izvirzīju mērķi, kur gribu mācīties. Studenti bieži izvēlas vairākas vietas: ja tur netikšu, tad aiziešu kaut kur citur. Bet es toreiz konkrēti pateicu, ka vēlos studēt tikai un vienīgi Rīgas Stradiņa universitātē, sāku apmeklēt papildu mācības, gāju uz savu mērķi. Man tas izdevās! 
Esmu ļoti mērķtiecīgs cilvēks – ja esmu ko nodomājusi, tad ar visiem spēkiem eju uz priekšu. Jāatzīst, toreiz īsti neapzinājos, ko nozīmē šī profesija. Man bija priekšstats, ka farmaceits, aptiekārs ir tas cilvēks, kurš strādā ar kolbiņām un zāļu pudelītēm, vāc augus pļavā un gatavo zāles. Vēsturiski tā arī ir bijis, tāda bija klasiskā aptiekāra ikdiena. Kad es sāku mācīties, protams, ikdiena bija jau pavisam cita, sapratu, ka tas atšķiras no manā iztēlē radītā priekšstata. Bet mūsdienu farmaceita ikdiena man patīk pat vairāk. Nekādā gadījumā neesmu vīlusies un ļoti mīlu savu profesiju. 

Visu interviju lasiet 25.novembra “Zemgales Ziņās”

Teksts: Liene Krūmiņa

Foto: no personīgā arhīva