Vīriešu veselības mēnesis: lielākā daļa vīriešu nekad nav veikuši vēža skrīningu

Tikai 10 % Latvijas vīriešu regulāri veic savam vecumam aktuālos valsts apmaksātos vēža skrīningus, bet divas trešdaļas jeb 63 % atzīst, ka ne reizi nav izmantojuši iespēju doties uz šīm veselības pārbaudēm, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktās aptaujas* dati.

Novembrī, kas tradicionāli tiek uzskatīts par vīriešu veselības mēnesi, īpaša uzmanība tiek pievērsta prostatas vēža profilaksei un āstēšanai. Ņemot vērā, ka prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā un tās ārstēšanai ir svarīga laicīga diagnostika, aptaujas dati norāda uz satraucošu tendenci. Proti, vairāk nekā trešdaļa jeb 34 % vīriešu nezina par iespēju veikt valsts apmaksātus vēža skrīningus, 29 % par šīm pārbaudēm ir dzirdējuši, bet nekad nav izmantojuši, 15 % atzīst, ka skrīningus ir veikuši neregulāri un tikai 10 % dara to regulāri.

Lai nodrošinātu savlaicīgu prostatas vēža diagnostiku, kopš 2021. gada valsts apmaksāto onkoloģisko pārbaužu sarakstā ir iekļauts arī prostatas vēža skrīnings. Tas tiek veikts, ar asins analīžu palīdzību nosakot prostatas specifisko antigēnu (PSA).

Kā informē Veselības ministrija, pārbaudes biežums – vienu reizi divos gados. Tā tiek veikta visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, kā arī vīriešiem no 45 gadu vecuma, ja ģimenes anamēzē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis. Lai saņemtu nosūtījumu analīžu veikšanai, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Prostatas vēža pacientu interešu aizstāvības fonda “Vīriešu Veselībai” vadītājs  Edgars Āboliņš uzsver: “Vīrietim ir jābūt atbildīgam un vismaz reizi gadā jāaiziet vizītē pie ārsta. Ja gribam būt stipri un par sevi pārliecināti visa mūža garumā, pārbaudes jāveic profilaktiski, negaidot, kad parādās pirmās slimības pazīmes – sāpes vai urinēšanas traucējumi. Tas ir pašapmāns domāt, ka onkoloģiskā saslimšana “mani neskars”, jo diemžēl daudziem tā ir realitāte. Turklāt jāatceras, ka esam vajadzīgi savām ģimenēm – sievām, bērniem, mazbērniem, tuviniekiem un sabiedrībai.

PSA tests ir ļoti vienkāršs – tā ir asins analīze. Laikus veicot pārbaudes un konstatējot izmaiņas asins ainā, mūsdienu medicīna ir pietiekami spēcīga, lai šo jautājumu risinātu. Savukārt biedrībā sniedzam atbalstu tiem cilvēkiem, kuri jau saskārušies ar prostatas vēzi. Nav noslēpums, ka saslimšana ar vēzi atstāj toksisku iespaidu arī uz ģimenēm, un ne katram līdzās ir cilvēks, kurš sapratīs un uzklausīs. Biedrība ir viens no veidiem, kā atbalstu gan sniegt, gan saņemt.”

“Šoruden veiktajā ERGO Drošības indeksa pētījumā konstatējām, ka onkoloģiskas saslimšanas ir tās, no kurām Latvijas sabiedrība baidās visvairāk – 72 % iedzīvotāju norādīja, ka izjūt bailes saslimt ar vēzi. Puse no viņiem par to bija ļoti noraizējušies, bet otra puse atzīmēja, ka ir drīzāk noraizējušies. Raizes kaut daļēji varam kliedēt, atbildīgi izturoties pret savu veselību, lai aptauju dati ar laiku būtu proporcionāli apgriezti un uzrādītu vairāk zināšanu, profilakses, rūpju par veselību un mazāk baiļu.

Savukārt profilaktisks veids, kā rūpēties par finansiālo drošību onkoloģiskas saslimšanas gadījumā, ir vēža apdrošināšana. Saņemot ļaundabīga audzēja diagnozi, šī apdrošināšana sniegs tūlītēju finansiālu aizsardzību, kas nereti ir izšķiroša veiksmīgai ārstēšanai, kā arī paredz atlīdzību vēža agrīnās stadijās.”, norāda Gints Konrāds, ERGO Life Insurance SE Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā.

*Aptauju pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, tiešsaistē visā Latvijā aptaujājot gandrīz 1000 respondentu vecumā no 20 līdz 74 gadiem.

Foto: publicitātes