Lai palielinātu pret Covid-19 personu aptveri vecumā no 60 gadiem, plānots izmantot senioru personisku uzrunāšanu, liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par Covid-19 vakcināciju 2022.gadā”.
VM 2022.gadā cer nodrošināt 75% aptveri iedzīvotāju kopējā populācijā primārajai vakcinācijai, kā arī nodrošināt 90% aptveri personu vecumā no 60 gadiem primārajai vakcinācijai.
Ministrija uzsver, ka, lai novērstu risku, ka liels skaits nevakcinētu augsta riska pacientu nonāk slimnīcās 2022.gadā, jāpanāk vismaz 90% aptvere personu vidū virs 60 gadu vecuma. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada sākumā Latvijā 527 220 personas ir vecumā virs 60 gadiem. Tādējādi 2022.gada sākumā vakcinācija jāuzsāk 57 330 personām vecumā virs 60 gadiem, kas atbilst 90% šajā vecuma grupā.
Lai pierunātu vakcinēties, izšķiroša ir personiska uzrunāšana, jo seniori visvairāk ieklausās ārstos, tuviniekos, vienaudžos, arī reliģiskos un kopienu līderos, uzskata VM.
Senioriem ir svarīga sajūta, ka informācijas “nesējs” ir “savējais”. Vakcinēties seniori jāpārliecina, uzsverot ieguvumus, to vidū, sociālos kontaktus – “tev vēl ir iespēja kvalitatīvi dzīvot, vakcinējies – tas pasargās no smagas saslimšanas.”, “tu varēsi tikties ar bērniem, mazbērniem”.
Ekspertu ieskatā, uzrunājot šo auditoriju, liela nozīme ir tuvinieku attieksmei un iesaistei, taču tikpat svarīga ir oficiāli sniegta informācija no veselības aprūpes sistēmas iestādēm par vakcīnu efektivitāti, vakcinācijas nepieciešamību, personalizējot informāciju par iespējām to saņemt. Tāpēc izšķiroša ir ārstniecības personu iesaiste, īpaši ģimenes ārstu, šīs grupas uzrunāšanā un pierunāšanā vakcinēties. Papildus ir jāņem vērā, ka personīga seniora uzrunāšana ārstniecības personai aizņem vairāk laika nekā saziņa ar citiem pacientiem.
Tāpat senioru vakcinācija aizņem vairāk laika, jo vairāk laika ir jāvelta pirmsvakcinācijas apskatei, tai skaitā, lai atbildētu uz visiem jautājumiem par vakcinācijas iespējamo ietekmi uz hroniskajām slimībām, kas ir izplatītas senioriem vairāk nekā citās vecuma grupās. Tāpat arī jāņem vērā, ka senioriem biežāk nepieciešama vakcinācija mājās, kas ir organizatoriski sarežģītāks un laikietilpīgāks process.
VM uzskata, ka, lai nodrošinātu primāro vakcināciju senioriem vecumā no 60 gadiem, ārstniecības iestādes jāmudina aktīvāk iesaistīties šo personu uzrunāšanā, kā arī vakcinācijas nodrošināšanā personu dzīvesvietā. Tāpat vēl arvien senioru vecuma grupā no 60 gadiem vakcinācija jānodrošina ārstniecības iestādēs, ģimenes ārstu praksēs un izbraukuma vakcinācijās, kā arī citās pieejamās vakcinācijas formās.
Aģentūra LETA jau ziņoja, līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši ap 1,02 miljoni cilvēku jeb ap 54,1% no visiem valsts iedzīvotājiem. No tiem otro devu saņēmuši ap 953 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 275 000 cilvēku ir saņēmuši “Johnson&Johnson” potes, kam atbilstoši valstī spēkā esošajam regulējumam nepieciešama tikai viena deva, līdz ar to vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 1,23 miljonus jeb 65,2% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Rēķinot pirmās potes un “Johnson&Johnson” vakcīnas saņēmēju kopskaitu, tas šajās dienās sasniedzis aptuveni 1,29 miljonus cilvēku. Savukārt ar “trešo devu” līdz šim Latvijā vakcinēti ap 142 000 cilvēku jeb 7,5% iedzīvotāju. Atbilstoši medicīnas speciālistu ieteikumiem, “trešo vakcīnas devu” sākotnēji sāka potēt cilvēkiem ar ļoti novājinātu imunitāti, vecāka gada gājuma cilvēkiem un medicīnas darbiniekiem, kas strādā ciešā kontaktā ar Covid-19 pacientiem, bet pašlaik iespēja potēties ir faktiski visiem interesentiem.
Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” jeb “Janssen”, taču “AstraZeneca” vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto. 2020.gada decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana sākās 2021.gada marta izskaņā. Latvijā vakcīnas pret Covid-19 iedzīvotājiem ir pieejamas no 12 gadu vecuma, bet drīzumā potēt plānots sākt arī mazākus bērnus.
Foto: no arhīva
Reklāma