Lai
palielinātu pret Covid-19 personu aptveri vecumā no 60 gadiem,
plānots izmantot senioru personisku uzrunāšanu, liecina Veselības
ministrijas (VM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par
Covid-19 vakcināciju 2022.gadā”.
VM
2022.gadā cer nodrošināt 75% aptveri iedzīvotāju kopējā
populācijā primārajai vakcinācijai, kā arī nodrošināt 90%
aptveri personu vecumā no 60 gadiem primārajai vakcinācijai.
Ministrija
uzsver, ka, lai novērstu risku, ka liels skaits nevakcinētu augsta
riska pacientu nonāk slimnīcās 2022.gadā, jāpanāk vismaz 90%
aptvere personu vidū virs 60 gadu vecuma. Saskaņā ar Centrālās
statistikas pārvaldes datiem 2021.gada sākumā Latvijā 527 220
personas ir vecumā virs 60 gadiem. Tādējādi 2022.gada sākumā
vakcinācija jāuzsāk 57 330 personām vecumā virs 60 gadiem, kas
atbilst 90% šajā vecuma grupā.
Lai
pierunātu vakcinēties, izšķiroša ir personiska uzrunāšana, jo
seniori visvairāk ieklausās ārstos, tuviniekos, vienaudžos, arī
reliģiskos un kopienu līderos, uzskata VM.
Senioriem
ir svarīga sajūta, ka informācijas “nesējs” ir
“savējais”. Vakcinēties seniori jāpārliecina, uzsverot
ieguvumus, to vidū, sociālos kontaktus – “tev vēl ir iespēja
kvalitatīvi dzīvot, vakcinējies – tas pasargās no smagas
saslimšanas.”, “tu varēsi tikties ar bērniem,
mazbērniem”.
Ekspertu
ieskatā, uzrunājot šo auditoriju, liela nozīme ir tuvinieku
attieksmei un iesaistei, taču tikpat svarīga ir oficiāli sniegta
informācija no veselības aprūpes sistēmas iestādēm par vakcīnu
efektivitāti, vakcinācijas nepieciešamību, personalizējot
informāciju par iespējām to saņemt. Tāpēc izšķiroša ir
ārstniecības personu iesaiste, īpaši ģimenes ārstu, šīs
grupas uzrunāšanā un pierunāšanā vakcinēties. Papildus ir
jāņem vērā, ka personīga seniora uzrunāšana ārstniecības
personai aizņem vairāk laika nekā saziņa ar citiem pacientiem.
Tāpat
senioru vakcinācija aizņem vairāk laika, jo vairāk laika ir
jāvelta pirmsvakcinācijas apskatei, tai skaitā, lai atbildētu uz
visiem jautājumiem par vakcinācijas iespējamo ietekmi uz
hroniskajām slimībām, kas ir izplatītas senioriem vairāk nekā
citās vecuma grupās. Tāpat arī jāņem vērā, ka senioriem
biežāk nepieciešama vakcinācija mājās, kas ir organizatoriski
sarežģītāks un laikietilpīgāks process.
VM
uzskata, ka, lai nodrošinātu primāro vakcināciju senioriem vecumā
no 60 gadiem, ārstniecības iestādes jāmudina aktīvāk
iesaistīties šo personu uzrunāšanā, kā arī vakcinācijas
nodrošināšanā personu dzīvesvietā. Tāpat vēl arvien senioru
vecuma grupā no 60 gadiem vakcinācija jānodrošina ārstniecības
iestādēs, ģimenes ārstu praksēs un izbraukuma vakcinācijās, kā
arī citās pieejamās vakcinācijas formās.
Aģentūra
LETA jau ziņoja, līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo
devu Latvijā saņēmuši ap 1,02 miljoni cilvēku jeb ap 54,1% no
visiem valsts iedzīvotājiem. No tiem otro devu saņēmuši ap 953
000 iedzīvotāju, bet vēl ap 275 000 cilvēku ir saņēmuši
“Johnson&Johnson” potes, kam atbilstoši valstī spēkā
esošajam regulējumam nepieciešama tikai viena deva, līdz ar to
vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 1,23 miljonus
jeb 65,2% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Rēķinot
pirmās potes un “Johnson&Johnson” vakcīnas saņēmēju
kopskaitu, tas šajās dienās sasniedzis aptuveni 1,29 miljonus
cilvēku. Savukārt ar “trešo devu” līdz šim Latvijā
vakcinēti ap 142 000 cilvēku jeb 7,5% iedzīvotāju. Atbilstoši
medicīnas speciālistu ieteikumiem, “trešo vakcīnas devu”
sākotnēji sāka potēt cilvēkiem ar ļoti novājinātu imunitāti,
vecāka gada gājuma cilvēkiem un medicīnas darbiniekiem, kas
strādā ciešā kontaktā ar Covid-19 pacientiem, bet pašlaik
iespēja potēties ir faktiski visiem interesentiem.
Lietošanai
Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas četras vakcīnas pret
Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”,
“AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” jeb
“Janssen”, taču “AstraZeneca” vakcīnu zemā
pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto. 2020.gada
decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo
slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana
sākās 2021.gada marta izskaņā. Latvijā vakcīnas pret Covid-19
iedzīvotājiem ir pieejamas no 12 gadu vecuma, bet drīzumā potēt
plānots sākt arī mazākus bērnus.
Foto:
no arhīva
