Pirms gadiem piecdesmit padomju laikos, kad cilvēku mobilitāte bija ievērojami zemāka, internāti bija vairākām tagadējā Jelgavas novada skolām. Mūsdienās skolas, “kur bērni paliek pa nakti”, Jelgavas novadā palikušas divas – Lielplatones pamatskola–atbalsta centrs un Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola. Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Lelde Podniece-Jostmane stāsta, ka Lielplatones dienesta viesnīcā šobrīd izmitināts 51 izglītojamais. No tiem 36 apgūst vispārējās izglītības programmas. Lielplatonē mācās bērni ar speciālām vajadzībām, tostarp smagiem garīgās attīstības traucējumiem. Skolai nepiederošie šajā dienesta viesnīcā netiek izmitināti.
Sabiedrībai atvērtas ir Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas kopmītnes, kas atrodas Zaļenieku ciema centrā, Zaļās muižas parka malā. Četrstāvu ēka būvēta vēl padomju laikos, bet 2011./2012. gadā, ieguldot vairāk nekā pusmiljonu latu ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu, ir renovēta un pielāgota mūsdienu vajadzībām. Projekta mērķis bija veicināt vispārējās vidējās izglītības kvalitātes paaugstināšanu Jelgavas novadā. Kopmītnēs ir 10 vienistabas, 36 divistabu dzīvokļi, kā arī citas telpas – mācību klases, friziera un skaistumkopšanas speciālista kabinets. Agrāk ēkā atradās arī ģimenes ārsta kabinets un ambulance. Tagad šajā vietā ir pašvaldības aktivitāšu centrs, kur notiek grupu nodarbības kulinārijas un dārza darbu gudrībās.
Šoruden kopmītnēs dzīvo 26 Zaļenieku arodvidusskolas audzēkņi, kas mācās ne tikai vidusskolā, bet arī arodu, kā arī astoņi ilgtermiņa īrnieki. 2022. gada pavasarī šeit tika izmitināti Ukrainas kara bēgļi. 57 Ukrainas pilsoņi kopmītnēs dzīvo arī tagad. Arodvidusskolas kopmītnēs uzturas arī būvnieki, kam tuvumā ir objekti.
—Gaitis Grūtups
Kur dzīvot skolēnam, kam skola tālu
Vai ir pamatots tiesībsarga uztraukums, ka bērns spiests palikt internātā, jo nevar izbraukāt uz skolu?
Laikā, kad valsts plāno vairs nefinansēt vidusskolas klases, kurās ir neliels skolēnu skaits un paredzams vidusskolu skaita sarukums, rodas jautājums, vai skolēniem, kas dzīvo tālāk no skolas, būs iespēja dzīvot skolu internātos vai, kā tagad saka, dienesta viesnīcās.
Izpēte liecina, ka dienesta viesnīcu pārklājums Latvijā varētu būt nepietiekams. Būtiska problēma ir arī tā, ka daudzviet šis pakalpojums nav par brīvu. Tāpēc tas, vai skolēns varēs iegūt tādu izglītību, kādu vēlas, var būt atkarīgs no viņa vecāku rocības.
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotajiem datiem, šobrīd dienesta viesnīca vai internāts ir tikai 31 vispārizglītojošā vidusskolā, 11 valsts ģimnāzijās, kā arī 23 pamatskolās, divās sākumskolās un 8 pirmsskolās (neskaitot speciālās izglītības iestādes un internātskolas).
Rīgā dienesta viesnīcu tikpat kā nav
Saskaņā ar LPS datiem Latvijā ir pašvaldības, kur dienesta viesnīcu nav nemaz. Piemēram, tādu nav salīdzinoši plašajā Dienvidkurzemes novadā. Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare pauž, ka novadā vidusskolas izvietotas tā, ka skolēni var izbraukāt, tāpēc veidot dienesta viesnīcas novadam neesot aktuāli.
Rīgā, kur ir vislielākā skolu koncentrācija, pēc LPS datiem, dienesta viesnīca nodrošināta tikai Rīgas 47. vidusskolā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apstiprinātais cenrādis paredz, ka skolēniem, kas izmanto dienesta viesnīcas pakalpojumu, par to līdz šim bija jāmaksā 80 eiro mēnesī. Šajā mācību gadā šo maksu vēl paredzēts celt līdz pat simts eiro mēnesī. Rīgā pašvaldība uzturēšanos dienesta viesnīcā nelīdzfinansē, līdz ar to visas izmaksas sedz skolēna vecāki.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijā dienesta viesnīca iekārtota vienā no skolas ēkām jau šā gadsimta sākumā. Skolā mācās bērni no visas Latvijas, un viesnīcā dzīvo 40–45 bērni.
Rīgas pašvaldības pārziņā ir visvairāk skolu, turklāt arī labākās valsts ģimnāzijas, kurās mācās bērni no visas valsts. Vai tas nozīmē, ka Rīgas pašvaldībai attīstīs skolu dienesta viesnīcu tīklu un vai tam būtu vajadzīgs valsts atbalsts?
Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Sindija Grāvere skaidro, ka pašvaldībai šis jautājums nav aktuāls, jo skolēni Rīgā pārvietojas ar bezmaksas transportu, kurš iebrauc arī Pierīgas novados.
Rīgas pašvaldības dibinātajās skolās pērn mācījušies 65 888 skolēni, no kuriem 7854 deklarējušies citās pašvaldībās, visbiežāk Pierīgā: Mārupes, Ropažu, Ādažu, Olaines un Ogres novadā, kā arī Jūrmalā. “Rīgas pašvaldības skolās mācās bērni praktiski no visām Latvijas lielākajām pašvaldībām, bet proporcionāli no tām bērnu skaits ir mazāks,” piebilda S. Grāvere.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtie dati rāda, ka uz Rīgas skolām brauc skolēni pat no Valmieras novada (53), Jēkabpils novada (49), Ventspils (25), Liepājas (24) un Rēzeknes (19).
Skolēnu skaits aug
Cita pieeja ir Valmieras novadam, kas ir viena no retajām pašvaldībām, kur skolēnu skaits aug, kamēr citviet krītas. Te, izmantojot lielākoties Eiropas struktūrfondu naudu, izveidota jauna, moderna, liela dienesta viesnīca, kurā dzīvo skolēni no visām Valmieras vispārizglītojošām iestādēm.
Dienesta viesnīcas uzturēšana lielākoties ir uz pašvaldības pleciem: skolēni sedz tikai daļu no izmaksām. Atkarībā no numura labiekārtojuma gultasvieta skolēnam maksā 48–57 eiro, bet pašvaldība sedz 72–86 eiro. Katrā numurā ir ne tikai labierīcības, bet arī ledusskapis, izlietne un mūsdienīgas mēbeles. Gatavot ēdienu skolēni gan dodas uz kopīgajām virtuvēm, kas ir katrā stāvā. Katrā ēkas stāvā ir atpūtas zonas un mācību telpas. Tajās ir datori, ko var lietot tie bērni, kam savu datoru nav. Ja nepieciešams, viesnīcas vadītājs var izsniegt arī portatīvos datorus. Pagrabā bērniem ir iespēja izmantot veļas mazgājamās mašīnas un žāvētājus.
Kopumā Valmieras pašvaldības skolēnu dienesta viesnīcās dzīvo 310 skolēnu Ausekļa ielas ēkā un 127 skolēni J. Enkmaņa ielas ēkā.
Prioritāras tiesības dzīvot dienesta viesnīcā ir 10.–12. klašu skolēniem. Taču, ja ir brīvas vietas, uzņem arī 7.–9. klašu skolēnus. Valmierieši uz dienesta viesnīcu nevar pretendēt. Gadās, ka pieprasījums pēc vietām viesnīcā ir lielāks nekā piedāvājums. Tad priekšroka ir tiem, kas dzīvo tālāk.
Par pārkāpumiem izraida
Kā skolēni dienesta viesnīcā tiek pieskatīti? Dienesta viesnīcas vadītājs Mārcis Čākurs klāsta, ka augu diennakti strādā tikai administrators. Līdz pulksten diviem naktī ir arī vēl viens darbinieks, kurš vakara un nakts stundās uzmana, vai visi aizgājuši gulēt. Naktsmiers te iestājās no pulksten 23, tad visiem jābūt savās istabās.
“Nav viegli. Kad bērni atnāk, mēs daudz ko par viņiem nezinām. Pēc tam toties uzzinām daudz,” neslēpj viesnīcas vadītājs. Taču, ja ir kādas problēmas, tās tiek risinātas skolas, vecāku un dienesta viesnīcas pārstāvju sadarbībā,” teic viesnīcas vadītājs. Gadās gan, ka jāsauc arī pašvaldības policija vai apsardze. Policija mēdz veikt arī reidus ar suņiem, meklējot neatļautās vielas. M. Čākurs piebilst: neko daudz no jauniešiem neprasa, vien to, lai tiktu ievēroti iekšējās kārtības noteikumi. Piemēram, te nedrīkst ienest un lietot ne alkoholu, ne narkotikas. Agrāk pieķertos sākumā vēl žēloja un tikai brīdināja, bet tagad pēc šāda incidenta vieta dienesta viesnīcā uzreiz tiek atņemta. “Ir gadījies, ka 1. septembrī uzreiz jau deviņas vietas atbrīvojas. Vecākiem asaras, skolas arī uz mums dusmojas, saka, te esot trakāk nekā cietumā, bet noteikumi ir noteikumi,” saka dienesta viesnīcas vadītājs. Kārtību palīdz nodrošināt arī daudzas videokameras.
Vai skolēni pilda mājasdarbus, to gan neviens nepārbauda. Taču, ja kādam nepieciešama palīdzība, dienesta viesnīcā strādājošie skolotāji var palīdzēt mācībās.
Gadās, ka skolēniem neizdodas sadzīvot ar istabas biedru, tad meklē iespējas samainīt istabas. “Nav viegli nelielā istabā sadzīvot ar svešu cilvēku,” atzīst M. Čākurs.
Uztur viesnīcu, lai piesaistītu skolēnus
Valmierā skolēnu dienesta viesnīcā dzīvo pat bērni no Liepājas, Kuldīgas, Saldus. S. Purmale atklāj, ka skolēni no visas Latvijas brauc šurp mācīties ne tikai uz valsts ģimnāzijām, bet arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Valmieras Viestura vidusskolu, kurā var apgūt arī teātra mākslu, Valmieras 2. vidusskolu, kurā ir plašs izvēles priekšmetu klāsts.
Tomēr pārsvarā te dzīvo apkārtējo novadu – Cēsu, Limbažu, Gulbenes un Smiltenes – bērni. Dažkārt tīri teorētiski skolēns gan varētu izbraukāt uz mājām katru dienu, taču tad neatliktu laiks ne sporta, ne mūzikas, ne arī kādām citām ārpusskolas nodarbībām.
Vēl pirms astoņiem gadiem dienesta viesnīcās dzīvoja ap 200 skolēnu, bet nu jau ir 450.
Valmieras 2. vidusskolas direktors Andrejs Gluhovs “Latvijas Avīzei” stāsta, ka arī viņa vadītajā skolā ar katru gadu pieaug skolēnu skaits, kas izmanto dienesta viesnīcas pakalpojumu. Pērn to izmantoja 36 skolēni, bet šogad pieteikušies jau 59. “Pat nezinām, vai visiem spēs nodrošināt vietu. Taču ir svarīgi, lai šis pakalpojums būtu, lai bērni var mācīties Valmierā, ja to vēlas,” teic A. Gluhovs. “Bērni, kas mācās Valmierā, iespējams, pēc tam arī studēs Vidzemes Augstskolā un galu galā paliks te dzīvot un strādāt. Tāpēc līdzfinansēt dienesta viesnīcu ir stratēģiski svarīgs, ilgtspējīgs lēmums.”
Viņš uzskata, ka skolēni no citām Latvijas malām brauc šurp mācīties kvalitatīvā un plašā izglītības piedāvājuma dēļ. Piemēram, viņa vadītajā skolā vidusskolēni var izvēlēties pat starp pieciem mācību priekšmetu groziem. Piesaista arī interešu izglītība un citas iespējas, kas ir ārpus skolas.
Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sandra Purmale atzīst: “Valmieras novads ir gatavs uzturēt dienesta viesnīcu, lai piesaistītu skolēnus no citām pašvaldībām. Tā tiek nodrošināts tas, ka Valmieras skolas ir pieprasītas un uzņemšanai 10. klasē ir konkurss, jo vietu klasēs ir mazāk nekā gribētāju tajās iestāties.”
Izjūt skolu tīkla kārtošanas sekas
S. Purmale atzīst: Valmiera izjūt to, ka valsts politika ir vidusskolu skaita samazināšana. Ja tuvumā skolas vairs nav, skolēni dodas mācīties uz citām pašvaldībām.
Arī Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža atzīst: skolu skaita samazināšana palielina to skolēnu skaitu, kas dzīvo dienesta viesnīcā. Mācību gada sākumā un beigās viņas vadītās skolas dienesta viesnīcā paliek vien padsmit skolēnu. Taču ziemā, kad ceļi grūtāk izbraucami un vakari tumši, dienesta viesnīcā nakšņo pat 30 bērnu. Skolēni, kuri nakšņo dienesta viesnīcā, dažkārt nemaz tik tālu no skolas nedzīvo, taču, ja diezgan tālu no mājām jāiet līdz autobusu pieturai, tad izvēlas palikt dienesta viesnīcā. Pilngadīgie skolēni toties mēdz uz skolu braukāt ar automašīnu, jo tikuši jau pie braukšanas tiesībām.
Ja valsts politika paredz samazināt vidusskolu skaitu, vai tai arī nebūtu jāgādā finansējums dienesta viesnīcu iekārtošanai un uzturēšanai?
M. Čākurs atklāj: ir ģimenes, kam arī pašvaldības subsidēta dienesta viesnīca ir par dārgu. Tas nozīmē, ka valstij būtu jādomā, kā nodrošināt bezmaksas dienesta viesnīcas, jo pretējā gadījumā, ja dzīvesvietas tuvumā vidusskolas vairs nav, skolēns var palikt bez vidējās izglītības. Ir gan arī pašvaldības, kas apmaksā savu skolēnu uzturēšanos dienesta viesnīcā citas pašvaldības teritorijā. Tā notiek gadījumos, kad ģimenei ir mazturīgo vai trūcīgo statuss. Tomēr valsts līmeņa sistēmas šādam atbalstam nav. Piemēram, kāda piecu bērnu mamma no Smiltenes bija sašutusi, ka jāmaksā par dienesta viesnīcu Valmierā: tiem daudzbērnu ģimeņu bērniem, kas mācās Smiltenes tehnikumā, dienesta viesnīca esot par brīvu.
“Ja bērniem nav citas izvēles kā braukt mācīties uz lielajām pilsētām, tad likumsakarīgi, ka nepieciešamas dienesta viesnīcas. Ja valsts virza ideju par mazāku vidusskolu skaitu, tad nepieciešams arī finansējums dienesta viesnīcām, lai nav tā, ka tikai pašvaldībām jācīnās ar šo situāciju,” uzskata A. Gluhovs. S. Purmale piekrīt: ja valsts iesaistītos rūpēs par skolēnu izmitināšanu, tas pašvaldības atslogotu.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka valstij būtu jāveido investīciju programma dienesta viesnīcu veidošanā, ja vidusskolu skaits samazināsies. Uzturēšanas izmaksas gan pašvaldības gatavas pašas segt, kā to paredz arī pašvaldību likums.
IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere apliecina, ka dienesta viesnīcas šobrīd ir uz pašvaldību pleciem. Taču tas nenozīmē, ka valsts no skolu pieejamības nodrošināšanas norobežojas. IZM aicinājusi pašvaldības kārtot skolu tīklu tā, lai pieejamība tomēr saglabātos.
Vai pašvaldībām būtu vairāk jāieguldās skolēnu pārvadājumos vai dienesta viesnīcu veidošanā un uzturēšanā? Ministrijas pārstāve K. Niedre-Lathere uzskata – katra situācija ir citāda. Jāizvērtē gan attālumi, gan kas ir ekonomiski izdevīgāks. Kaut arī skolas vecuma bērnam mājas un ģimenes vide ir visatbilstošākā, ja katru dienu vairākas stundas jāpavada ceļā, labāk tomēr dzīvot skolas dienesta viesnīcā.
Tiesībsargs aizrāda pašvaldībām
Par to, ka valsts un pašvaldību politikai jābūt virzītai uz to, lai bērnam izglītības dēļ netiktu atņemta ģimeniskā vide, iestājas tiesībsargs, kas šīs vasaras sākumā, gatavojoties jaunajam mācību gadam, aicināja pašvaldības uzlabot skolēnu pārvadājumus, lai tie nebūtu jāaizstāj ar dienesta viesnīcas vai internāta piedāvāšanu.
Tiesībsarga birojā bija pamanīts raksts laikrakstā “Bauskas Dzīve”, kurā intervēts Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš. Rakstā pausta arī informācija, ka Valles pamatskola no 1. septembra plāno piedāvāt ģimenēm skolas viesnīcas pakalpojumu, kurā būtu līdz 40 vietām un tiktu nodrošinātas gan brokastis, pusdienas un launags, gan arī vakariņas. “Izglītības iestādes vadība ir pārliecināta, ka tas atvieglos skolēniem nokļūšanu līdz skolai, ļaus piesaistīt papildu skolēnus no Bauskas novada, kā arī disciplinēs daudzus bērnus skolu apmeklēt regulāri,” pausts rakstā. Pie tā publikācijas tīmeklī bija arī gana daudz komentāru. Piemēram, kāds lasītājs spriež: “Ja kāda skola sāk piesaistīt tālākās apkaimes bērnus, ilgtermiņā izglītības kvalitāte skolā krīt. Normāli bērni nebrauks uz tālu skolu un nedzīvos internātā. Dzīvos tie, kuriem būs problēmas. Valles skola riskē kļūt par problēmskolu.” Vēl kāds raksta: “Bērnam jādzīvo mājās, nevis internātā. Internāta ideja nav piemērota pamatskolas bērniem. Internāta ideja nav mīlestība pret bērnu, bet cīņa par pamatskolas posma pastāvēšanu vienalga kādiem līdzekļiem.”
Bauskas novada Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe skaidro, ka vēlme veidot dienesta viesnīcu Vallē bijusi pamatskolas jaunā direktora skatījums. Tagad viņš esot iedziļinājies situācijā un domas par dienesta viesnīcas noderību mainījis. Šobrīd neesot arī neviena bērna, kurš grasītos dzīvot dienesta viesnīcā Valles pamatskolā.
A. Spriņķe atzina, ka dienesta viesnīcām nebūtu jārisina sociālās problēmas – tās jārisina citā veidā, nevis bērnu uz visu darba nedēļu izņemot no ģimenes: “Gadās, ka vecāki aizsūta bērnu dzīvot skolas dienesta viesnīcā, lai skola tiek galā ar iekšējām ģimenes problēmām, kā arī bērna rīcību ārpus skolas. Patiesībā vecāki nevēlas kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Tā tas bija arī Vallē.”
Šovasar Tiesībsarga birojs arī veica vecāku aptauju, lai noskaidrotu, cik agri ir bērnu rīti un cik daudz laika jāpavada ceļā uz skolu. Aptaujā bija arī jautājums, vai bērns spiests palikt internātā, jo nevar izbraukāt uz skolu. Neviens no respondentiem uz šo jautājumu nav atbildējis apstiprinoši. Taču Tiesībsarga biroja speciālistiem esot sajūta, ka problēmas tomēr ir. Vecāki nesūdzoties, jo pieņemot, ka ir tā, kā ir.
LPS padomniece Ināra Dundure toties uzskata, ka Tiesībsarga biroja apgalvojumi balstīti uz dažiem gadījumiem. Tomēr viņa atzīst – ir gadījumi, kad dienesta viesnīca ir labākais risinājums: “Skolēnu pārvadājumi ir pa noteiktiem maršrutiem, ko saplāno pašvaldība pēc skolēnu dzīvesvietām un skolām, kuras viņi apmeklē. Ir gadījumi, kad dzīvesvieta tomēr atrodas tālu no maršruta, jo viena skolēna dēļ nedzīs visu autobusu. Rudeņos un ziemās var būt arī neizbraucami ceļi. Tāpat ir gadījumi, kad vecāki sava darba grafika dēļ paši izsaka vēlmi, lai bērns dzīvo dienesta viesnīcā. Tad arī pašvaldības novērtē situāciju, lai saprastu, kas bērnam ir labākais. Tie ir ļoti individuāli lēmumi. Nevar viennozīmīgi pateikt, ka viesnīcu risinājums ir labi vai slikti vai pārvadājumi ir labi vai slikti. Savukārt vidusskolas ir aizvien tālāk no dzīvesvietas vai arī skolēns pats izvēlas tālāku skolu, un tad bez dienesta viesnīcas neiztikt.”
UZZIŅAI
Dienesta viesnīca vai internāts?
Tiesībsarga birojs norāda, ka, pēc normatīvajiem aktiem, vispārējā pamatskolā un vidusskolā var būt tikai internāts, bet profesionālās izglītības iestādē var būt internāts vai dienesta viesnīca. Tātad saukt par dienesta viesnīcu vispārējās skolas skolēnu mītni nav pareizi.
Prasības internātiem un dienesta viesnīcām noteiktas atšķirīgos Ministru kabineta noteikumos, un arī higiēnas prasības atšķiras, piemēram, internātā guļamtelpā platībai jābūt vismaz četriem kvadrātmetriem vienam cilvēkam, bet dienesta viesnīcā drīkst dzīvot ne vairāk kā četri cilvēki vienā istabā, taču tās platība nav noteikta. Internātā jābūt vienai dušai un vienai tualetei uz sešiem cilvēkiem, bet dienesta viesnīcā – uz desmit cilvēkiem.
Pedagoģisko personālu var nodarbināt kā internātā, tā dienesta viesnīcā.
— “Latvijas Avīze”
Reklāma