Dzīve starp lekcijām un vilcienu grafikiem

Daudzi jaunieši augstāko izglītību pēc vidusskolas absolvēšanas izvēlas iegūt Rīgā. Ceļa posms Jelgava–Rīga viņu dzīvē ik rītu un vakaru kopumā aizņem aptuveni pusotru stundu, radot robus ikdienas laika plānošanā, kā arī apgrūtina studēšanu un personīgo hobiju apvienošanu. Vairāki galvaspilsētā studējošie jelgavnieki “Zemgales Ziņām” stāsta par savu pieredzi un dalās ar secinājumiem.
Latvijas Kultūras akadēmijas studente Tīna Kamola jau otro gadu diendienā ar vilcienu brauc no Jelgavas uz Rīgu. “Lēmums par augstākās izglītības iegūšanu Rīgā tika pieņemts bez lielām pārdomām, tas likās loģiski. Visi ģimenes locekļi savulaik ir braukuši uz galvaspilsētu mācīties vai strādāt, tādēļ šķita, ka šī “tradīcija” ir jāturpina. Pirmajā studiju gadā pārcelties uz Rīgu bija teju neiespējami, jo nebiju gatava kaut kur strādāt un pamest hobijus, ar ko nodarbojos Jelgavā.”

Tīna atzīst, ka sākotnēji ceļš uz Rīgu likās garš un garlaicīgs, līdz braucot sāka mācīties, pavadot laiku lietderīgi. Tas gan izdevies tikai līdz ziemas sezonai – brīdim, kad tika samazināts reisu skaits. “No rītiem bija tik ārkārtīgi daudz cilvēku, ka nebija iespējams izvilkt savu kladi vai uzdevumu mapi. Ja godīgi, bija arī rīti, kad uz studijām nevēlējos braukt tikai tādēļ, ka negribēju spiesties cilvēku pilnā vilcienā un cīnīties par sēdvietu,” atminas Tīna.

Sākoties otrajam studiju gadam, Tīna saprot, ka vēlas pārcelties uz dzīvi galvaspilsētā, jo brauciens ar vilcienu ir ilgs un nogurdinošs. “Atzīstu, man skauž, ka tie, kas dzīvo Rīgā, var celties vēlāk, būt patstāvī-
gāki un brīvāki, kā arī biežāk satikties ar saviem kursabiedriem. Viņi var pilnvērtīgāk izbaudīt studentu dzīvi. Protams, dzīvot vienai uzreiz ir daudz grūtāk gan emocionāli, gan fiziski un arī finansiāli, tomēr – tā ir svarīga pieredze un mācība, par kuru domāju arvien vairāk.”