Ja aptrūkstas enerģija, jāsēžas zirga mugurā!

Ārste ginekoloģe Inta Dinsberga ir Ozolnieku iedzīvotāja gandrīz četrdesmit gadu. Kaut arī viņas vadītā klīnika, uz kuru ikdienā mērojams ceļš, atrodas Rīgā, daktere atrod laiku, ko veltīt sev un savas pašsajūtas uzlabošanai, jo nevar atļauties izdegt. Tā kā 2026. gads paies Uguns zirga zīmē, “Zemgales Ziņas” vēlējās pajautāt par viņas attiecībām ar zirgiem un mācīšanos jāt jau pieaugušā vecumā, taču ne par to vien, jo dakterei ir arī vairāki citi vaļasprieki.

– Jūs ilgus gadus dzīvojat Ozolniekos, taču tā nav jūsu dzimtā puse. Kā šeit nokļuvāt?

Pavisam vienkārši – es šeit ieprecējos. (Pasmejas.) 1989. gada 16. septembrī Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļā apprecējos ar savu vīru, ar kuru joprojām esam kopā. Mums ir ilga un noturīga laulība. Pirms 36 gadiem vīrs mani no Tukuma atveda uz Ozolniekiem, un tā es šeit sāku dzīvot. Toreiz vēl mācījos Rīgas Medicīnas institūta 6. kursā. Pēc augstskolas beigšanas nokļuvu Jelgavas pilsētas slimnīcā.

Toreiz to sauca par internatūru – tas bija profesionālās specializācijas gads pēc augstskolas. Mūsdienās to sauc par rezidentūru, un ginekologiem tā ilgst piecus gadus. Man šis gads bija pie jelgavnieku labi zināmajām ginekoloģēm – pie Ginekoloģijas nodaļas vadītājas dakteres Dzidras Ilmeres un Dzemdību nodaļas vadītājas dakteres Brigitas Podiņas. Daktere Ilmere ir devusies mūžībā, savukārt daktere Podiņa, es ceru, ir pie labas veselības un strādā.