Kurpnieku kļūst mazāk, taču vajadzība pēc viņu darba nezūd (2)

Andis Kondrāts par kurpnieku strādā aptuveni 25 gadus. Šī profesija viņa ģimenē bijusi cieņā jau gadiem ilgi, jo par kurpniekiem strādājuši abi Anda sievas vecvecāki. “Kurpniece ir arī mana sieva, savukārt ar viņas vecomammu mēs pat paspējām pastrādāt kopā,” savu stāstu sāk Andis, piebilstot, ka pamatzināšanas savā profesijā ieguvis Jelgavas sadzīves pakalpojumu kombinātā, kur savulaik izgatavoja jaunus apavus un laboja bojātos. “Mani paņēma par mācekli. Skolojos trīs mēnešus, proti, meistara uzraudzībā mēģināju pats labot kurpes un zābakus. Kāds kurpnieka profesiju apgūst ātrāk, man tas aizņēma trīs mēnešus. Tika iegūtas pamatzināšanas, kuras tālāk tiek slīpētas un pilnveidotas jau ar paša pieredzi. Tā šo profesiju arī apgūst – jāiet pie meistara uz darbnīcu, jāmācās un tālāk jādarbojas pašam.”

Kad Jelgavas sadzīves pakalpojumu kombinātu likvidēja, vairāki meistari sāka dibināt paši savas darbnīcas. “Kādu laiku strādāju pie viena meistara, tad pārgāju pie cita, līdz 2018. gadā izlēmu, ka man būs pašam sava darbnīca,” stāsta kurpnieks. Jautāts, vai arī viņš kādu jauno kolēģi ir ievadījis šajā profesijā, Andis Kondrāts atklāj, ka viens māceklis viņam ir bijis, taču tas pats noturējies divas nedēļas un tad aizgājis prom. “Meistaram ir daudz grūtāk izpildīt savu darbu, ja pie viņa ir māceklis. Tev visu laiku kaut kas jārāda un jāskaidro. Vajadzīga pacietība kā meistaram, tā māceklim,” pasmaida Andis. Droši vien tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās kurpnieku kļūst arvien mazāk un mazāk. Esam pieraduši visu iegūt ātri un uzreiz, taču ir jomas, kur tas vienkārši nav iespējams.

Vislielākais gandarījums Andim Kondrātam ir, redzot savu klientu apmierinātās sejas, kad viņi pēc remonta saņem atpakaļ apavus. “To, ka cilvēks ar manu darbu ir apmierināts, var pateikt uzreiz pēc viņa sejas. Protams, ir patīkami, ja tev pasaka paldies par darbu!” pauž kurpnieks. Viņa klienti ir visu vecumu cilvēki, arī jaunieši. “Palēnām izzūd vīriešu kurpes, jo stiprā dzimuma pārstāvji arvien vairāk dod priekšroku botām un iešļūcenēm. Līdz ar to arī vīriešu kā klientu kļūst mazāk. Arī jauniešu tagad ir mazāk, taču ir.”

Turpinot par gandarījumu, meistars atklāj, ka milzīgs pārsteigums viņam bijis, uzzinot, ka saņēmis prestižo apbalvojumu. “Pie manis darbnīcā ienāca cilvēki un paziņoja, ka es saņemšu “Jelgavas valstspilsētas Gada balvu uzņēmējdarbībā 2025”. Tas bija negaidīti. Esmu ļoti priecīgs un gandarīts, tātad mans darbs ir novērtēts.”