Augustā Ukrainā man iznāca satikt brīvprātīgo Ganta fonda darbinieku, ASV dzimušo un augušo latvieti Juri Ulmani. Blakus busiņā nobraucām kādu pustūkstoti kilometru. Runājāmies, tikāmies ar Ukrainas patriotiem un latviešiem, kuri brīvprātīgi strādā lielās brīvības cīņas labā. Juris Ulmanis sabiedrībā ir zināms kā uzņēmējs, zemessargs, alpīnists – uzkāpis pasaules augstākajā kalnā Everestā. Ukrainā Juris dāvināja savu grāmatu “Kad karš kļūst personisks”. Grāmata iznāca 2023. gada nogalē, un tajā viņš aprakstīja Krievijas pilna mēroga uzbrukuma pirmo gadu. Grāmata ir par Ukrainas nacionālās pretestības garu, karavīru ikdienu un tās vajadzībām. Kādā no intervijām Juris Ulmanis, jautāts, kad karš viņam kļuva personisks, atbildēja šādi: “Man liekas, ka man tas “Wow!” moments bija, kad pirmais draugs gāja bojā. Tas bija brīdis, kad cits pēc cita gāja bojā tie, kurus es pazinu un ar kuriem esmu bijis kopā. Tā grāmata ir veltīta pieciem Ukrainas karavīriem.” Bojāgājušo Jura Ulmaņa draugu iesaukas (tās parasti karavīri nēsā uz formas tērpa) bija Alpīnists, Finns, Kompass un Krusttēvs.
Manuprāt, lai saprastu Ukrainas aizstāvju traģēdijas apmērus, var arī nebraukt tālu uz Ukrainas austrumiem. Pāris kilometru no Polijas robežas – Jelgavas novada sadarbības partneres Rava-Ruskas pašvaldības centrā – ir iekārtots pagaidu memoriāls par Ukrainu kritušajiem vietējās pašvaldības cilvēkiem. Memoriālā godināto skaits virs 80. Tāds tas ir pašvaldībā, kur kopējais iedzīvotāju skaits ir 23–24 tūkstoši. Tātad, matemātiski parēķinot, var mēģināt iedomāties Jelgavu bez apmēram divsimt patriotiski noskaņotiem cilvēkiem – Krievijas agresijas upuriem.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
