Viss turpināsies pa vecam?
Markuns, runīgs neliela auguma ūsains vīrs ap gadiem piecdesmit, bija sēdošais. Ievainots ne tik smagi, lai no malas varētu to pamanīt. Varbūt pat saslimis ar kādu iekšķīgu slimību, nevis ievainots. Salīdzinot ar pārējiem trim ukraiņu karavīriem, Markuns likās dzīvespriecīgāks, ar humoru. Bet viņa humors necik nebija vērsts pret sevi. Mani tādi cilvēki, kas pārāk daudz smejas, diez ko nepiesaista. Šķiet, arī Markunam es nelikos interesants. Varēja manīt, ka viņš ir piefiksējis to, ka tiek vests nevis Ukrainas armijas sanitārā transporta līdzeklī, bet gan auto ar Eiropas Savienības numuru. Arī autovadītājs nav ukrainis, bet gan kāds rietumnieks, kas šajā gadījumā biju es. Vienīgo sēdvietu blakus autovadītājam, kas sanāk atsevišķi no pārējiem pasažieriem, ieņēma karavīrs, ar kuru divarpus stundu garajā ceļā līdz Dnipro aprunājos maz.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
