“Zemnieku saeima”: Ziemas rapsis šogad iesēts par vismaz 10% mazākā platībā nekā pērn

Pēc biedrības “Zemnieku saeima” aplēsēm un zemnieku sniegtās informācijas, ziemas rapsis ir iesēts vismaz par 10% mazākā platībā nekā pērn, aģentūrai LETA pastāstīja “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norādīja, ka atsevišķas saimniecības ziemas rapša sējplatības samazinājušas pat par 60%, jo kaitēkļu uzbrukumu un citu iemeslu dēļ šogad tika nokulta daudz mazāka raža, nekā sākotnēji cerēts. Tāpat šī gada rapša sējplatības negatīvi ietekmēja rapša sadīgšanai nelabvēlīgi laika apstākļi augustā. Aukstā rudens sākuma dēļ, daļa ziemas rapša sējumu neattīstījās gana strauji un vietām atpalika augšanā, tāpēc atsevišķi lauksaimnieki ziemas rapšus pārsēja ar ziemas kviešiem. 

Tāpat viņa atzina, ka arī rudzu un ziemas tritikāles platības Latvijā samazinās, jo kultūrām nav pārāk liels pieprasījums tirgū.

Vienlaikus ziemas kvieši, kas ir ienesīgāka un prognozējamāka kultūra, ir iesēti līdzšinējā līmenī, savukārt ziemas miežiem platību īpatsvars palielinās, jo tie ir ražīgāki par vasaras miežiem un, tā kā pēdējos gados nav bijušas bargas ziemas, tie samērā labi pārziemo, skaidroja biedrībā.

Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka kopumā sējumi ir labā stāvoklī, bet, lai gan minerālmēsli ir pieejami, to cenas saglabājas nesamērīgi augstas. Lauksaimniekiem šoruden nācies izmantot mēslojuma devas, kas ir zemākas par nepieciešamajām, cerot, ka augsnes auglība spēs pietiekami nodrošināt barības vielas.

Viņa prognozēja, ka sadārdzinājuma dēļ 2023.gadā slāpekļa mēslojums tiks lietots vēl mazāk nekā iepriekš, kas ilgtermiņā varētu atstāt negatīvas sekas uz ražas apjomu un kvalitāti.

Tāpat Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka nākotnē negatīvu ietekmi uz ziemāju sēju varētu atstāt arī efektīvu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) trūkums, sevišķi insekticīdu, jo, mazinoties pieejamo AAL klāstam, katru gadu cīņa ar kukaiņu uzbrukumiem paliek arvien sarežģītāka.

Vienlaikus Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka bažas šobrīd par sējumu pārziemošanu rada biezā sniega sega uz nesasalušas augsnes, kā rezultātā vietām labība varētu izsust, vai zem sniega segas varētu attīstīties tā saucamais “sniega pelējums”.

“Zemnieku saeima” ir 1999.gadā dibināta nevalstiskā organizācija, kuras biedri ir Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāji un ražotāji. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.

Foto: pixabay.com