Andra Ozola
“Zemgales līdzenumā un Vidzemes centrālajā augstienē pērkona negaisi un zibens izlādes norisinās relatīvi biežāk nekā rietumu rajonos,” stāsta R. Kasparinskis.
“Zibens izlāde, kas izraisa ugunsgrēku, visbiežāk notiek lielos kokos, bet nereti arī saimniecības un dzīvojamajās ēkās, tādēļ aicinām ikvienu iedzīvotāju šo risku neignorēt, bet parūpēties, lai īpašumā tiktu ievēroti drošības pamatnoteikumi, kā arī izpildītas ugunsdrošības prasības, kuras noteiktas Ugunsdrošības noteikumos,” aicina Sandra Vējiņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore.
Zibensaizsardzība nekustamajā īpašumā
“Aizsardzība pret zibeni ir obligāta visām dzīvojamajām ēkām, kam ir vairāk nekā pieci stāvi virszemē un viens stāvs pazemē, kā arī publiskām ēkām ar iespēju tajās uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem. Citās ēkās zibensaizsardzības ierīkošanas nepieciešamība tiek noteikta, balstoties uz riska novērtējumu. Papildus zibensaizsardzība ir obligāta ēkām, kas ir pakļautas pieminekļu aizsardzībai,” stāsta Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpildirektors.
“Jāņem vērā, vai ēkā atrodas ugunsnedrošas vai eksplozīvas vielas, piemēram, gāzveida kurināmā rezervuārs. Atbilstoši identificētajiem riskiem būtu jāizvēlas arī piemērotākā sistēma – attiecīgi I, II, III vai IV klases zibensaizsardzības sistēma. I klase nodrošina augstāko aizsardzību, bet IV klase – zemāko.
Ja risku pārbaudē secināts, ka zibens riski ir augsti un uzstādīta augstākās – I vai II klases – zibensaizsardzības sistēma, tās vizuālā pārbaude jāveic vismaz reizi gadā, bet pilnīga pārbaude – reizi divos gados. Pat, ja zibensaizsardzības pielietojums konkrētā ēkā nav obligāts, būtu svarīgi pārliecināties, vai lēmums šādu sistēmu neuzstādīt ir pieņemts pamatoti, izvērtējot visus riskus. Par zibensaizsardzības esamību ēkā pārliecinās VUGD, veicot ēkas ugunsdrošības pārbaudi, konstatējot, vai veiktas elektroinstalāciju, pārspriegumaizsardzības un zibensaizsardzības sistēmu pārbaudes. Zibensaizsardzība var nebūt nepieciešama, ja ēka atrodas tai blakus esošas ēkas zibensaizsardzības sistēmas ietekmes attālumā.”
Elektroinstalāciju pārbaude
“Ēku elektroinstalāciju ugunsdrošības pārbaude jāveic vismaz reizi 10 gados,” norāda G. Valdmanis, vienlaikus iesakot tās veikt biežāk, ņemot vērā gan ēkas un elektroinstalācijas vecumu, gan arī zibens un pārsprieguma riskus. “Zibensaizsardzības sistēmas tehnisko stāvokli var ietekmēt arī tas, vai sistēmai ir nācies saskarties ar zibens izlādi, tādēļ svarīgi pārliecināties, ka sistēma ir saglabājusi savu darba spēju. Domājot par elektroinstalācijas vispārējo pārbaudi, ir vērts paturēt prātā arī citus faktorus: mitruma, temperatūras svārstību, putekļu, mehāniskas iedarbības, faktiskās slodzes ietekmi uz elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Atkarībā no šo faktoru klātbūtnes jālemj par to, vai nav nepieciešama biežāka sistēmu pārbaude.”
Tāpat ēku īpasšnieki aicināti pārliecināties, vai esošā īpašumu apdrošināšanas polise sedz zibens radīto postījumu risku, un veikt preventīvus pasākumus, lai šo risku samazinātu līdz minimumam.
Foto: pixabay.com
Reklāma