ZIŅAS: 18. dzimšanas dienu sagaida čekas pagrabos

Mežā pie Īles nacionālo partizānu bunkura valda klusums. Vien nesteidzīgi pulcējas cilvēki ikgadējam piemiņas pasākumam, bet pirms 76 gadiem šajā vietā spindza lodes un savā pēdējā kaujā cīnījās 24 latvieši un lietuvieši, kuri ticēja, ka gan Latvija, gan Lietuva vēl var atbrīvoties no okupācijas sloga.

Palīdz Dobeles puses partizāniem
1947. gadā, kad Īles mežos veidojās partizānu grupa, tajā iesaistījās arī Biruta Būčiņa-Rodoviča. Birutas kundze atceras, ka toreiz bijusi sešpadsmitgadīga meitene un kļūt par tādu kā sakarnieci bijis pašsaprotami, jo no bērnības ģimenē valdījis patriotisma gars. Birutas kundze stāsta, ka pie tēva atnākuši puiši un lūguši palīdzēt, kam tēvs arī piekritis. Vien cieši piekodinājis nevienam neko neteikt, un, ja tēvs teica, tas bija kā likums. “Mans tētītis Pirmajā pasaules karā bija jātnieku kavalērists. Pēc tam viņš bija aizsargu priekšnieks. Mēs tādā patriotiskā ģimenē esam dzimuši. Mēs klausījām tēti. Mēs bijām ļoti saliedēta ģimene. Kad bijām maziņi, ja mums vienam iedeva konfekti, tā bija jādala uz piecām daļām. Man bija četri brāļi, un es esmu piektā,” atmiņās dalās Īles partizānu grupas atbalstītāja B. Būčiņa-Rodoviča.

Uzņemas sakarnieces lomu
Birutas ģimene tolaik dzīvojusi netālu, Naudītes pagasta Lielirbēs. Viņas uzdevums bijis partizānus informēt par apkārt notiekošo. Partizānu bunkurā iekšā gan tolaik nekad neesot bijusi. “Tagad var redzēt, ka te ir bunkurs. Tolaik jau nevarēja redzēt. Te auga mellenītes, mēs nācām it kā ogas lasīt. Mans uzdevums bija piegādāt ziņas par to, kas ārpusē notiek,” stāsta B. Būčiņa-Rodoviča. Partizāniem bijusi rakstāmmašīna, uz kuras tapušas proklamācijas, kuras viņa palīdzējusi izplatīt: “Lielākoties pa naktīm jāju ar zirdziņu un izlīmēju.”

1949. gada 17. martā Biruta nav bijusi bunkura tuvumā, bet redzējusi dūmus un dzirdējusi troksni, kas te bijis. Piecpadsmit partizānus Valsts drošības komitejas karaspēks nošāvis, deviņus saņēmis gūstā. Kā skaidro biedrības “Latviešu karavīrs” valdes priekšsēdētājs Normunds Jērums, spriežot pēc arhīva materiāliem, grupā iefiltrējies nodevējs: “Spriežot pēc dokumentiem, arhīviem – Juris Krusts. Krustu ģimene nāk no Latgales, bet viņam bija divi brāļi, tādi kārtīgi partizāni, kuri karoja par ideju. Šis arī no sākuma bija kārtīgs, bet tad kaut kādā brīdī viņš bija legalizējies un atnācis mežā. Pēc tam arī norisinājās virkne momentu, kad jūtam, ka viņš nodevis daudzas grupas. Īlē viņš ienāca janvārī, un pēc trim mēnešiem grupa izjuka.”

Moku pilnais ceļš
Pēc dažām dienām sākās jaunās sakarnieces moku pilnais ceļš. B. Būčiņa-Rodoviča atceras, ka todien tētītis un mammīte bija devušies uz Dobeli. Mājās bijusi viņa un brālis. Aizgājusi uz kūti paskatīties lopiņus un, nākot atpakaļ, ieraudzījusi, ka visapkārt mājai ir karavīri ar ieročiem: “Es nevarēju saprast. Skrēju iekšā celt brāli augšā. Kā iegāju iekšā, ienāca trīs ar šautenēm. Lika apģērbties, paņēma pases. Mums ar brāli uzlika rokudzelžus. Tie bija ar tādiem asumiem. Kad pakustināji rokas, tecēja asinis.”

Vispirms abi ar brāli aizvesti uz Īles pašvaldību, kur jau bijuši cilvēki, tad pārvesti uz Auci, kur tolaik arī bijusi čeka. “Un tad mūs visus sāka pratināt. Brālis jau bija nopratināts. Nāca ārā, un es redzēju, ka viņam pārsista lūpa. Garāmejot viņš man teica: “Viņi jau visu zina”.” Tētis bērniem esot sacījis, ka nevajagot teikt neko lieku, un Biruta pie tā arī turējusies: “Kad sāka pratināt, dabīgi, es teicu, ka neko nezinu. Domāju, kamēr neko man nedarīs, tikmēr pie tā palikšu. Par to, ka neatzinos, visu nakti mums lika uz soliņiem sēdēt un neļāva gulēt. Tikko iesnaužos, tā parauj galvu atpakaļ.”

“Stūra māja” un kara tribunāls
Tālākais ceļš veda uz Rīgas “stūra māju”, kur Biruta sagaidījusi arī 18. dzimšanas dienu. “Par savu neatzīšanos es dabūju trīs dienas sēdēt karcerī. Tas bija tāds mana auguma izmēra skapis. Pa tām trim dienām man iedeva šķēlīti maizes un krūzīti ūdens. Ūdeni pilināja arī uz galvas,” notikumus atceras B. Būčiņa-Rodoviča.

1949. gada jūnijā bija kara tribunāls, pēc kā visus aizsūtīja uz centrālcietumu. Kāds no ieslodzītajiem uzrakstījis rindas, ko ar Morzes ābeces palīdzību nodevuši citiem, tā stiprinot viens otru. Šīs rindas Birutas kundze atceras vēl šodien: “Aiz čekas mūriem ir asaru daudz. Tur latvju dēli un meitas pēc brīvības sauc. Tur dzīvei, laimei bija gals. Ceļš aizvijas tālē, kur tumsa un sals, bet Latviju sirdi tie vienmēr nes līdz, lai ziemeļu naktīs visgaišāk tā mirdz, kad Latvijai ausīs reiz brīvības rīts.”

Lopu vagoni un atgriešanās Latvijā
Līdz Latvijas brīvībai vēl bija tālu, bet Birutas ceļš veda uz pārsūtīšanas punktu: “Tieši 18. novembrī mūs visus dzina lopu vagonos. Mammīte tajā brīdī bija atbraukusi, paciņu atvedusi. Viņa skrien līdzi un lūdzas, lai ļauj man atdot, bet neļāva. Mani aizsūtīja būvēt Volgas–Donas kanālu un pēc tam pārcēla uz Kazahstānu.”

Stumjot ķerras ar akmeņiem pār šauru laipiņu, Biruta kritusi un traumējusi celi. Šī trauma par tiem šausmīgajiem laikiem joprojām atgādina ik dienu. Izsūtījumā viņa iepazinusies arī ar savu vīru. Pēc lieliem cīniņiem 1964. gadā kopā ar dzīvesbiedru atgriezusies Latvijā. Birutas kundze stāsta, ka arī pēc atgriešanās sākums nav bijis viegls. Vispirms nav gribēts dot pierakstu, bet, kad tas iedots, nav ļauts mācīties. Savā mūža strādājusi visdažādākos darbus, bet, neraugoties uz visu pārdzīvoto, saglabājusi optimismu un smaidu.

Cīnītos līdz pēdējam
28. martā Birutas kundzei apritēs 94. dzimšanas diena, bet, par spīti cienījamajiem gadiem, viņa joprojām laiku pa laikam uz Īles partizānu bunkuru ekskursijā atved arī kādu skolēnu grupu. Jautāta, vai iesaistītos partizānu kustībā, ja laika ratu varētu apgriezt atpakaļ, viņa bez minstināšanās atbild: “Vēl vairāk cīnītos. Tagad pieredze ir, cīnītos līdz pēdējam.”

Īsumā

4. vidusskola gatavojas salidojumam

Jelgavas 4. vidusskola šogad svin 80. dzimšanas dienu un 29. martā uz salidojumu aicina ikvienu 4. vidusskolas absolventu, skolotāju un darbinieku, ziņo mācību iestāde. Salidojuma oficiālā daļa 29. martā sāksies pulksten 15 ar dalībnieku reģistrāciju, bet pulksten 16 paredzēts svinīgais pasākums skolas koncertzālē. Pēc tā – ap pulksten 18 absolventi, skolotāji un darbinieki tiksies uz sarunām un atmiņu stāstiem klasēs. Vakara gaitā gaidāmi pārsteigumi, koncerti un balle.

Vecpilsētā svinēs pavasara saulgriežus

Pavasara dziesmu dziedāšana, rotaļas, meistarklases, olu krāsošana un daudzas citas aktivitātes 22. martā no pulksten 13 līdz 16 notiks Dzīvesziņas un arodu sētā Vecpilsētas ielā 2, informē pašvaldība. Pasākuma organizatori aicina šajā dienā kopā svinēt pavasara atnākšanu, iepazīstot un godinot senlatviešu tradīcijas.

Aicina kulinārā ceļojumā

No 24. līdz 30. martam Jelgavā un tās apkārtnē norisināsies gardēžu svētki “baudĒŠANA Jelgavas pusē”, kur pilsētas iedzīvotāji un viesi aicināti doties kulinārā piedzīvojumā, izbaudot īpašus piedāvājumus Jelgavas un Jelgavas novada ēdināšanas uzņēmumos, informē pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs. Kopumā 16 restorāni, kafejnīcas, krogi, konditorejas un muiža piedāvās savas versijas “baudĒŠANAS” maltītēm. Jelgavā gardēžus gaidīs “Brokastnīca”, “Central Cafe”, “Chocolate & Pepper”, “Grauda spēks”, “Istaba”, “Noliktava Nr.2.”, “Parks”, “Pilsētas elpa”, bistro “Silva” un tējas namiņš “Silva”. Savukārt Jelgavas novadā viesus uzņems “Masti Grill & Chill”, “Svētes klubs”, “Pūteļkrogs”, “Meka”, Branku brančotava un Abgunstes muiža.

Varēs satikt savu meistaru

reizi Latvijas Nacionālais kultūras centrs kopā ar sadarbības partneriem rīko pasākumu “Satiec savu meistaru”. Pasākuma gaitā interesenti aicināti piedalīties meistarklasēs, lai izzinātu dažādus paaudzēs pārmantotus meistaru amatus un prasmes. Jelgavā uz tikšanos amata meistari aicinās 5. aprīlī, piedāvājot strādāt ar mālu, izšūt monogrammas un izzināt aušanu stellēs ar velkamo ierīci.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.