ZIŅAS: Cīnās ar nelegālajiem atkritumiem

Arvien biežāk Jelgavā parādās nelegāli izmesti atkritumi, kas ne tikai rada vizuālu nekārtību, bet arī palielina pašvaldības izdevumus. Ļoti bieži sadzīves un lielgabarīta atkritumi tiek atstāti sabiedriskā transporta pieturās – martā atkritumu maisi vairākkārt parādījušies pieturvietās Tērvetes ielā un Kalnciema ceļā, ziņo Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” informē, ka pilsētas apsekošanas laikā kādā pieturvietā Tērvetes ielā šomēnes atrasti pat izmesti būvgruži. Iestādes speciālisti ne tikai konstatēja šo pārkāpumu, bet arī noskaidroja, no kurienes būvniecības atkritumi atvesti. Informācija tika nodota izvērtēšanai Jelgavas pašvaldības policijai, kas var sodīt vainīgos par nelikumīgu atkritumu izmešanu. Jelgavas pašvaldības policijas pārstāve Sandra Matulēna informē, ka pagājušajā gadā pašvaldības policija fiksējusi 32 gadījumus par atkritumu izmešanu tam neparedzētā vietā. Septiņos no tiem lieta tika izbeigta, savukārt 25 gadījumos administratīvā lieta nosūtīta Jelgavas domes Administratīvajai komisijai gala lēmuma pieņemšanai.

Šī gada pirmajos divos mēnešos pašvaldība iztērējusi 400 eiro, lai savāktu un utilizētu nelegāli izmestos atkritumus.

Pašvaldība norāda, ka dažkārt nelegālo atkritumu izmetējus izdodas pieķert, arī pārskatot izmestā saturu, atrodot dokumentus vai citas lietas, kas satur personas datus un var palīdzēt atklāt pārkāpēju.

UZZIŅA
■ Bez saskaņošanas ar atkritumu apsaimniekotāju ir aizliegts sadzīves atkritumus atstāt ielu malās.
■ Iedzīvotāji šķirotos atkritumus nelielos daudzumos var nodot arī kādā no trim dalīto atkritumu savākšanas laukumiem Jelgavā – Salnas ielā 20, Paula Lejiņa ielā 6 vai Ganību ielā 84.
■ Iedzīvotāji, redzot gadījumus, kad tiek pamanīti nelegālo atkritumu izmetēji pilsētvidē – autobusu pieturās vai ielu malās –, aicināti to fiksēt un ziņot Jelgavas pašvaldības policijai.

Pieaug nomas maksa pašvaldības īpašumiem

No šā gada valstī katram kadastra objektam – nekustamajam īpašumam, zemes vienībai, zemes vienības daļai, būvei un telpu grupai – aprēķina un reģistrē divas kadastrālās vērtības: fiskālo un universālo. Līdz ar to mainās arī nomas maksas aprēķins pašvaldības īpašumiem, kam turpmāk par pamatu tiek ņemta objekta universālā kadastrālā vērtība. Tā kā šī kadastrālā vērtība ir augstāka, no šā gada palielinās arī nomas maksa, iedzīvotājiem skaidro Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Fiskālā kadastrālā vērtība ir palikusi nemainīga un atbilst 2012.–2013. gada nekustamā īpašuma tirgus līmenim, ja īpašumam Kadastra informācijas sistēmā nav aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Fiskālo kadastrālo vērtību izmanto nekustamā īpašuma nodokļa, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā aprēķināšanai. Savukārt universālo kadastrālo vērtību no šā gada izmanto zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, kā arī citiem aprēķiniem, kas nav saistīti ar nodokļiem un nodevām. Universālā kadastrālā vērtība ir aprēķināta pēc nekustamā īpašuma tirgus datiem 2022. gada 1. jūlijā, un tā nepārsniedz 80% no vidējā tirgus cenu līmeņa.

Jelgavas pašvaldība informē, ka līdz ar izmaiņām no šā gada, aprēķinot zemes likumisko lietošanas maksu vai nomas maksu, pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem piemēro objekta universālo kadastrālo vērtību, ja maksa ir nosakāma noteiktu procentu apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Ņemot vērā šīs valsts noteiktās izmaiņas, pašvaldības zemes nomniekiem jārēķinās, ka šogad nomas maksa pieaug.

Pils salas savvaļas zirgiem pieaugums

Lielupes palienes pļavās savvaļas zirgu ganāmpulkam pievienojušies jau trīs mazie rikšotāji, kas dzimuši janvārī, februārī un martā, ziņo Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pilssalas zirgu ilggadējais uzraugs Einārs Nordmanis stāsta, ka pirmais kumeliņš šogad atskrējis netipiski agri – janvārī.

Kopumā Lielupes palienes pļavās šobrīd ganās aptuveni 90 Polijas koniku šķirnes savvaļnieku, kas veiksmīgi pārziemojuši. “Savvaļas zirgiem svarīgākais ir brīvība, svaigs gaiss un iespēja baroties. Pirmie divi faktori pļavā vienmēr ir klātesoši, bet ziemā kuplajam ganāmpulkam gādāti ap 90 tonnām siena jeb 450 siena ruļļu,” stāsta E. Nordmanis.

Zirgu uzraugs papildina, ka šobrīd gaidībās ir vēl vairākas ķēves, un tas nozīmē, ka aprīlī un maijā gaidāms demogrāfiskais sprādziens ar vairāk nekā 10 jaundzimušajiem kumeliņiem. Tas gan vēl negarantē tik kuplu pieaugumu. “Savvaļas zirgu dzīves ritējumam ganāmpulkā ir savi noteikumi, pamatā – izdzīvo stiprākais. Ja zirgs spēj tikt uz kājām, ir ar labu iedzimtību, stipru imūnsistēmu, viņš tiek galā ar dažādām kaitēm, taču vājākie sugas pārstāvji aiziet bojā. Tā ir skarba, tomēr savvaļas dzīvei raksturīgā dabiskā atlase. Ir gadījumi, kad kumeliņu iespējams apārstēt un glābt, taču ir reizes, kad iedzimtās kaites nav atrisināmas pat ar medicīnisko palīdzību. Savukārt gadījumos, kad ķēvēm dzimuši spēcīgi kumeļi, tie jau pāris stundu laikā savā barā līdzās mammai dodas lielajā pasaulē. Dzimtajā barā tie ierasti pavada pirmos divus dzīves gadus, līdz tos izraida, un nākas gādāt par sevi pašiem,” stāsta E. Nordmanis, papildinot: ķēves auglīgais periods sākas pēc trīs gadu vecuma, un tieši dāmu pārsvars zirgu pulkā ik gadu nodrošina stabilu ganāmpulka pieaugumu.

Gadu gaitā bara apjoms tiek regulēts, gan nomainoties zirgu paaudzēm dabisku procesu rezultātā, gan tiem rodot jaunas mājas. Pēdējo gadu laikā palienes pļavās mītošie Polijas koniki ceļojuši uz Somiju un Igauniju, kur šī šķirne ir augstā vērtē.

E. Nordmanis uzsver, ka pavasara ieskaņā Pilssalas teritorijā pieaug apmeklētāju skaits, tāpēc būtiski atcerēties – dzīvniekus nevajag traucēt, kā arī ieteicams tos vērot no attāluma: “Nekādā gadījumā nevajag līst klāt zirgiem. Saprotams, ka bērniem un arī pieaugušajiem gribas paglaudīt mazos kumeliņus, taču ne visas ķēves ir saprotošas, cilvēku uzmanību tās var uztvert kā apdraudējumu un uzbrukt. Atcerēsimies, ka šajā laikā neparedzami ir arī ērzeļi – tiem notiek cīniņi un auļošana, kas var būt bīstama.”

Zirgi pašlaik izvietojušies pa visu Pils salas teritoriju, bet bieži sastopami arī netālu no skatu torņa.

Īsumā

Līgu Lonerti atbrīvo no izpilddirektores amata

Jelgavas novada dome 25. martā pieņēma lēmumu no amata atbrīvot pašvaldības izpilddirektori Līgu Lonerti, informē pašvaldība.Balsojumā par darba līguma uzteikumu L. Lonertei piedalījās 14 deputāti – 13 balsoja “par”, bet viens atturējās. Pašvaldību likums paredz, ka pašvaldības izpilddirektoru var atbrīvot no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse domes deputātu. Jelgavas novada domē ir 19 deputāti. Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus – no 2024. gada 5. augusta līdz atbrīvošanas lēmuma pieņemšanas brīdim, ko apliecina darba nespējas lapa. Darba likums noteic, ka darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu ilgāk nekā sešus mēnešus un darbnespēja ir nepārtraukta. L. Lonertei darbs tiek uzteikts ar šā gada 11. aprīli.

Rosina vidusskolām ļaut uzņemt mazāk skolēnu

Jelgavas novada pašvaldība 20. martā Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtījusi vēstuli ar lūgumu Kalnciema vidusskolai noteikt pieejamības skolas statusu, kas ļautu samazināt minimālā skolēnu skaita prasības vidusskolas posmā, informē pašvaldība. Par pieejamības skolām nosaka skolas, kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš līdz izglītības iestādei. Šādu statusu var noteikt Izglītības un zinātnes ministrija.Patlaban Kalnciema vidusskola nodrošina izglītības ieguvi galvenokārt Valgundes un Kalnciema pagasta iedzīvotājiem. “Šobrīd izglītojamie no Kalnciema pagasta līdz skolai, izmantojot sabiedrisko transportu, nokļūst vidēji 15–20 minūtēs. Ja skolēnam būs jānokļūst līdz tuvākajai vidusskolai Jelgavā, ceļā pavadītais laiks būs ievērojami lielāks. Piemēram, ja ar sabiedrisko transportu jānokļūst no Kalnciema pagasta Ruduļciema uz Jelgavu, skolēnam jāizbrauc pulksten 7.25 un autobuss Jelgavas autoostā pienāk pulksten 8.35, tātad izglītojamie nevar savlaicīgi ierasties izglītības iestādē,” skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Strūberga. 14. martā Jelgavas novada pašvaldība Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtījusi vēstuli ar lūgumu arī Elejas vidusskolai noteikt pieejamības skolas statusu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.