ZIŅAS: Kapsētās pie atkritumu laukumiem uzstādītas videonovērošanas kameras

Lapkritis ir laiks, kad cilvēki aktīvāk apmeklē kapsētas, lai pirms ziemas apkoptu savu piederīgo un draugu kapu kopiņas, tajā skaitā nogrābtu rudens lapas un novāktu vēja nolauztos koku zarus. Kapsētu pārziņiem šis laiks ir samērā aizņemts, jo saasinās vairākas problēmas, piemēram, ne visi kapu apmeklētāji šķiro atkritumus, tādējādi radot papildu izdevumus, kas saistīti ar atkritumu izvešanu. Taču ir arī citi risināmi jautājumi. Kādi tie ir un kas būtu jāzina Jelgavas kapsētu apmeklētājiem, “Zemgales Ziņas” skaidroja Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” Administratīvajā nodaļā, kur konsultācijas sniedz speciāliste apbedīšanas jautājumos Solvita Vaivode, kā arī Saimniecības nodaļas vadītāja vietniece Ilva Meiere.

Bioloģisko atkritumu konteineros met būvgružus
Jelgavas kapsētās jau vairākus gadus tiek ieviesta kapu atkritumu šķirošana sistēma: plastmasas, stikla un citi sadzīves atkritumi ir jāizmet konteineros, savukārt lapas un zari – īpaši norādītās lapu novietnēs. Šīs šķirošanas mērķis ir atdalīt bioloģiskos atkritumus no sadzīves atkritumiem, tādējādi samazinot sadzīves atkritumu izvešanas apjomus un apsaimniekošanas izmaksas.

Lai Jelgavas kapsētu apmeklētājus par to informētu, pagājušajā gadā tika uzstādītas informatīvas norādes, kas šogad ir papildinātas, īpašu uzmanību pievēršot lapu novietnēm. Papildus lapu novietnēs ir pieejami arī atkritumu maisi, kur paredzēts izmest svecītes, plastmasas dekorus, stieples un citus nepārstrādājamos kapu atkritumus.

Kaut arī informācijas par atkritumu šķirošanu netrūkst, kapsētu pārziņi un citi darbinieki regulāri konstatē, ka iedzīvotāji nevēlas bioloģiskos atkritumus nest lielākos attālumos un tāpēc lapas mēdz izmest sadzīves atkritumu konteineros, kuru tuvumā novietots transportlīdzeklis. Šādos gadījumos strādniekiem nākas pārskatīt konteineru saturu, lai atdalītu lapas no plastmasas, svecēm un citiem priekšmetiem. Ikvienam kapsētas apmeklētājam ir svarīgi apzināties, ka sašķiroti atkritumi ne tikai saudzē dabu, bet arī samazina to apsaimniekošanas izmaksas, kas tiek segtas no kopējā pašvaldības budžeta.

Iepriekšējos gados Jelgavas kapsētās bija izvietoti lielie septiņu kubikmetru konteineri bioloģiskajiem atkritumiem, taču iedzīvotāji tajos meta būvgružus un nešķirotos sadzīves atkritumus, tāpēc apsaimniekotāji tiem piemēroja sadzīves atkritumu tarifus. Lai uzlabotu atkritumu šķirošanas kvalitāti, ir mazliet mainīta kārtība, proti, ir izveidotas lapu novietnes bioloģiskajiem atkritumiem. Lai kaut nedaudz disciplinētu apmeklētājus un uzraudzītu kārtību kapsētā, pie atkritumu laukumiem ir uzstādītas videonovērošanas kameras. Savukārt īpašas apsardzes, kas varētu konstatēt citus pārkāpumus, Jelgavas kapsētās nav.

Jaunas kapavietas pieejamas vien Meža kapsētā
Latvijas lielajās pilsētās arvien asāk izjūtama problēma, ka kapsētās sāk pietrūkt vietas jauniem apbedījumiem. Citiem vārdiem, kapsētu teritorijas ir izmantotas gandrīz pilnībā, tāpēc sākas problēmas ar brīvu vietu trūkumu. Diemžēl šis jautājums ir aktuāls arī Jelgavā.

Jaunas kapavietas pieejamas tikai Meža kapsētā. Tās paplašinātā daļa apbedīšanai tika atvērta 2017. gadā, pēc būvdarbu pabeigšanas jaunās daļas kopējā platība ir 2,9 hektāri. Patlaban ir piešķirtas 1198 ģimenes kapavietas, kurās iespējams apbedīt 2407 mirušos. Tagad jau ir veikti 1347 apbedījumi, neaizņemto vietu skaits – 1060. Šajā kapsētas daļā vieta ir vēl aptuveni 142 ģimenes kapavietām, kurās varēs atdusēties vismaz 284 aizgājēji.

2019. gadā tika izstrādāta Meža kapu turpmākas paplašināšanas koncepcija, un 2023. gada decembrī pabeigta būvdarbu 1. kārta. Kapsētas teritorija paplašināta aptuveni 2,9 hektāru platībā, sagatavojot vietu apmēram 2390 mirušo apbedīšanai. Šo daļu apbedīšanai plānots atvērt 2025. gada vasarā.

Vēl cita iespēja problēmas risināšanā būtu pamesto kapavietu aktēšana, kas Jelgavā uzsākta 2018. gadā. Aktēšana tiek veikta ilgstoši nekoptām kapavietām, kurās ir brīvas vietas vai ir iespējams virsapbedījums. Šādas kapavietas tiek apsekotas katru gadu pavasarī. Maijs ir tas laiks, kad tiek pārbaudīts, vai iespējams veikt apbedījumu vai virsapbedījumu.

Jelgavas kapsētās aktēšana uzsākta 234 nekoptām kapavietām. 19 kapavietām pieteikušies uzturētāji un tās sakoptas, bet 170 kapavietas pēc aktēšanas beigām pārgājušas pašvaldības valdījumā – 86 no tām piešķirtas jauniem kapavietas uzturētājiem, bet 84 vēl pieejamas. 52 kapavietām aktēšana vēl turpinās.

Nodrošina elementāras ērtības
Savukārt pozitīvais ir tas, ka Jelgavas pašvaldība cenšas pēc iespējas pielāgoties pilsētas kapsētu apmeklētāju vajadzībām. Visos kapos ir akas vai ūdens pumpji, atkritumu konteineri, speciālas novietnes bioloģiskajām paliekām – lapām, skujām, zālei. Apmeklētājiem tiek nodrošinātas tualetes, ir stāvvietas autotransportam. Atbildīgie pārstāvji saprot, ka iedzīvotājiem var būt vēlme pēc papildu konteineriem, kas atrastos vēl tuvāk viņu piederīgo kopiņām, tomēr vispirms rūpīgi tiek izvērtēts to izvietojums, lai nodrošinātu ērtības un vienlaikus optimizētu apsaimniekošanas resursus.

Un vēl kāda laba ziņa. Atšķirībā no citu Latvijas lielo pilsētu kapsētām Jelgavas kapos līdz šim nav fiksētas zādzības, demolēšana vai citi krimināli sodāmi pārkāpumi.
— Lāsma Gaitniece

Pie dzelzceļa stacijas izveido reģionālo autobusu pieturvietu

No 1. novembra maršruta tīkla daļā “Jelgava, Dobele” ir pārkārtoti un optimizēti atsevišķi autobusu reisi – izmaiņas ir aktuālas arī pasažieriem, kuri pārvietojas starp Rīgu, Jelgavu un Dobeli. Viena no izmaiņām ir reisu skaita palielināšana maršrutā Jelgava–Dobele, kas turpmāk vairums gadījumos tiks izpildīti no un līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai. Tāpēc pie dzelzceļa stacijas izveidota jauna reģionālo autobusu pieturvieta, informē pašvaldība.

SIA “Autotransporta direkcija” Komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis skaidro, ka direkcija pārkārto reģionālās nozīmes maršrutus maršrutu tīkla daļā “Dobele, Jelgava” atbilstoši transporta attīstības pamatnostādnēm, kur dzelzceļš noteikts kā sabiedriskās transporta sistēmas mugurkauls un ir galvenais pasažieru pārvadāšanas veids maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu. Tādējādi vietās, kur tas ir iespējams, autobusi pilda pievešanas funkcijas pie dzelzceļa stacijām.

Tā no 1. novembra palielināts autobusu reisu skaits maršrutā Jelgava–Dobele un Dobele–Jelgava, kuri tiks izpildīti no un līdz Jelgavas stacijai, nodrošinot pasažieriem iespēju pārsēsties uz elektrovilcieniem braucienam līnijā Rīga–Jelgava.

Šī kārtība neattiecas uz visiem šī maršruta reisiem – daļa no tiem, tāpat kā iepriekš, sāksies un noslēgsies Jelgavas autoostā. Jaunā pieturvieta tiešsaistes meklētājā atrodama pēc atslēgas vārdiem “Jelgavas stacija”.

Lai turpmāk novērstu sabiedriskā transporta līniju dublēšanos, no novembra tiks samazināts reisu skaits starppilsētu autobusu marš­rutā Rīga–Jelgava un Jelgava–Rīga un arī reģionālās nozīmes maršrutā Rīga–Jelgava–Dobele reisu skaits līdz Rīgai būs mazāks. “Autotransporta direkcija” skaidro, ka pārkārtošana veikta, lai rosinātu iedzīvotājus izmantot vilcienu.

Uzziņa
Izmaiņas, kas saistītas ar konkrēto reisu nodrošinājumu, izpildes laiku vai pieturvietām, plānotas dažādu maršrutu reisos.
■ Maršrutā Rīga–Jelgava plānoti 23 reisi (līdz šim bija 40).
■ Maršrutā Rīga–Jelgava–Dobele plānots 41 reiss (līdz šim bija 53).
■ Maršrutā Jelgava–Dobele ir 24 reisi (līdz šim bija 12). *Nelielas izmaiņas gaidāmas arī atsevišķos maršrutu reisos Jelgava–Emburga–Bauska, Jelgava–Vārpa, Jelgava–Jaunbērze, Jelgava–Līvbērze, Jelgava–Zaļenieki, Jelgava–Kalnciems, Jelgava–Lielplatone–Eleja un citos.
— zz.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.