ZIŅAS: Koris “Gaisma” jubileju svin Vircavā

Ar sirsnīgiem skatītāju aplausiem pagājušo sestdien Vircavas tautas namā izskanēja Jelgavas novada senioru kora “Gaisma” 20 gadu jubilejas koncerts. Tajā, klavieres spēlējot pašam autoram komponistam Valdim Zilverim, tika izrādīts pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem veidotais uzvedums “Kaķīša dzirnavas”, kā arī atskaņotas sešas dziesmas no “Gaismas” “zelta repertuāra”.

Kaķīša lomu uzvedumā atveidoja Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknis Renārs Beķeris, bet Vecā ķēniņa lomu – “Gaismas” dziedātājs Jānis Skadiņš. Savukārt Melnā kaķa loma tika Edgaram Ansonskim. Koncertā piedalījās arī solists Jānis Kurševs, mūziķi Guntis Majevskis un Aleksandrs Jalaņecs, kā arī Olaines sieviešu vokālais ansamblis “Undīne” un Jaunolaines vidējās paaudzes deju kolektīvs “Viducis”.

Ik nedēļu uz “Gaismas” mēģinājumiem pulcējas ap piecdesmit dziedātājiem. Kora spēcīgo kodolu veido ilggadēji dalībnieki, daļa kolektīvā darbojas jau kopš tā dibināšanas 2005. gadā. Tādas ir Ruta Ziemele, Lida Dulberga, Serafima Bušmane, Daina Balode, Zenta Sinkeviča un Vija Petkeviča. Kora “Gaisma” diriģente kopš 2017. gada ir Sanita Šeflere. Viņas vadībā “Gaisma” ieguva pirmo vietu XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 2023. gadā. Augstākais sasniegums kora vēsturē ir Zelta diploms Pasaules koru olimpiādē 2014. gadā Rīgā. Tolaik koris dziedāja diriģentes Zitas Kurševas vadībā.

Anketējot “Gaismas” tagadējos 56 dalībniekus, noskaidrojies, ka vidējais dziedātāju vecums ir 74,96 gadi. Visiem dalībniekiem kopā ir 111 bērni un 182 mazbērni. Dziedātāji rūpējas par 95 mājdzīvniekiem: desmit suņiem, 23 kaķiem, piecdesmit vistām, divām cūkām, piecām pīlēm un piecām zivtiņām.
— Gaitis Grūtups

Auces pilsētas kultūras namā vērtē medību trofejas

7. aprīlī, Auces pilsētas kultūras namā ieradies Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs un Latvijas Medību trofeju vērtēšanas galvenais starptautiskais eksperts Jānis Baumanis, lai kopā ar savu ekspertu komandu vērtētu medību trofejas. Vērtētas tika trofejas, ko vērtēšanai nodevuši mednieku klubi, kas medī Auces un tās apkārtnes teritorijā un ir noslēguši līgumu par medījamo limitēto dzīvnieku aprūpes un medību organizēšanu, informē Dobeles novada Centrālā pārvalde.

Jānis Baumanis, veicot vērtēšanu un gatavojot medību trofeju katalogu, atzīst: “Uzreiz varu teikt, ka vidējais vecums nomedītajiem staltbriežiem ir pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Esmu gandarīts par to, ka vairāk ir parādījušies veci briežu buļļi, tas nozīmē, ka mednieki ļauj tiem izaugt, nebaidoties, ka noskatīto bulli nomedīs kaimiņu medību kolektīvs. Kļūdaini nomedītie ir, bet krietni mazāk nekā iepriekš. To, ka šādas kļūdas būs vienmēr, mēs zinām, bet tomēr šāda atrādīšana izglīto un disciplinē medniekus, kā arī veido zināmu uzticību starp kolektīviem. Atceros, ka pirms vairākiem gadiem bija parādījusies neizskaidrojama tendence, ka diezgan daudz vērtēšanai bija atvesti atrasti ragi, saprotu, ka šī situācija ir mainījusies un ir atklāts arī iemesls.”

No 15. līdz 26. aprīlim medību trofejas būs apskatāmas izstādē Auces pilsētas kultūras nama izstāžu zālē.

Medību trofeju izstādes mērķis ir ne tikai parādīt, pie kādām trofejām izdevies tikt medniekiem, bet arī izglītot sabiedrību un medniekus par medībām kā veselīgu, aktīvu un sportisku atpūtas veidu, kā arī uzzināt vairāk par medībām kā ekoloģiski un saimnieciski nepieciešamu nodarbošanos savvaļas medījamo dzīvnieku populācijas skaita regulēšanai.
— zz.lv

Baltijas valstu ministri Jelgavā degustēs auksti kaltēto pārtiku

Lai iepazītos ar LBTU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļu, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) pārtikas jomas pārstāvniecību Latvijā, kā arī Pārtikas institūtu, 11.aprīlī Jelgavā viesosies Lietuvas zemkopības ministrs Ignas Hofmans, Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministrs Hendriks Johanness Terras, kā arī Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze. LBTU pārstāve Enija Kreicberga- Kapša “Ziņas” informēja, ka Rīgā ministru tikšanās ilgs divas dienas. Uz LBTU Jelgavā tiks rīkots atsevišķs izbraukums, kur tiks apspriestas iespējas turpmākai sadarbībai izglītības un zinātnes jomā. Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece -Brasava minēja, ka augstie viesi būs aicināti degustēt LBTU Pārtikas institūta izstrādātos liofilizētos pārtikas produktus. Profesore paskaidroja, ka liofilizācija jeb kaltēšana saldējot ir aktuāla joma, kas palīdz sagatavoties krīzes situācijām. Proti, pārtika aukstās kaltēšanas procesā tiek padarīta vieglāka, kā arī ievērojami pagarinās tās derīguma termiņš. Turklāt, aukstumā kaltējot, pārtikai tiek saglabāti līdz pat 97 procenti uzturvielu. “Mūsu zinātnieku izstrādāto pārtiku lieto Nacionālie bruņotie spēki. Taču tā var noderēt, piemēram, kalnu tūristiem. Lietotājs aplej šādu pārtikas devu ar ūdeni. Ļoti vienkārši pagatavojot, tā ir garšīga un barojoša,” teic Sandra Muižniece –Brasava.
— Gaitis Grūtups

Durvis ver atjaunotais Zaļenieku kultūras nams

Pēc vērienīgiem pārbūves darbiem, kas sākās 2023. gada nogalē un pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā divus miljonus eiro, sestdien, 12. aprīlī, svinīgi tiks atklāts Zaļenieku kultūras nams. Kultūras nama atklāšanas sarīkojumā notiks koncerts, kurā uzstāsies Zaļenieku pagasta amatiermākslas kolektīvi. Šajos svētkos tiek sveikta arī jaunā Aspazijas literārās prēmijas laureāte. Šoreiz to saņems vietējā novadpētniece Arita Liepiņa, kas ilgāku laiku ir vadījusi Zaļenieku pagasta bibliotēku.

Ēkas atjaunotajās telpās nu atkal būs dzirdama mūzika, smiekli un dimdēs dejas soļi, jo mēģinājumus tajā atsāks abi pagasta deju kolektīvi, koris un amatierteātris. Plašas telpas radusi arī tautas lietišķās mākslas studija.

“Šeit atrodas pagasta sirds – darbojas kultūras nams un bibliotēka, gadiem ilgi vietējie šeit sanāk kopienai nozīmīgos notikumos, kopīgi svin svētkus un vada brīvos brīžus. Celtniecības darbu duna nu ir noslēgusies, un ēkā atkal ieplūdīs ierastā dzīvība, atsāksies mēģinājumi, notiks koncerti un teātra izrādes. Prieks, ka mēs esam devuši savu artavu, lai šo ēku saglabātu nākamajām paaudzēm,” par paveikto gandarīta ir Jelgavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.

Pašvaldības mājaslapā izklāstīts, ka projekta gaitā ēkas vecajai daļai atjaunota fasāde un vēsturiskie koka logi, kā arī veikta inženiertīklu pārbūve un pārbūvēts jumts. Ēkas pirmajā stāvā izveidota ģērbtuve, dušas telpas un tualete. Telpās veikts kosmētiskais remonts un grīdas seguma nomaiņa, kā arī pirmā stāva grīdas siltināšana. Savukārt ēkas jaunajā daļā – otrajā stāvā izremontētas telpas, ierīkojot tur kabinetus. Kamerzālei izveidota neliela skatuves daļa, plakanā jumta vietā izbūvēts divslīpu jumts. Uzlabots un papildināts arī tehniskais nodrošinājums, piemēram, lielajai zālei iegādāta jauna skaņas un gaismas tehnika, kā arī LED ekrāns, kas ļaus paspilgtināt pasākumu noformējumu. Savukārt teritorijas labiekārtošanas projektā demontēti asfaltbetona celiņi un izbūvēti betona bruģakmens celiņi, kā arī veikta zāliena atjaunošana.

Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvniecību, autoruzraudzību un būvuzraudzību, ir 2,7 miljoni eiro (ar PVN). Lielākā summas daļa segta ar trīsdesmit gadu termiņa aizņēmumu Valsts kasē, bet atlikusī daļa – no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Zaļās muižas biedrības nama būve tika uzsākta 1893. gada aprīlī un pabeigta 1894. gada 31. jūlijā. 1919. gadā Bermonta karaspēks Zaļenieku biedrības namu uzspridzināja. 1926. gadā nams tika atjaunots.
— Gaitis Grūtups

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.