Pasniedz Jelgavas novada gada balvas uzņēmējdarbībā

24. oktobrī Jelgavas novada pašvaldība tradicionāli svinīgā pasākumā godināja konkursa “Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva” laureātus piecās nominācijās.

Žūrijas komisija, kuras sastāvā ir domes deputāti, pašvaldības darbinieki, finanšu institūcijas “Altum”, biedrības “Lauku partnerība “Liel­upe”” un Zemgales Uzņēmējdarbības centra pārstāvji, ir vērtējusi pieteiktos kandidātus pēc dažādiem kritērijiem. Šāds uzņēmēju godināšanas pasākums pašvaldībā notika 13. reizi.

Lauku partnerība “Lielupe”, kas ir ieinteresēta aiz katra topošā uzņēmuma saredzēt veiksmes stāstu, mudinot uzņēmumus apgūt dažādus projektus, šogad savu speciālbalvu izvēlējās pasniegt azartiskajam un enerģiskajam 16 gadu vecajam Emīlam Nilam Gaišprātim no Vilces pagasta, kurš ir sava uzņēmuma sākumpunktā, audzējot un tirgojot arbūzus.

Otra lauku partnerības “Liel­upe” speciālbalva piešķirta jaunam un perspektīvam uzņēmumam SIA “Starwood”, kas nodarbojas ar bērnu rotaļlietu izgatavošanu. Šis ir ģimenes uzņēmums, kura ražotne iekārtota līdzās ģimenes mājai Jaunsvirlaukas pagastā.

Savukārt finanšu institūcija “Altum” savu speciālbalvu piešķīrusi Glūdas pagasta uzņēmumam SIA “ALFA VSI”, kas nodarbojas ar lidaparātu remontu un apkopi, taču plašāku ievērību uzņēmums guvis, iesaistoties domubiedru radītā pakalpojumu kompleksā “Nākotnes piedzīvojumu un izklaides parks” ar industriālā dizaina vērtību izpētes un saglabāšanas, kā arī veca ābeļdārza izmantošanas dominanti centrā.

UZZIŅA
“Gada inovatīvākais uzņēmums” – SIA “Hameleons ART”
Uzņēmums pirms 12 gadiem radās Cenu pagasta Jeraševu ģimenes mājās. Lieni un viņas vīru Igoru var dēvēt par “mazā dekora” dekoratoriem – Igors veido koka dekoru sagataves, bet Liene nodrošina interesentiem dažādas dekorēšanas tehnikas meistarklases. Ģimene dzimtas īpašumā izveidojusi radošo darbnīcu “Čipstes”, kurā Igors ierīkojis ražošanas un mēbeļu atjaunošanas vietu, savukārt Liene radījusi krāšņu meistarklašu darbnīcu. Dekupāža ir SIA “Hameleons ART” galvenais stūrakmens.

“Gada mazais uzņēmums” – SIA “Bruze”
Titulu “Gada mazais uzņēmums” izpelnījās SIA “Bruze” no Svētes. “Svētes klubu” var nodēvēt par kultūrvietu pagasta centrā. Tā īpašnieki ir pagasta iedzīvotāji Artis un Krista Brūzīši, kas pirms pāris gadiem iegādāto seno ēkā pašu spēkiem renovējuši un tās pirmajā stāvā ierīkojuši kafejnīcu, savukārt otrajā stāvā – sešus labiekārtotus numuriņus, nodrošinot nakšņošanas iespējas.

“Gada lielais uzņēmums” – zemnieku saimniecība “Līgo”
Jāņa Vintera zemnieku saimniecība “Līgo” Jelgavas novada Lielplatones pagastā reģistrēta 1992. gadā. Tās pamatdarbība ir augkopība, hibrīdo gurķu sēklu audzēšana un biogāzes ražošana. “Līgo” apsaimnieko 2000 hektārus zemes un nodarbina 49 darbiniekus. 2010. gadā J. Vinters kopā ar brāli Eināru atvēra biogāzes ražotni un uzsāka elektrības ražošanu no kukurūzas skābbarības. Jau novembrī durvis vērs jaunākais J. Vintera projekts “Speed Zone MX Arena” jeb lielākā iekštelpu mototrase Eiropā – 7500 kvadrātmetru platībā. Kopējais trases garums būs 800 metru.

“Gada jaunais uzņēmējs” – SIA “Karlsoni”
Jaunsvirlaukas pagasta ģimenes saimniecība “Karlsonu stādi” ir noticējusi savai idejai un ar azartu metusies uzņēmuma izveidē. Uzņēmums nodarbojas ar dārzeņu, daudzgadīgo augu, garšaugu stādu audzēšanu. Darbos siltumnīcās iesaistās ne tikai Līga Karlsone ar vīru Vitautu, bet arī abi dēli Marats un Everts un pat ģimenes draugi. Uzņēmums ir ceļa sākumā un vēl gūst pieredzi jeb, kā paši saka, “punus”, kas attīsta un norūda.

“Gada ģimenes uzņēmums” – Nauris Pauliņš
Žūrijas komisija šajā nominācijā izvēlējās godināt Pauliņu ģimeni, kas aizsākusi biznesu biškopībā. Ar biškopību ģimene sāka nodarboties pirms diviem gadiem, kad pārcēlās no Glūdas pagasta uz Zaļenieku pagastu. Iegādājoties plašu lauku īpašumu, nu tā apsaimnieko 32 bišu saimes.
— zz.lv

“Lielupes līdaka” – 89 centimetrus gara

26. oktobrī Jelgavā noritēja atklātās sacensības makšķerēšanā no laivām “Lielupes līdaka 2024”. Uzvaru izcīnīja Guntis Blekte un Artūrs Apšukrapšis, bet lielāko līdaku noķēra Matīss Lēnerts, informē Sporta servisa centrs.

Šogad sacensībās piedalījās 29 ekipāžas – kopā 56 cilvēki. Laivā varēja atrasties viens vai divi makšķernieki, bet vienam obligāti bija jābūt pilngadīgam. Teritorija, kurā drīkstēja makšķerēt, nebija ierobežota, zivis varēja ķert Lielupē visā tās garumā, galvenais – foto un video formātā fiksēt zivju noķeršanu, garumu un atlaišanu atpakaļ upē un ierasties sacensību centrā līdz sacensību beigu “zvanam”. Atvēlētais laiks lielākās līdakas un loma noķeršanai bija sešas stundas.

Kopējā lomā tika ieskaitītas piecas līdakas, ne mazākas par 50 centimetriem, pieci zandarti, ne mazāki par 45 centimetriem, un pieci asari, ne mazāki par 25 centimetriem. Šoreiz starp līderiem bija ļoti sīva cīņa. Pirmo vietu no otrās šķīra vien četri punkti, bet otro no trešās – 12 punkti. Summējot punktus par noķertajām zivīm, pirmo vietu izcīnīja Guntis Blekte un Artūrs Apšukrapšis. Viņi noķēra četras līdakas un vienu zandartu. Otro vietu ieguva Gints Zariņš un Kaspars Šverns, kuri paguva ne tikai noķert piecas līdakas, bet arī izvilkt no upes vairākus maluzvejnieku tīklus. Trešie – Vitālijs Vilcāns un Staņislavs Osipovs, kuri oktobra sākumā Latvijas izlases sastāvā izcīnīja otro vietu pasaules čempionātā spiningošanā no laivām.

Lielāko līdaku šogad noķēra Matīss Lēnerts, un tā bija 89 centimetrus gara. Pērn lielāko līdaku izvilināja Renārs Bumbieris, un tā bija 85 centimetrus gara. 2022. gadā 96 centimetrus garo “Lielupes līdaku” no upes izvilka Mārcis Purmalis. 2021. gadā lielāko līdaku – 83 centimetrus garu – noķēra Gatis Roga. 2020. gadā pandēmijas dēļ sacensības nenotika, bet līdz tam lielākā līdaka tika noteikta pēc svara.

Sacensību pirmās vietas ieguvēji saņēma dāvanu karti 300 eiro vērtībā, otrās vietas – 200 eiro, trešās – 150 eiro vērtībā. Balva par lielāko līdaku – 250 eiro vērtībā.

Sacensības rīkoja makšķerēšanas sporta klubs “Lielupes brekši” sadarbībā ar Jelgavas makšķernieku biedrību” un Jelgavas pašvaldības iestādi “Sporta servisa centrs”.
— zz.lv

Īsumā

Poliklīnikā modernizē operāciju zāles

Ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda atbalstu Jelgavas poliklīnikā pārbūvētas divas ķirurģijas pakalpojumiem paredzētas operāciju zāles. Savukārt, uzlabojot vides pieejamību, ēkā izbūvēts lielas kravnesības lifts, informē pašvaldība. Poliklīnikas 2. stāvā pārbūvētas operāciju zāles un blakus telpas kopumā 168 kvadrātmetru platībā. SIA “Jelgavas poliklīnika” valdes locekle Kintija Barloti stāsta, ka ikdienā iestādē tiek sniegti dažāda veida ambulatorās ķirurģijas pakalpojumi. Projekta gaitā izbūvēta septiskā un aseptiskā operāciju zāle ar blakusesošām palīgtelpām, ārstu kabinets, divas palātas un sanitārais mezgls personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vecajā ēkas šahtā izbūvēts lifts – tā ietilpība ir līdz 16 cilvēkiem, bet kravnesība – 1200 kilogramu. Projekta kopējās izmaksas ir 251 015,91 eiro, no kurām 205 286 eiro ir Atveseļošanās fonda, bet 45 729,35 eiro – poliklīnikas finansējums.

Jaunieši un politiķi tiekas pie kafijas tases

oktobrī Dobeles novada jaunieši izmantoja iespēju brīvā gaisotnē tikties pie kafijas tases ar politiķiem pasākumā “Kafija ar politiķiem”, ko tradicionāli organizēja Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs, informē Dobeles novada pašvaldība. Pasākumā “Kafija ar politiķiem”, kas notika Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas dienesta viesnīcas aktu zālē, piedalījās gan Dobeles novada domes deputāti, gan jaunieši 13–25 gadu vecumā, gan jaunatnes darbinieki. Pasākumu moderēja eksperte darbā ar jauniešiem Kristīne Kode. Savukārt sociologs, pētnieks un jaunatnes politikas eksperts Gints Klāsons iepazīstināja jauniešus un politiķus ar Dobeles novada jauniešu vajadzības un vēlmēm. Šis pasākums ir iespēja jauniešiem un novada deputātiem satikties neformālā vidē un diskutēt par jauniešiem aktuālām tēmām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.