ZIŅAS: Vecaucē un Staburaga pagastā ierīkos mākslīgos mitrājus notekūdeņu attīrīšanai

Marta izskaņā Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) pārstāvji kopā ar partneriem no Baltijas Vides Foruma un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) apmeklēja mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”, lai pārrunātu mākslīgā mitrāja izbūvi notekūdeņu attīrīšanai, ziņo Dobeles novada pašvaldība. “Vecauce” ir viena no divām vietām Zemgalē, kur starptautiskajā projektā “NATALIE” tiks ieviests šāds risinājums. Līdzīga tikšanās, lai vienotos par otra mākslīgā mitrāja ierīkošanu, jau februārī norisinājās Staburaga pagastā.

Projekta “NATALIE” mērķis ir veicināt dabā balstītu risinājumu izmantošanu klimata noturības palielināšanai, ieviešot tos astoņās Eiropas pilotteritorijās, tai skaitā Zemgalē, kur plānota abu mākslīgo mitrāju izbūve. Mākslīgie mitrāji ir notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģija, kas atdarina dabiskos procesus, spēj darboties visa gada garumā un harmoniski iekļaujas ainavā. Staburaga pagastā mitrājs attīrīs sadzīves notekūdeņus, savukārt Vecaucē – lauksaimniecības. Paredzams, ka šo tehnoloģiju ieviešana uzlabos ūdens kvalitāti konkrētajās vietās un sniegs pieredzi un praktisku piemēru to plašākai pielietošanai Zemgalē un citviet.

Abu plānoto mitrāju projektēšanu veiks LBTU asociētā profesore un vadošā pētniece Linda Grinberga. Nesenajās vizītēs Vecaucē un Staburaga pagastā panākta vienošanās par mitrāju atrašanās vietām un pārrunāti galvenie tehniskie, kā arī organizatoriskie aspekti. Balstoties uz šo informāciju un vasarā iegūto notekūdeņu analīžu datiem, projektēšanas un nepieciešamās saskaņošanas process noritēs šī gada laikā, savukārt mitrāju būvniecību ZPR organizēs 2026. gadā, izmantojot projekta “NATALIE” finansējumu. Pēc mitrāju izbūves LBTU eksperti veiks regulāru monitoringu, kā arī ievāks notekūdeņu paraugus, lai novērtētu to darbības efektivitāti. Mākslīgo mitrāju izveide ir komplekss un laikietilpīgs process, jo tie ir zinātniskā metodoloģijā balstīti un katrai vietai individuāli pielāgoti risinājumi, nevis rūpnieciski ražotas iekārtas, norāda pašvaldība.

Projekts paredz arī zināšanu pārnesi – pilotprojektu gaitā Zemgalē gūtā pieredze mākslīgo mitrāju plānošanā un izbūvē tiks nodota partneriem no Biržu rajona pašvaldības Lietuvā. Šim nolūkam 15. maijā Biržos plānota projekta darba grupas sanāksme.

Papildus tehniskajiem risinājumiem projektā “NATALIE” plānots iesaistīt arī vietējās kopienas, izmantojot pilsoniskās zinātnes pieeju. Tā ir iespēja ikvienam brīvprātīgi piedalīties dabas novērojumos un datu vākšanā, tādējādi vairojot izpratni par vides procesiem un dabā balstītiem risinājumiem. Plānotās aktivitātes tiks pielāgotas katrai mitrāja atrašanās vietai un varētu ietvert gan izglītojošus pasākumus un tematiskas talkas mitrāju apkārtnē, gan vietējās bioloģiskās daudzveidības apzināšanu, piemēram, ar mobilo lietotņu palīdzību ziņojot par novērojumiem pie jaunizveidotajiem mitrājiem.

UZZIŅA
■ Latvijā ir seši lieli mitrāji, taču svarīga loma ir arī mazajiem mitrājiem. Latvijas Dabas fonds (LDF) 2024. gadā par gada dzīvotni bija nosaucis mitrājus.
■ Mitrāji ir purvi, atklātas ūdens platības, mitri zālāji vai niedrāji neatkarīgi no tā, vai tiem ir dabiska izcelsme, vai tie ir pastāvīga rakstura, ar stāvošu vai tekošu ūdeni, saldūdens vai sāļūdens.
■ Mitrāji regulē ūdens režīmu, palīdz samazināt plūdus, veic ūdeņu attīrīšanu un papildina ar ūdeni gruntsūdeņus.
■ Mitrāji ir svarīgi klimata pārmaiņu samazināšanā, jo tie piesaista ievērojamu daudzumu (pat līdz 40%) no pasaules sauszemes oglekļa krājumiem.
Avots:lubanamitrajs.lv

Aicina atminēt putnu dziesmas Jelgavas pilsētas parkos un skvēros

No 1. līdz 30. aprīlim Jelgavas pilsētas iedzīvotāji un viesi aicināti piedalīties aktivitātē “Atmini putnu dziesmas”. Piedaloties aktivitātē, dalībnieki dažādos Jelgavas parkos un skvēros – Raiņa parkā, Alunāna parkā, Ozolskvērā, Uzvaras parkā un Jelgavas pils parkā – mudināti iepazīt un atpazīt putnu balsis. Aktivitāte tiek organizēta Putnu dienu ietvaros, kas veltītas dabas izziņai un putnu daudzveidības popularizēšanai, ziņo pašvaldība.

Lai piedalītos aktivitātē, interesentiem jāsaņem īpaši sagatavotas darba lapas. Tās var saņemt Jelgavas Tūrisma informācijas centrā, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa pirmajā stāvā (Akadēmijas ielā 1) vai lejupjāielādē vietnē www.visit.jelgava.lv. Lai dalībniekiem būtu lielāks azarts piedalīties, pareizi aizpildot darba lapu, dalībnieki no Jelgavas reģionālā Tūrisma centra saņems suvenīru.

Pašvaldība atgādina par suņu turēšanas nodevu

Suņu īpašniekiem, kuri suni ved pastaigā Jelgavas publiskajā ārtelpā, ir jāmaksā ikgadējā pašvaldības nodeva par suņa turēšanu. Atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Par Jelgavas pilsētas pašvaldības nodevām” nodeva – 8 eiro gadā – bija jāsamaksā līdz 31. martam. To var izdarīt gan ar pārskaitījumu, gan klātienē Jelgavas pašvaldības iestādē “Pilsētsaimniecība” Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 16A.

Ikgadējā nodeva par suņa turēšanu, kas kopš pagājušā gada septembra ir 8 eiro, jāsamaksā par suni, kurš vecāks par sešiem mēnešiem.

No nodevas samaksas ir atbrīvotas personas ar 1. un 2. invaliditātes grupu, redzes invaliditāti, kā arī personas, kuru suns atrodas norobežotā īpašuma iekšējā teritorijā. Jāpiebilst, ka sunim ir jābūt ar mikroshēmu un reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā (LDC).

“Pilsētsaimniecība” informē, ka 2024. gadā nodevu ir samaksājuši 649 suņu saimnieki un kopumā iekasēts 3947,21 eiro. Pēc LDC datiem, 2025. gada 31. martā Jelgavā reģistrēts 5891 suns, bet līdz šai nedēļa nodevu nomaksājuši 445 suņu īpašnieki, un kopējā iekasētā summa sasniegusi 3553 eiro.

Suņu nodeva tiek ieskaitīta kopējā pilsētas budžetā un tiek izmantota dažādiem publisko teritoriju labiekārtošanas un uzturēšanas darbiem.

Pilsētas dome atgādina, ka saskaņā ar Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Sabiedriskās kārtības noteikumi”, kas nosaka sabiedriskās kārtības normas Jelgavas pašvaldības teritorijā, suņa īpašniekam vai turētājam aizliegts atrasties ar suni bez pavadas publiskajā ārtelpā, Langervaldes mežā, kā arī meža masīva teritorijā, kas robežojas ar Strautu ceļu, Veco ceļu un Rogu ceļu. Bez pavadas Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā suņus atļauts vest suņu pastaigu laukumos un citos mežos pilsētas teritorijā.

Īsumā

Mainīs bruģa segumu

Aprīlī Jelgavā atjaunos ietves segumu Rīgas ielas posmā no Garozas ielas līdz Skautu ielai ēku pāra numuru pusē, ziņo Jelgavas pašvaldība. Izdrupušā bruģakmens vietā aptuveni 140 metrus garā ietves posmā tiks ieklāts jauns bruģis. Lai veiktu seguma atjaunošanu, gājējiem un velosipēdu vadītājiem tiks slēgts ietves posms, nodrošinot kustību gar darbu zonu. Iedzīvotāji ērtākai kustībai aicināti izmantot ietvi pretējā ielas pusē.

Mudina iedzīvotājus atjaunot mājokļus

AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” 3. aprīlī sāk pieņemt pieteikumus jaunajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmā. Par kopējo programmas finansējumu 173 miljonu eiro apmērā līdz 2029. gadam paredzēts atjaunot apmēram 266 daudzdzīvokļu mājas. Pieteikšanās un realizācijas procesā jaunā programma paredz arī jaunus nosacījumus, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība. Jaunā programma paredz, ka projekta īstenotājiem vairs nebūs jādodas uz komercbankām piedāvājuma saņemšanai. Piesakoties programmā, “Altum” sadarbības partneri – “Swedbank”, “SEB banka” un “Citadele” – iesniegs savus piedāvājumus projekta pieteicējiem un klienti varēs izvēlēties.

Sāks veikala būvniecību

Ir sākusies teritorijas sagatavošana veikala būvniecībai Lielajā ielā 33. Ap teritoriju Lielās ielas un Dambja ielas krustojumā uzstādīts žogs, kas daļēji sašaurina ietvi, taču gājēju kustība nav ierobežota, norāda Jelgavas pilsētas pašvaldība. Ņemot vērā to, ka šeit pārvietosies smagā tehnika, iedzīvotāji aicināti būt piesardzīgi, ejot gar būvdarbu zonu. Darbu izpildītājs un atbildīgais par satiksmes organizāciju objektā ir SIA “KULK”, bet darbu pasūtītājs – SIA “SB”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.