ŽURNĀLISTA PIEZĪMES: Rīgai nāktos ievērot arī jelgavnieku intereses

Torņkalna stacijā pienācis Jelgavas vilciens. Taisnākais ceļš uz Latvijas Universitātes Akadēmisko centru un Nacionālo bibliotēku bīstami ved gar pašu dzelzceļa malu. Kas aizstāvēs to jelgavnieku, jūrmalnieku, tukumnieku, olainiešu un citu viņu ceļabiedru intereses, kuri ikdienas gaitās izmanto nevis auto, bet videi draudzīgo vilcienu?

Pirms astoņiem gadiem “Zemgales Ziņas” rakstīja par visai bīstamo gājēju taciņu, ko izmanto Jelgavas studenti, kas ar vilcienu brauc mācīties uz Rīgu un izkāpj Torņakalna stacijā. No turienes ved divi ceļi uz Latvijas Universitātes (LU) Akadēmisko centru, kas atrodas Jelgavas ielā. Viens ir normāla gājēju ietve gar Jelgavas ielu. Otrs – gājēju iemītā taciņa, kas ved gar pašu dzelzceļa malu.

LU Dabas māja, kurā atrodas Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, Ķīmijas fakultāte, kā arī Bioloģijas fakultāte, darbību sāka 2015./2016. mācību gadā. 2019. gadā tai pievienojusies Zinātņu māja, bet 2023. gadā plānots pievienot arī Rakstu māju. Augstskola attīstās, tikai gar dzelzceļa malu iemītā gājēju taciņa palikusi tāda pati kā agrāk. Tomēr tuvākajos piecos, desmit gados Akadēmiskā centra un Torņakalna stacijas savienojumā ir gaidāmas izmaiņas, ko sola ienest Torņakalna stacijas pārbūve, pielāgojot to topošajai “Rail Baltic” dzelzceļa maģistrālei.

Taciņas gar dzelzceļu Rīgā iežogos
Gājēju taciņa blakus dzelzceļam bija iemīta vēl daudzus gadus pirms LU Akadēmiskā centra izbūves. To izmantojuši Pārdaugavas iedzīvotāji un vilcienu pasažieri, kas no Torņakalna stacijas gar Kīleveina grāvi lūkojuši pa taisnāko ceļu nonākt Mūkusalas ielā vai arī caur Jelgavas ielas viaduktu nokļūt otrpus dzelzceļam – Uzvaras bulvāra un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pusē. Nav zināms, ka kādam no šī taisnā ceļa gājējiem būtu atgadījies ceļu satiksmes negadījums. Tomēr apmēram divdesmit metru posmā taciņa dzelzceļam pietuvojas tik cieši, ka gājēja soļi min sliežu balstus.

“Tādu bīstamu taciņu gar dzelzceļa malu Rīgā ir varbūt pat simts,” teic kāds vecs dzelzceļnieks. Tādu netrūkst arī Jelgavā un citviet, kur cilvēku ikdienas ceļiem cieši pietuvojas dzelzceļa sliedes. Arī vecais dzelzceļnieks atzīst, ka īsti prātīgi tas nav.