Grūtā brīdī viens iet pie mācītāja, cits dod priekšroku sarunai ar vecu draugu. Ir vēl kāds variants. Proti, vērsties laikraksta redakcijā un uzticēt savu bēdu, problēmu plašam lasītāju lokam. Patlaban, kad grūts brīdis ir arī bankām, Latvijas Krājbanka rīkojās citādi – uzaicināja reģionālos žurnālistus pie sevis jaunajā biroja ēkā Rīgā. Pārrunu stundai, pēc kuras baudījām sāļās tortes uzkodas, bija dots nosaukums «Mīti un realitāte finanšu pasaulē un Latvijā».
Nemaksājot piecdesmit santīmu par trolejbusu, no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Latvijas Krājbankas birojam lieliem soļiem pusstundā var aiziet kājām. Šai galvaspilsētas daļā, kur pirms pārdesmit gadiem bija manāmas vecā hipodroma paliekas un mazmazītiņi ģimenes dārziņi, tagad slejas Olimpiskais centrs, kur notika NATO sammits, «Arēna Rīga», kas sākās ar Paula sadziedāšanos, bet tika būvēta 2006. gada pasaules čempionātam hokejā. Beidzamajā laikā tur pacēlušās trīs divdesmit stāvu jaunceltnes ar elegantiem dzīvokļiem, kurās ievākušās kādas divdesmit ģimenes, – lielākā daļa dzīvokļu stāv tukši. Turpat blakus esot ieprojektēta vēl ceturtā šāda daudzdzīvokļu māja, bet tās būvēšana apturēta. Diezgan uzskatāmi var redzēt, ka trūkst tā turīgā vidusslāņa, kas šajos namos varētu dzīvot. Arī Krājbankas ēka tuvākajā apkārtnē izskatās mazliet dīvaini – pie tās atrodas neasfaltēta auto stāvvieta, kurā novietoti lepni, padārgi vāģi, bet, no tiem izkāpjot, pa dolomīta šķembu klājumu dāmai ar augstpapēžu kurpēm diez vai izdotos eleganti paklaudzināt. Tomēr lietuviešu uzņēmējiem (akciju kontrolpakete pieder lietuviešu bankai «Snoras») piederošās Latvijas Krājbankas stāvoklis tiek vērtēts kā salīdzinoši stabils. «Kad pārdeva biļetes uz «Titāniku», mums nebija naudas,» esot teicis bankas prezidents Mārtiņš Bondars. Ne tik smaga kā Lielā depresijaStarp mūsdienu Latvijā izplatītākajiem finanšu mītiem ir tādi, ka krīzes šūpulis ir Amerika, tāpēc tā galvenokārt skar ASV un vēl Rietumeiropu. Mūs – mazāk. Iekšzemes kopprodukta kritums norāda, ka krīze ir salīdzināma ar Lielās depresijas laikiem pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito sākumā. Satricinājumi un neuzticības krīze finanšu tirgos tiešām radījuši lielus zaudējumus pasaules banku sektoram. Kredītu zaudējumi un aktīvu norakstījumi no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 25. novembrim ASV bija 664,1, Eiropā – 275,1, Āzijā – 29,4 miljardi ASV dolāru. Tomēr tas nav pielīdzināms pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās pārdzīvotajai Lielajai depresijai, kad ASV iekšzemes kopprodukts (IKP – valstī saražotās produkcijas un pakalpojumu vērtība, izteikta naudā) samazinājās pat 25 procentiem. Mūsdienās ASV negatīvs IKP pieauguma temps (-0,5 procenti) parādās tikai 2008. gada trešajā ceturksnī. Latvijā IKP samazinājums šajā posmā ir 4,6 procenti (salīdzinājumā ar 2007. gada novembri). Tomēr ASV banku problēmas skar Latviju diezgan cieši, jo mūsējās arī aizņemas naudu starptautiskajos finanšu tirgos. Vietējo apstākļu mīnusiPiebilstot par Lielo depresiju, der akcentēt, ka Latvijā to vēl pastiprināja ārkārtīgās 1928. gada lietavas. Pēc toreizējās lejupslīdes bija vērojams ulmaņlaiku uzplaukums, kad valsts, domājot par nākotnē iespējamām nebaltām dienām, spēja uzkrāt septiņas tonnas zelta.Mūsdienās pasaules finanšu krīzi Latvijā pastiprina nevis dabas anomālijas, bet gan vietējās sociāli ekonomiskās attīstības problēmas, kas sevišķi asi iezīmējās trīs «treknajos gados». Proti, no 2005. līdz 2007. gadam iekšzemes kopprodukta kāpums bija mērāms ar divciparu skaitļiem (10,6; 12,2; 10,3). Tajā pašā laikā, piemēram, rūpniecības produkcijas izlaides palielinājuma temps samazinājās no apmēram sešiem līdz mīnus pieciem procentiem. Kā uzsver Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, līdz nesenam laikam straujo valsts ekonomikas attīstību veicināja uz patēriņu orientētie sektori, it īpaši tirdzniecība un būvniecība. Nav pārsteigums, ka, privātajam patēriņam un uzņēmumu investīciju aktivitātei mazinoties par vairāk nekā desmit procentiem, šie sektori uzrādīja spēcīgu kritumu – attiecīgi par 8,6 un 7,4 procentiem. Straujš pievienotās vērtības kritums patlaban ir gandrīz visos ekonomikas sektoros. Pozitīva attīstības dinamika novērojama vien tādās svārstīgās nozarēs kā zvejniecība, ieguves rūpniecība. Pieticīgu kāpumu vēl aizvien uzrāda komercpakalpojumi.Par konkurentiem – tikai labuJa konkurentam neveicas, vinnētājs dažkārt priecīgi berzē rokas. Taču sarunā ar baņķieriem, kolīdz jautājumi pavērsās «Parex bankas» likteņa virzienā, Krājbankas pārstāvji izteicās ļoti atzinīgi, liekot saprast, ka finanšu sistēmā savstarpējā atkarība, uztraukums par banku labo slavu ir ļoti vienojošs. Krājbankas valdes loceklis Ivars Priedītis uzsvēra, ka «Parex banku» vadīja gudri cilvēki. Muļķi taču nebūtu izstūrējuši cauri 1994. un 1995. gada banku krīzei Latvijā («Bankas Baltija» bankrots), tā sauktajai Krievijas krīzei (ekonomiskās sadarbības sašaurināšanās ar Krieviju 1997. un 1998. gadā). Šoreiz apstākļu vara bija stiprāka. Kāpēc valdībai «Parex» bija jāglābj? Viena atbilde – tā ļoti saistīta ar valsts naudas apsaimniekošanu. «Parex» daudz strādāja, lai bankā iesaistītu valsts iestādes. Tajā atraduši darbavietas arī diezgan daudzi bijušie ierēdņi vai viņu ģimenes locekļi. «Bez valsts iestāžu naudas šī banka nevarētu būt otrā lielākā Latvijā. Jā, bet es neredzu, ka tas būtu slikti,» teica I.Priedītis. Jāpiebilst, ka arī Latvijas Krājbanka nav norobežojusies no politiskajām aprindām. Tās valdes priekšsēdētājs jeb prezidents ir eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas agrākais kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars. Banku nacionalizācija, kas tagad notiek gan Eiropā, gan ASV, gan arī Latvijā, pēc baņķieru atzinuma, ir īstermiņa process. Valdību funkcijās nav pārvaldīt bankas. Tās arī neesot ieinteresētas kādu klientu, kam ir problēmas, izputināt. Tām vajadzīgi normāli, regulāri maksājumi. Tirgoties ar ieķīlātajiem īpašumiem neesot solīdu banku dabā. Lata devalvācija nav paredzētaSaistībā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasībām, izsniedzot Latvijai aizdevumu, finanšu ministrs Atis Slakteris minējis, ka sarunās ar fondu tika apspriesta doma mainīt lata piesaistes kursu vai paplašināt piesaistes koridoru. Jāatceras, ka nacionālās valūtas devalvācija teorētiski ir viens no instrumentiem, kā stimulēt eksportu. Taču, kā uzskata Krājbankas galvenā eksperte O.Ertuganova, tāds risinājums Latvijai nav piemērots. Ņemot vērā visas negatīvās šādas devalvācijas sekas, kas noteikti būtiski pasliktinātu Latvijas ekonomisko situāciju, tā nebūtu izdevīga arī eksportētājiem. Turot negatīvu tirdzniecības bilanci, Latvija lielākoties nodrošināja lielas importa plūsmas, kas tagad sarūk, mazinoties iekšējam pieprasījumam. Pagājušajā nedēļā parādījusies ļoti svarīga ziņa, kas oficiāli publicēta SVF mājas lapā, ka, izstrādājot programmu Latvijas ekonomikas atveseļošanai, tiks saglabāta lata piesaiste (nemainot piesaistes kursu, nepaplašinot piesaistes koridoru).
