Astoņpadsmit valstu bija pārstāvētas pasaules čempionātā ziemas peldēšanā, kas no 4. līdz 6. martam notika Rātinsāri salas pludmalē Oulu pilsētā Somijā.
Astoņpadsmit valstu bija pārstāvētas pasaules čempionātā ziemas peldēšanā, kas no 4. līdz 6. martam notika Rātinsāri salas pludmalē Oulu pilsētā Somijā. Karogu parādē varēja skatīt arī Latvijas krāsas, pretī dalībnieku uzvārdiem visaugstākā līmeņa sacensību protokolos bija klubu “Rīgas roņi”, “Jelgavas roņi” un “Pārlielupes roņi” nosaukumi, minēta arī Dundaga, Iecava, Ādaži.
Izrādās, aukstos ūdeņos norūdījušies ne vien ziemeļvalstu peldētāji – ap 400 dalībnieku vidū labi iejutās arī austrālieši un vienīgais libānietis. Tomēr augstākos sasniegumus sacensībās, kā jau varēja sagaidīt, guva sportisti no valstīm ar senām ziemas peldēšanas tradīcijām – Somijas, Krievijas, Lielbritānijas. Visvairāk zelta godalgu 25 metru celiņā nopelnīja mājinieki – katrā no dažādu vecuma grupu peldējumiem kā vīriešu, tā sieviešu konkurencē ar vislabāko laiku finišēja kāds somu sportists.
Mūsējie nepaliek malā
No “Pārlielupes roņiem” savus spēkus salīdzināt pasaules līmenī bija nolēmis jelgavnieks Mārtiņš Karols. Vecuma grupā virs 60 gadiem mūsu sportistam bija 44 konkurenti. Saskaņā ar nolikumu pirmie pieci iekļūs A finālā, otrie pieci cīnīsies B finālā. Mārtiņš diemžēl paliek tūlīt aiz šā desmitnieka, taču “diemžēl” nav īstais vārds, ja novērtējam jelgavnieka augsto vienpadsmito vietu pasaules čempionātā. 25 metrus peldēšanas celiņā viņš veicis 25,50 sekundēs. Vietas ceturtajā desmitā ieņem trīs “roņi” no Rīgas.
Raisai Petrovai no “Jelgavas roņiem” vecuma grupā līdz 59 gadiem ir visvairāk konkurentu – 60 dāmu gatavas pasaules līmeņa cīniņiem mīnus 18 grādu gaisa temperatūrā plus divu grādu siltā ūdenī. “Satraukums bija pārāk liels, neesmu apmierināta ar savu rezultātu,” Raisa vērtē tabulā atzīmētās 29,92 sekundes, kas devušas 27. vietu un ne tuvu nav viņas labākais sniegums. Tomēr teiktais izskan ar smaidu, jo neatsverams ieguvums ir sportiskā pieredze un sacensību draudzīgā gaisotne. “Noskaidroju, ka lielākā daļa dalībnieču ir sportistes peldētājas,” arī tas devis gandarījumu jelgavniecei, kurai ziemas peldēšana ir vien vaļasprieks,
Kluba biedru Andreja Iļjuka un Valērija Kisļakovska starts grupā līdz 49 gadiem ir veiksmīgāks. Andrejs, veicot distanci 20,46 sekundēs, iekļūst B grupas finālā, kur peld vēl ātrāk (20,30) un finišē ceturtajā vietā. Valēriju 21,31 sekunde ierindo 16. vietā, aiz viņa paliek Raitis Gultnieks no Ropažiem un vēl 34 sportisti no īstenām ziemas peldētāju valstīm.
Ar desmito rezultātu (21,26) vietu B finālā izcīna arī Aleksandrs Jakovļevs vecuma grupā līdz 39 gadiem. Finālpeldējumā viņš ir vēl ātrāks (20,06) un ierindojas otrajā vietā (kopumā septītajā). Šīs vecuma grupas peldētājs soms Tero Matkaniemi A finālā 25 metrus veic 15,69 sekundēs, uzstādot jaunu pasaules rekordu. Tas ir arī ātrākais peldējums visā čempionātā. Pēdējā 33. vietā šajā grupā finišē eksotiskais libānietis Ghadi Boustani.
Ņikita Petrovs kopā ar vēl 22 konkurentiem startē grupā līdz 29 gadiem, finišē pēc 23,83 sekundēm un ir četrpadsmitais. Desmit dalībnieku vecumā no septiņiem līdz 20 gadiem ir A grupā, un starp tiem arī četrpadsmitgadīgais jelgavnieks Ņikita Gorbatko. 22,53 sekundes viņu ierindo septītajā vietā un B finālā. Finālpeldējumā viņš 25 metrus veic 21,36 sekundēs, finišējot otrais.
Stafetes kā draudzības apliecinājums
4 x 25 metru stafetes peldējumos sacensību pēdējā dienā bija pieteiktas 11 valstis, tostarp arī Libāna. Ar vienu sportistu? “Tas jau arī bija viens no lieliskākajiem šo sacensību piedzīvojumiem – draudzīgās attiecības starp dalībniekiem. Libānietis ļoti gribēja piedalīties brīvā stila stafetē, un tika sadzirdēts. Tā zem Libānas karoga faktiski peldēja četru valstu pārstāvji,” stāsta Raisa.
Latvijas komandu šajā sacensībā pārstāvēja jelgavnieki Ņ.Gorbatko, V.Kisļakovskis un divi rīdzinieki. Pirmo vietu izcīnīja Somijas “roņi”, otrajā vietā Krievijas komanda, trešajā – Austrālijas. Tālāk vietu secībā – Lielbritānija, Latvija, Īrija, Kanāda, Norvēģija, Libāna, Vācija un Kazahstāna.
Čempionāta ievadā savukārt stafetes ziemas peldēšanas stilā (brasā ar galvu virs ūdens) rīkoja vietējais Oulu klubs, un tajās pie medaļas tika M.Karols kopā ar trim rīdziniekiem. “Ceļš līdz baseinam bija lāpu gaismā, ļoti skaisti,” pirmo vakaru Somijā atceras Mārtiņš.
Noslēgums – ar priekšnesumu konkursu
Čempionāta noslēguma pasākums bija krāšņs komandu šovs, kur iesaistīties varēja par nelielu dalības maksu, bet pirmajā godalgā nopelnīt 1000 eiro. Latvijas pārstāvji šoreiz bija starp daudzajiem skatītāju simtiem, bet ovācijas un žūrijas augstāko vērtējumu izpelnījās četri miesās ducīgi vīri no Krievijas ar humoristiski improvizētu Mazo gulbīšu deju no Čaikovska baleta “Gulbju ezers”.
Gan dalībnieki, gan rīkotāji noslēgumā atzina, ka čempionāts bijis labi organizēts. Pateicību par šo darbu, kas sācies jau pirms gada, izpelnījās ap 150 brīvprātīgo no Oulu Ziemas peldēšanas kluba.
Līdzās praktiskajam sporta guvumam bija arī teorētiskais – seminārā par ziemas peldēšanu kā veselīga dzīvesveida daļu ar saviem pētījumiem un praktiskās darbības rezultātiem iepazīstināja medicīnas zinātnieki un citu profesiju pārstāvji.
“Jelgavas roņu” prezidente R.Petrova kā ļoti vērtīgus min arī čempionāta dienās nodibinātos kontaktus ar domubiedriem no citiem līdzīgiem klubiem.
***
Sestā lielākā Somijas pilsēta
Pilsētu dibināja Zviedrijas karalis Kārlis IX 1605. gadā pie Oulu upes ietekas Botnijas līcī. No 1776. gada tā bijusi provinces galvaspilsēta.
Oulu nosaukums cēlies no sāmu valodas, tā nozīme – plūdi, palu ūdeņi.
19. gadsimta sešdesmitajos gados Oulu tirdzniecības flote bija lielākā Somijā.
Tagad Oulu pazīstama kā Ziemeļeiropas augsto tehnoloģiju centrs. Pilsēta ir lielākais darba devējs reģionā. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta augsta līmeņa veselības aprūpe un visdažādākie bērnu aprūpes dienesti.
Oulu ir arī gandrīz simts mācību iestāžu, no kurām nozīmīgākā ir Oulu universitāte, dibināta 1958. gadā. Tā ir otra lielākā valsts augstskola. Pilsētā darbojas daudz valsts un privāti finansētu zinātniskās pētniecības institūtu.
2005. gadā Oulu bija 127 213 iedzīvotāju.
