Eksperte: Zemkopības ministrija četrus gadus nav strādājusi pietiekami, lai ES likumdošanu mainītu par labu mūsu zemniekie.
Tikšanās laikā ar žurnālistiem no Latvijas pagājušajā nedēļā Briselē ES lietu eksperte un Eiropas Parlamenta deputāta Valda Dombrovska asistente Elīna Melngaile, stāstot par lobēšanas taktiku un valstu interešu aizstāvību, izteica vērtējumu, ka mūsu valsts Zemkopības ministrijas darbs, cenšoties panākt platību maksājumu palielinājumu Latvijai pēdējo četru gadu laikā nav bijis pārdomāts un efektīvs.Lobēšana – «kara māksla»Skaidrojot lobēšanas nozīmi Eiropā, E.Melngaile uzsvēra, ka valsts savas un savu zemnieku intereses var aizstāvēt divējādi. Par «kara mākslu» to sauc tādēļ, ka faktiski dalībvalsts «iejaucas» likumdošanas stratēģijā. Eksperte apgalvoja, ka pirms iestāšanās ES maksājumu apjoms Latvijai noteikts, ņemot vērā vēsturiskos rādītājus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām Latvijā, ražīguma un citiem datiem. Tā kā statistikas dati toreiz bijuši diezgan apšaubāmi un neatbilstoši reālajai situācijai, Latvijai noteikti tādi platību maksājumi, kādi tie ir, – viszemākie ES. Salīdzinājumam jāmin, ka pašlaik tiešo maksājumu atbalsts par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru Latvijai ir 63 eiro, Lietuvai 102, bet, piemēram, Grieķijas lauksaimniekiem – 441 eiro.ES lietu eksperte uzskata: «ZM vajadzēja koncentrēt visus spēkus vienam mērķim – panākt taisnīgākus platību maksājumus Latvijas zemniekiem, izmantojot Kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanu.» Laiks rosināt likumu grozījumus un tos panākt mūsu valstij bijis četri gadi. Ik pēc šāda termiņa lauksaimniecības politika tiek pārskatīta. Mūsu zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, kā norāda eksperte, bija jāizmanto abas lobēšanas jeb ietekmes iespējas. Viena no tām tiek dēvēta par «no apakšas uz augšu». Tas nozīmē, ka Latvijas pārstāvji rosina likumu grozījumus un ar pamatotiem argumentiem panāk, ka deputāti apstiprina izmaiņas. Taču M.Roze esot izvēlējies tikai otru stratēģiju – «no augšas uz apakšu», izmaiņas mēģinot panākt, nevis rosinot likumu grozījumus, bet par to runājot vadības līmenī ar Francijas toreizējo prezidentu Žaku Širaku. Eksperte uzsver, ka tāda taktika nevarēja sniegt rezultātus, jo Latvijas un Francijas ietekmes iespējas Eiropā nav salīdzināmas. Pārmetumus raida arī zemniekiPaužot biedrības «Zemnieku saeima» komentāru par ES lietu ekspertes izteikumiem, biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne «Ziņām» uzskaita neizdarības, ko, pēc lauksaimnieku domām, ZM pieļāvusi tikai pēdējā laikā. Nupat novembrī Briselē tika lemts par ES Kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanas jautājumiem. Pieņemtos lēmumus dalībvalstīs, tostarp Latvijā, sāks ieviest 2009. gadā, pabeigs līdz 2013.gadam. «Zemkopības ministrija savus darba rezultātus slavējusi, taču ir nopietnas bažas, ka jauninājumi lielai daļai saimnieku nebūs par iepriecinājumu. Patiesībā Briseles sarunu rezultātus var raksturot kā mazāko nelaimi no iespējamā, taču par sasniegumiem gan tos nosaukt nav pamata,» pauž zemnieku aizstāvji un piebilst: «Saprotams – lai lielajā Eiropas valstu saimē īstenotu mazas valstiņas Latvijas intereses, mūsējiem ir jāsameklē sabiedrotie. Taču Latvijas oficiālie pārstāvji gada garumā notikušajās sarunās tā arī nebija izveidojuši Latvijas pozīciju atbalstošu dalībvalstu koalīciju un galu galā ar savu viedokli palika vieni».«Zemnieku saeima» uzsver, ka sarunās varēja un vajadzēja panākt atrunu, kad tiks uzsāktas sarunas par nevienlīdzīgo tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Tā gala dokumentos radītu cerību, ka vienlīdzīgu konkurenci panāksim vismaz pēc 2013. gada. Taču biedrība par lielu sasniegumu neuzskata plašajā 25 lapu garajā politikas pārmaiņu dokumentā priekšpēdējā lapā iekļauto Eiropas Komisijas un Ministru padomes deklarāciju, ka tās «apņemas vispārēji izvērtēt iespēju attīstīt tiešo maksājumu sistēmu Savienībā, vērtējot tiešo maksājumu atšķirīgo līmeni dalībvalstīs». Pēc mūsu lauksaimnieku domām, šāda deklarācija neko cerīgi neizskatās. Taču Latvijas lauksaimniekiem nu šis teikums kalpos par slīkstošo salmiņu, pie kā turēties, lai cīnītos par nevienlīdzības mazināšanu Eiropas Savienībā. Arī citas reformas labu nesolaKaut arī Latvijā jau pašlaik ir zemākie atbalsta maksājumi, no 2013. gada visiem, kuru tiešajos maksājumos saņemtā kopsumma gadā pārsniedz 5000 eiro, tiks piemērota atbalsta samazināšana par desmit procentiem. Šādā veidā iegūto naudu valsts drīkstēs izmantot Eiropā definētām prioritātēm, ko gan Latvijas laukos nevar uzskatīt par svarīgākajiem mērķiem, piemēram, globālās sasilšanas ietekmes mazināšanai. «Kopumā ieguvumu ir maz. Ar 2010. gadu tiks likvidēta enerģijas kultūraugu atbalsta shēma, un vienlaikus tiešajiem maksājumiem piešķirti papildus 1,45 miljoni eiro gadā. Izdalot uz visiem, sanāk finansējuma palielinājums par apmēram vienu eiro hektārā. Valstij gaidāms arī ikgadējs piena kvotu palielinājums procenta apmērā, taču piena lopkopēji priecāsies tikai pa daļai, jo nu 70 procentu vietā būs jāizpilda 85 procenti saimniecības kvotas. Lai mazinātu negatīvo ietekmi, atdalot maksājumus no ražošanas, un atbalstītu piena un liellopu gaļas nozares, no tiešo maksājumu aploksnes valsts drīkstēs nodalīt 3,5 procentus. Taču jāsaprot, ka, šādi atbalstot abas nozares, Latvijā nāktos samazināt jau tā vismazākos tiešos maksājumus ES. Zemkopības ministrija savā panākumu sarakstā uzsvērusi arī birokrātijas samazinājumu, taču kas gan ir astoņu prasību atcelšana un pāris prasību atlikšana uz vēlāku laiku salīdzinājumā ar milzu birokrātiju, kas jāpilda šobrīd un kas nāks klāt nākotnē?»Sarunās mūsu ierēdņiem nav izdevies panākt pat to, kā atcelt nosacījumu, ka tiešajiem maksājumiem pieteiktajai zemei bija jābūt labā lauksaimniecības stāvoklī 2003. gada 30. jūnijā. Arī intervences mehānisms būs izmantojams vēl mazāk nekā līdz šim, tādēļ lauksaimniecība būs vairāk pakļauta neprognozējām tirgus svārstībām. Arī citas ar politikas pārskatīšanu nesaistītas nākotnes pārmaiņas lauciniekiem nepatiks. 2010. gadā gaidāma mazāk labvēlīgo apvidu maksājumu atcelšana. No 2009. gada Latvijā būs atļauts audzēt ģenētiski modificētus augus. No tā ieguvumi mūsu valstij apšaubāmi. Arī maksājumu atdalīšanu no ražošanas Eiropā gatavojas piemērot aizvien plašāk. «Zemnieku saeima» secina – patlaban nopietni jāpārvērtē, kā Briselē tiek aizstāvētas mūsu valsts intereses. Lai nākamās sarunas ministrs neatstātu pusratā, aizbraucot atvaļinājumā. Lai arī paši lauksaimnieki varētu gandarīti lepoties ar Zemkopības ministrijas labi paveiktajiem darbiem.Ko darījusi ministrija«Latvija ir panākusi, ka tiks pārskatīti platību maksājumu noteikšanas mehānismi,» apgalvo ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. ZM kategoriski noraida ES lietu ekspertes E.Melngailes izplatīto informāciju, ka ZM pēdējo četru gadu laikā nav izmantojusi iespējas, lai panāktu lielākus platību maksājumus Latvijas lauksaimniekiem. Visus šos četrus gadus ir noticis nepārtraukts darbs par maksājumu izlīdzināšanu, zināms, kā tie vēsturiski veidojās, par pamatu ņemot deviņdesmito gadu beigu un 2000. gada statistikas datus un uz to pamata veicot aprēķinus. Diemžēl gados, kuri tika ņemti par pamatu, Latvija atradās vienā no sliktākajiem periodiem lauksaimniecības pārstrukturizācijas procesā un bija tendence daudziem lauksaimniekiem neuzrādīt patiesus ražošanas apjomu datus, tāpēc Latvija iestājās par to, ka jāpārskata piešķiršanas kritēriji, jo šobrīd vairs nedrīkst balstīties uz novecojušiem datiem par Latvijas lauksaimniecības nozari. Runājot par Kopējās lauksaimniecības politikas «veselības pārbaudi», dažāda līmeņa sarunās ES un Eiropas Komisijas (EK) institūcijās Latvija esot uzstājusi, ka Komisijas piedāvātajā likumdošanas priekšlikumā jāiekļauj pārskatīšanas klauzula, kurā paredzētu, ka vēlākais līdz 2010. gada beigām tiks izvērtēti tiešo maksājumu mērķi, finansējuma apjoma noteikšanai izmantotie rādītāji, lauksaimniecības attīstība un situācija tirgos, un tiks sagatavots ziņojums un priekšlikumi par jauniem, vienlīdzīgiem nosacījumiem un finanšu sadales kritērijiem.2008. gada septembra un oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmju laikā notikušas trīspusējās (dalībvalsts, Prezidentūra un EK) tikšanās, kurās Latvija ir stingri paudusi nelokāmu pozīciju gan par tiešo maksājumu kritēriju pārskatīšanu, gan atbilstošu finansējumu visām dalībvalstīm jaunajiem izaicinājumiem. Savukārt 27. un 28. oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes laikā iesniegta kopējā deviņu dalībvalstu (Bulgārija, Kipra, Latvijas, Lietuva, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija) deklarācija, kurā pausta kopēja nostāja par to, ka jāpārskata tiešo maksājumu sadales kritēriji, kuri nedrīkst vairs būt balstīti uz vēsturiskajiem rādītājiem, ka jebkuri ES kopējā budžeta ietaupījumi ir jāizlieto atšķirību mazināšanai un ka jaunajām dalībvalstīm jānodrošina līdzvērtīgs finansējums jaunajiem izaicinājumiem. Tā rezultātā EK un Eiropas Padome pieņēma kopēju deklarāciju, ar kuru ir uzņēmusies saistības un gatava izvērtēt lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmu un pastāvošas atšķirības ES dalībvalstu starpā, ar mērķi veidot jaunu lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada.Sola izmaiņas pēc 2013. gadaZM informē, ka tieši pēc Latvijas uzstājīgās iniciatīvas pirmo reizi lauksaimniecības maksājumu sistēmas vēsturē ir panākta EK un visu dalībvalstu apņemšanās pārskatīt maksājumu sistēmu, lai 2013. gadā sāktu darboties jauna maksājumu sistēma, jo Latvija pēdējā sarunu raundā panāca EK solījumu pārskatīt maksājumus pēc 2013. gada, par ko tika pieņemta atsevišķa deklarācija. Latvijas viedokli šajā jautājumā aktīvi atbalstīja arī Igaunija, Lietuva un Polija.Četru gadu laikā gan zemkopības ministrs, gan ZM speciālisti esot piedalījušies neskaitāmās sanāksmēs EK, lai aizstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses un cīnītos par mūsu valsts lauksaimnieku līdzvērtīgām iespējām un tiesībām, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Latvijas prioritārie jautājumi ir aizstāvēti un argumentēti zemkopības ministra tikšanās laikā ar ES enerģētikas komisāru un lauksaimniecības un lauku attīstības komisāri, konkurences komisāri par vienlīdzīgu konkurenci. Kopējā lauksaimniecības politikā ir notikušas atkārtotas tikšanās ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas vadītāju, kā arī Latvijas viedokļa aizstāvēšana ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes, Īpašās lauksaimniecības komitejas, Baltijas un Ziemeļvalstu ikmēneša ES lietu ekspertu sanāksmēs un citos starptautiskos forumos.«ZM vairākkārt arī lūgusi Latvijas deputātus Eiropas Parlamentā paust Latvijas nelokāmo nostāju tiešo maksājumu izlīdzināšanā, taču līdz šim nav dzirdēts, ka šāds viedoklis teikts plenārsēdēs vai komisijās,» piebilst D.Muceniece, stingri norādot, ka Zemkopības ministrija vienmēr ir atsaukusies aicinājumam izskaidrot un palīdzēt Eiropas parlamentāriešiem Latvijai svarīgu jautājumu aizstāvēšanā.
