Kāds šis gads bijis uzņēmējiem, un kāda šķiet perspektīva nākamajam, kad par visu neizbēgami būs jāmaksā vairāk?
Edīte Krūmiņa, SIA «Ilgas kompānija» īpašnieceRokas nolaist nedrīkstGada sākums bija labs, beigas gan švakākas, mazliet tā kā stresojam. Nodokļi it kā tiek paaugstināti, bet jāsaprot, ka pie zemāka apgrozījuma nomaksātā summa samazinās. Daudzās frizētavās jau tagad cenas krītas, logos salikti lieli cipari, ka pakalpojums tiek piedāvāts krietni lētāk, pretējā gadījumā būtu jāpaliek bez klientiem. Domāju, pašlaik rentabilitāte nav liela, un decembris ir samērā tukšs mēnesis. Lielāka atsaucība vērojama vietās, kur piedāvājam pensionāriem atlaides, arī zīmols ir pazīstams. Jau tagad klientus informējam, ka nākamajā gadā piedāvāsim atlaides. Prognozes gan nav iepriecinošas, un, ja situācija prasīs, pieļauju, darbinieki būs jālaiž atvaļinājumos. Domāju, janvārī un februārī vajadzēs dzīvot no iekrājumiem, pēc tam jāskatās, kas būs tālāk. Ceru, ka ar martu būs labāk, tagad galvenais ir izdzīvot, un pēc jaunā gada pirmā ceturkšņa varēs skatīties, kas un kā. Jau tagad daudzi uzņēmumi savu darbību beidz. Uzskatu, ka darboties jāturpina, rokas nolaist nedrīkst. Ja nevarēsim citādi, sāksim strādāt par dempinga cenām, brauksim apkārt pa laukiem un frizēsim tur. Rezerves varianti jau izdomāti, jāskatās, kas notiks tālāk. Darbošanās skaistumkopšanas jomā ir visa mana dzīve, un esmu izlēmusi – ja tiešām «jāmirst», tad es būšu pēdējā.Jānis Uzars, SIA «Uzars» īpašnieksTraucē negodīga konkurenceJa skatāmies uz skaitļiem, tad tie šogad droši vien nekādi priecīgie nebūs, bet, no otras puses, – vai tad vienmēr visu izsaka skaitļi? Esmu optimists, un, redzot, kas noticis pasaulē, mūsu valstī un citos uzņēmumos, es neteiktu, ka šis bijis slikts gads. Drīzāk tas uzskatāms par pārmaiņu gadu, kas daudzas lietas licis sakārtot. Uzvarēs tie, kas mācēs ekonomisko krīzi izmantot savā labā. Grūti pateikt, kā tas izdosies pašam, taču zinu, ka vairākiem uzņēmējiem no jomām, kur samērā maz spēlētāju, ir plāni par citu firmu pārpirkšanu. Kopumā – nākotnē būs jāraugās, kā ietaupīt, kā strādāt efektīvāk. Kā bremzējošu faktoru varu minēt negodīgu konkurenci – kad konkursos ar neizprotami zemām cenām uzvar firmas, kas daudziem palikušas parādā, ar priekšapmaksu «aizlāpa» vecos parādus, un – ko tālāk? Acīmredzams, arī nodokļus šādas firmas nemaksā, un valsts nez kādēļ to akceptē, bet godīgi uzņēmumi šādos konkursos nevar vinnēt. Grūti saprast, ko valdība domā un vai vispār domā. Ja tautai būtu iespējams elektroniski to atlaist, tā arī notiktu, iešanai ielās cilvēki vairs neredz jēgu. Nākamgad, domāju, darbinieku skaita samazināšana būs, jo pabeigsim lielu objektu Ozolniekos, jaunu pasūtījumu ir maz. Jau tagad spriežam, kā celtniekus nodarbināt tālāk, – labāk tomēr nevis pusi atlaist, bet visus nodarbināt uz pusslodzi. Bruģēšanā situācija ir stabilāka.Andris Gailis, SIA «Andrea» valdes priekšsēdētājsKas pieradis, tas brauksKlājas kā jau visiem, strādājam. Loģiski, ka naudas plūsma samazinājusies, jo nav banku finansējuma. Cik naudas ir, tik ir, un to cilvēki savām vajadzībām arī izmanto. Tagad uzmanība tiek pievērsta tā sauktajam lētajam galam – automašīnām par cenu līdz septiņiem tūkstošiem eiro –, savukārt tie auto, kas maksā vairāk nekā astoņus tūkstošus, pašlaik ir «bez kustības». Vienkārši cilvēki nevar atļauties tērēt lielas summas, lai pārvietotos no punkta A un punktu B. Kas pieradis braukt, tas brauks arī turpmāk, taču jau ar lētāku auto – tas vairs nebūs 12 – 15 tūkstošu vērts braucamais, bet gan uz pusi vai trīs reizes lētāks. Burtiski darbojamies pēc vecām iestrādnēm – atgriežas agrākie klienti, ar ko sadarbojāmies pirms 15 gadiem. Skumji, ka pašlaik ir neziņa, kas notiks tālāk. Nevaram sagaidīt skaidru atbildi no valdības, nav motivācijas kaut ko darīt. Ja nodokļu naudas tērētāju ir vairāk nekā tās radītāju, tad kaut kas pareizi nav, turklāt pēdējie ir gatavi «braukt pāri ar ceļa rulli». Kaut ko plānot uz priekšu nav nozīmes, jo nezinām, kas notiks. Mūsu pakalpojumi ir pieprasīti, paliek jautājums, vai cilvēks pašlaik spēj par tiem norēķināties, ir daudzi, kuri par pakalpojumu varētu samaksāt kaut kad… Uzņēmējiem jādomā, kā izdzīvot, un mēs meklējam jaunas iespējas. Nestrādājam pirmo dienu un varam teikt paldies mūsu pastāvīgajiem klientiem.
