Kad otrdienas rītā iekšlietu ministrs un Tautas partijas formālais boss Mareks Segliņš ierosināja teju uz pusi samazināt ministru skaitu, šķita, ka tiek sākta kārtējā Segliņam raksturīgā ņaudošā populisma kampaņa – vēlēšanas tuvojas, un izdīkt sabiedrības labvēlību, lai nokļūtu vienā barikāžu pusē ar lielāko tās daļu «oranžajiem» tagad ir tik svarīgi kā vēl nekad.Norādot uz krīzes situāciju un nepieciešamību atlikt malā visas politiskās intrigas, ministrs apgalvoja, ka viņa vadītā partija rosina valsts pārvaldē veikt kapitālu pārbūvi, jo uzņēmēji, kuri ir lielākie nodokļu maksātāji, to vairs «nespēj pavilkt», un uzsvēra, ka «apņēmīgi jāsamazina arī aģentūru un citu valsts pārvaldes iestāžu skaits».Un te nu ne nobrīnīties, cik smalka var būt oranžo rafinētība – kā viens politisks grupējums ar Segliņu priekšgalā dodas divkaujā pats ar savu ēnu. Kā āža kāja laukā pa visām spraugām gan lien tāds pavisam nevainīgs jautājums – kuras partijas valdīšanas laikā gan tika saveidoti departamenti, aģentūras un citas struktūras ar «uzpūstiem» štatiem, padomnieku armijām, vietnieku vietniekiem un no tā izrietošo bardaku? Arī motivācija ministru portfeļu skaita samazināšanai, ziniet, tāda, ka cepuri nost – re, uzņēmējiem šis slogs kļuvis par smagu, bet citādi nodokļu naudas rijēju baru varētu mierīgi atstāt savās vietās, un tad nekāds valsts pārvaldes «kapitālremonts» nebūtu vajadzīgs!Turklāt – ja reiz tiek runāts par amatpersonu skaita «īsināšanu», vienlaikus būtu vēlams nākt klajā ar funkciju pārņemšanas priekšlikumiem. Pretējā gadījumā skaļā «reforma» būs gaužām kosmētiska, bet jaunu ierēdņu posteņu veidošana var kļūt par laika jautājumu.
