«Mazu brīdi pirms…» – šāds nosaukums bija dots Jāņa Lūsēna autorprogrammai, ko jelgavnieki trešās adventes pēcpusdienā varēja baudīt pilsētas kultūras namā.Mazu brīdi pirms gaismas, pirms Ziemassvētkiem – tāda bija noskaņa 15 J.Lūsēna dziesmām ar latviešu dzejas klasiķu Kārļa Skalbes un Viļa Plūdoņa vārdiem, kas veidoja koncerta pamatu. J.Lūsēns labi pazīstams kā komponists, kurš savas daiļrades sākumā sacerējis rokmūziku, vēlāk daudzu muzikālu izrāžu, dziesmu ciklu un teātra mūziku, kā arī sarakstījis vairākas kora kantātes, operas un citus lieldarbus, taču šī programma ieturēta kamermūzikai tuvā stilistikā, kur Kristīnes Zadovskas un Ingus Pētersona dziedājumu papildināja neliela pavadošā grupa ar pašu autoru pie taustiņinstrumentiem. Aranžējumi veidoti tieši šiem vokālistiem – ar I.Pētersonu komponists sadarbojas pirmoreiz, bet Kristīni atceramies no koncertprogrammas «Tēmas un motīvi», kad viņa kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu dziedāja fragmentus no J.Lūsēna lielformāta darbiem. Līdz ar dziedātāju balsīm skanēja vibrofons, zvaniņi un perkusijas (Māris Zīlmanis), ģitāra (Aivars Gudrais) un basģitāra (Jānis Lūsēns juniors). Lielākā daļa no piecpadsmit dziesmām ar K.Skalbes un V.Plūdoņa vārdiem uzrakstītas vasarā, kad bijusi īpaša iedvesma. Kā raksturoja autors, tā ir mīlas lirika – dziesmas par dzimteni, māti, ģimeni, bērniem, Dievu…Vakara tematikā labi iederējās arī divas lūgšanas – «Bērna lūgšana» ar Paulīnes Bārdas dzeju un Leonīda Breikša Sibīrijas sniegos sacerētā «Ziemas vakara lūgšana». Koncerta nobeigumā neiztika arī bez dažiem jau populāriem hitiem – «Trīs zvaigznes» un fragments no «Mistērijas par sapni un īstenību» (Māras Zālītes vārdi).Taču vislabāk gaiši smeldzīgo gaidīšanas laika noskaņu raksturo vārdi «Kad būtu nu sniegs» – vienas dziesmas pamatmotīvs, kas koncertā tika izpildīta vairākkārt.
