Ja vien finanšu aprindas, ko Latvija uzskata par saviem partneriem, labdariem vai pat draugiem, pēkšņi un kardināli nemainīs savu nostāju, Latvijas valdība ar premjeru Ivaru Godmani priekšgalā vistuvākajā laikā saņems savdabīgu dāvanu tās pastāvēšanas pirmajā gadadienā – nonākšanu pamatīgā parādu jūgā.Neatkarīgi no prāta asuma un politiskajām interesēm tagadējais premjers var tikai kost sev pirkstos, ka nav spējis konsekventi turēties pie paša teorētiskajiem uzstādījumiem, izvēloties aplamāko ceļu un pārforsētās ekonomikas deķītī izdedzinātos caurumus nolemjot lāpīt nevis ar konsekventu valdības izdevumu samazinājuma pavedieniem, bet ar visu Latvijas iedzīvotāju pieticīgajām finanšu adatām. Kā izcili trekns ielāps to vainagos Eiropas naudīgo institūciju un valstiņu aizdevumi, kas vismaz netiešā veidā katram vēl dvašot spējošam strādājošajam neprasot uzliks par obligātu pienākumu maksāt par savu līderu kļūdām.Sabiedrības ticību nevairo arī nemitīgā izvairīšanās no konkrētu summu minēšanas un spītīgā atteikšanās nodrošināt Starptautiskā Valūtas fonda aizdotajiem līdzekļiem īpašu uzraudzību. Tādējādi jautājums, cik smags būs kaklā kārtais parādu baļķis, paliks neatbildēts. Taču pat īsatminīgajai tautiņai pārāk dzīvā atmiņā vēl deviņdesmitajos gados (pirmajos «Godmaņa laikos») nezināmā virzienā pačibējušie G-24 žūksnīši un mīti par to saistību ar kundziņu rajonos slietajām savruppilīm. Un tam visam klāt – zināmas bailes no vēstures atgriešanās…Daudz laimes valdības pirmajā (ja Dievs dos – ne pēdējā) gadadienā! Apsveikt nav nepieciešams, dāvanu negribot esam saņēmuši visi kā viens, proti – masveida iejūgšanos parādu vezuma priekšgalā.
