Pirms pieciem gadiem aizsāktā ideja simboliski atainot vārtus, pa kuriem 17. gadsimtā Jelgavā ielaisti un izlaisti iedzīvotāji un ieceļotāji, nu guvusi taustāmu rezultātu. Vecpilsētā uzstādīti pirmie – Dobeles – vārti, ko mākslinieks Ronalds Jaunzems kā statīvu veidojis metāla kalumā senā pilsētas mūra veidolā, kur saglabājies viens akmens.
Kā «Ziņām» pastāstīja Jelgavas pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis, pilsētā nākamgad plānots iekārtot simboliskus vārtus četrās vietās, kur to nozīme bijusi izteiktāka. Savulaik bijuši pat astoņi vārti dažādos virzienos. 17. gadsimtā ap Jelgavu bija augsts valnis vai ūdens kanāls, tādēļ iebraukt un izkļūt no pilsētas varēja tikai pa vārtiem. Tā dēvētie Ezera vārti atradās tagadējā tirgus apkaimē, tie, kā atzīst G.Svikulis, bijuši progresīvākie, jo tur bija osta, liela ļaužu kustība, tādēļ Ezera vārtu apkaimē varēja uzzināt jaunākos notikumus. Vēsturiski nozīmīgākie bijuši Annas vārti, kur pašlaik ir Jelgavas Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca. Annas vārdā tie nosaukti par godu pēdējā Livonijas ordeņa mestra un pirmā Kurzemes un Zemgales hercogistes hercoga Gotharda Ketlera sievai Annai, kas bija tuvējā hospitāļa patronese. Toreiz tie saukti arī par Nabagu vai Soda vārtiem, jo turpat bija gan mazturīgo rajons, gan karātavas. Vismazāk vēsturiski zināmie ir Rīgas vārti, jo tie veda tikai uz Jelgavas pili, tādēļ caur tiem neplūda lielas ļaužu masas. Savukārt Dobeles vārti vēra ceļu uz Kurzemi. Pirmdien vecpilsētā laukumiņā pie Dobeles ielas uzstādīts to simbolisks atveidojums. Plānots, ka visiem atjaunotajiem vārtiem vienā ielas pusē būs pašlaik redzamais metāla kaluma statīvs, bet otrā – sfēriska plāksne apmēram 65 centimetru diametrā, ko rotās pilsētas karte, vaļņa aprises un vārtu nosaukums. Kopējās vienu vārtu izgatavošanas un uzlikšanas izmaksas ir ap 3500 latu. Vecpilsētas laukumu, piesaistot ES līdzfinansējumu, nākamgad plānots labiekārtot. Tur būs bruģēts iesegums, varēs apskatīt Jelgavas tūrisma karti, domāts izvietot arī soliņus. Gan G.Svikulis, gan pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins izteica bažas par uzlikto vārtu stabilitāti, tādēļ, ja būs nepieciešams, autors papildināšot režģa konstrukciju. Pašvaldībai arī jādomā, kā simbolu pasargāt no pilsētniekiem, kas vēlēsies to izmantot kāpelēšanai vai citām aktivitātēm, kas metāla vārtus var apskādēt.
