Četrdesmit ceturtā gada Ziemassvētku kaujas Kurzemē bija vienas no visasiņainākajām un visniknākajām latvju tautas un Latvijas vēsturē.
Četrdesmit ceturtā gada Ziemassvētku kaujas Kurzemē bija vienas no visasiņainākajām un visniknākajām latvju tautas un Latvijas vēsturē. Arī mūsu tautas traģēdija vislielāko dramatismu sasniedza šo kauju laikā, kad abās frontes pusēs latvieti piespieda nogalināt latvieti.
Sarkanarmijas pavēlniecība bija izstrādājusi operatīvo plānu Kurzemes cietokšņa sagrāvei. Staļins lika armijai triecienā pārraut fronti, sasniegt Baltijas jūru, ieņemt Liepājas un Venstpils ostas un iznīcināt Kurzemes cietoksni. Lai šo uzdevumu izpildītu, Staļins Ziemassvētku kauju priekšvakarā uz Kurzemi atsūtīja savu vietnieku maršalu Vasiļevski, artilērijas maršalu Čistjakovu, ģenerālštāba pārstāvi Frolovu un Baltijas frontes pavēlnieku Jerjomenko.
Bet nenotika vis tā, kā bija iecerējis Josifs Visarionovičs un izplānojusi armijas pavēlniecība.
… 23. decembra rīts uzausa, sārtojot asiņu un ieroču ugunīs. Pulksten pusdesmitos ar baismīgu viesuļuguni sarkanie ievadīja Ziemassvētku kaujas, kas turpinājās līdz 31. decembrim. Pat tie vīri, kas bija nostaigājuši kauju ceļus no Volhovas līdz Kurzemei, tādu uguns un dzelzs viesuli nebija pieredzējuši. Apmēram pēc stundas sarkano 22. armijas trieciengrupa, tanku un aviācijas atbalstīta, sāka uzbrukumu.
Jau cīņas pirmajā dienā uzbrucējiem izdevās vairākās vietās pārraut aizsardzības līniju un iebrukt apmēram piecus kilometrus mūsu pozīciju dziļumā. Nikni uzbrukumi turpinājās arī nākamajās dienās, bet to spars izsīka pret aizstāvju izmisīgo pretošanos un sabruka pret rūpīgi izplānoto un frontes dziļumā izveidoto aizsardzības sistēmu. Sarkanās masas, ko komandieri trieca nemitīgos uzbrukumos, aiz sevis atstāja simtus kritušo, un kaujas lauks pamazām pārvērtās par uzbrucēju kapsētu. Sarkanās armijas cilvēku un tehnikas zaudējumi bija nesamērīgi lieli, un triecieni tika pārtraukti. Bija pienācis 1944. gada 31. decembris. Frontē valdīja klusums. Ziemassvētku kaujas bija beigušās.
Staļina pavēle ieņemt Kurzemi netika izpildīta. Viņu vienīgais ieguvums bija šaura zemes josla, kurā vai katru metru klāja kritušie sarkanarmieši. Kurzeme dega, noasiņoja, bet nepadevās ienaidnieka pārspēkam.
Tāpat kā arvien, arī šogad 23. decembrī Nacionālo Daugavas Vanagu Jelgavas nodaļas biedri būs Kurzemē, kur atcerēsies un cieņā pieminēs kritušos, kas aizstāvēja savu dzimteni Latviju pret okupantiem.
