Vairākus gadus pagasta padome apkures uzlabošanai centās piesaistīt valsts līdzekļus, taču ikreiz tika saņemts atteikums. Pagājušajā rudenī pagasta pašvaldība renovāciju veica saviem spēkiem. Aukstā ziema pierāda, ka ieguldījums attaisnojas.
«Mums kā iestādei ierīkot siltumsūkni ir izdevīgi. Trīs kurinātājiem un santehniķim gan jāmeklē darbs citur,» stāsta Glūdas pamatskolas direktors Jānis Skrupskis. Viņš uzskata, ka jautājums par mazās skolas (tajā nav pat simts skolēnu) labiekārtošanu un pastāvēšanu ir principiāli svarīgs. Ja būs nostādne, ka lauciniekiem jāpārceļas uz pilsētām, mūsu skolas pastāvēšana ir apdraudēta. Taču pagastā ar tā vadītāju Laumu Kalvāni priekšgalā valda uzskats, ka visai Latvijai jābūt apdzīvotai. Iekārta ir smalkaAukstajā pirmdienas rītā, mācībām sākoties, ārā bija mīnus 15, taču klasēs temperatūra stabili turējās virs plus divdesmit. Ar zemes siltumsūkni darbināmie radiatori skolā ir lielāki un remdenāki salīdzinājumā ar vecajiem, kas tika izmantoti, ēku kurinot ar malku. «Radiatoriem ir pieci darbības režīmi, tādēļ siltumu var lietot saprātīgāk un taupīgāk,» piebilst skolas saimnieks Ints Sāvičs. Automātiski noregulēts, ka izejamās dienās mācību iestādē tiek uzturēta trīs četrus grādus zemāka temperatūra nekā darbdienās. Pieredzes vēl trūkstVecā apkures sistēma bija nolietojusies un, kā atzīst projekta būvuzraugs Atis Dreimanis, pat kļuvusi bīstama. Viņaprāt, lēmums, lietot siltumsūkni, ir drosmīgs – tā ir moderna tehnoloģija, kuras izmantošanā Latvijā trūkst pieredzes. Glūdas pagasta būvfirma «Centra Jaunzemji», kas siltumsūkni uzstādīja, sistēmai dod divu gadu garantiju. Tā avārijas gadījumā normālam skolas darbam nepieciešamo temperatūru uzturētu divi elektriskie sildītāji. Ziemeļvalstīs, kur zemes siltuma izmantošanu atbalsta valsts, apkures sistēmās tiek ievērota vēl papildu drošība – ja nav elektrības, iespējams, izmantot šķidro kurināmo.
