Augstākās tiesas Senāts lēmis uz laiku liegt izpildīt Jelgavas tiesas spriedumu, ar kuru dota zaļā gaisma no jelgavniekiem Renāra un Dairas Majoriem par labu SIA «Zemgales pērle» īpašniekam Jānim Freidenfeldam piedzīt it kā parādu 236 176,07 latu apmērā.
Tik lielas parādsaistības viņiem radušās, iespējams, fiktīvi slēgtu aizdevuma līgumu dēļ. Mājas iegādes laikā R.Majors parakstījis virkni dokumentu, kuros kā vienīgā strīdu izšķīrēja iekļauta Zemgales šķīrējtiesa, kuras atsevišķas amatpersonas ir personīgi pazīstamas ar J.Freidenfeldu un vairākkārt lēmušas par labu viņam, ļaujot no jelgavniekiem piedzīt apjomīgus parādus, kuru esamība ir apšaubāma. Šķīrējtiesu līgumā iekļaut drīkstotPērnruden Jelgavas tiesas tiesnese Līga Ašmane nolēma – Zemgales šķīrējtiesas spriedums, ka Majori J.Freidenfeldam parādā 236 176 latus, ir taisnīgs un izsniedza izpildrakstu šķīrējtiesas lēmuma piespiedu izpildei.Sarunā ar «Ziņām» tiesnese uzsver, ka šajā gadījumā līgumiskās attiecības bijušas starp fiziskām personām, tādēļ, kā to atzinis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, līgumos bijis atļauts iekļaut šķīrējtiesu. «Tas nebija viegls lēmums,» atzīst L.Ašmane, atklājot, ka lieta skatīta vairākus mēnešus. Viņa ņēmusi vērā, ka aizdevuma dokumentos bijis R.Majora paraksts, kas «ir būtisks pierādījums, turklāt viņš šķīrējtiesas spriedumu nav apstrīdējis». Tiesnese pieļāvusi būtiskus pārkāpumus?Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis 23. oktobrī parakstījis protestu par Jelgavas tiesas spriedumu. Pēc tā izskatīšanas Augstākās tiesas senatori decembrī secinājuši, ka J.Maizīša lūgums apturēt Jelgavas tiesas sprieduma izpildi ir apmierināms. Savukārt protests nodots izskatīšanai kasācijas instances tiesas sēdē, kas plānota 28. janvārī. Senatori jau patlaban atzinuši, ka protestā par Jelgavas tiesas spriedumu «ietverta norāde uz būtisku procesuālo tiesību normu pārkāpumu».Jāpiebilst, ka šis ir jau vismaz piektais zināmais gadījums, kad Augstākā tiesa kā prettiesiskus atceļ Jelgavas tiesas pēdējo gadu laikā «Zemgales pērlei» vai tās īpašniekam par labu pieņemtos lēmumus. Kā atzīst L.Ašmane, dažādās lietās, kur par labu «Zemgales pērlei» ļauts izsniegt izpildu rakstus, lēmumus pieņēmuši dažādi tiesneši. Ar J.Freidenfeldu vai viņam piederošo firmu viņa noliedz jebkādas saistības, kas norādītu uz apzināti par labu tikai vienai pusei pieņemtiem lēmumiem. Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Alberts Kokins skaidro, ka izskatāmās lietas tiesnešiem tiek sadalītas pēc nejaušības principa. Kāpēc vairākos gadījumos lēmējas bijušas vienas un tās pašas tiesneses, A.Kokins rosina «pajautāt datoram». Majorus vaino antireklāmas kampaņas rīkošanāJ.Freidenfelds uz lūgumu komentēt Augstākās tiesas lēmumu atbild: «Visiem zināms, ka var tiesāties un pārsūdzēt jebko līdz pat Senātam un process paredz, ka līdz sēdei tiek apturēta parāda piedziņa. Tā kā Majori izkrāpa daudz naudas, varēja noalgot advokātus, kuri attiecīgi dara savu darbu. Šajā gadījumā vienkārši ar meliem velk procesu garumā. Parāds jau no tā mazāks nepaliks un piedziņa arī nekur nepaliks. Vienkārši Majori par ietaupīto laiku samaksās saviem advokātiem. Turklāt Majori, paralēli strādājot pie SIA «Zemgales pērle» un personīgi manas antireklāmas, pēc tiesvedības beigšanās ir parūpējušies par manu īpašu attieksmi turpmākās piedziņas procesā.»
