Par vides aizsardzību Zemgales centrālajā daļā rūpējas Jelgavas Reģionālā vides pārvalde Hardija Verbeļa vadībā.
Jaunā gada pirmās darba sarunas sākumā īpaši nevedas – sirds pilna par attapšanos skaudrajā realitātē un valdības drastiskajiem plāniem glābt situāciju, kad teju visi pārgājuši izdzīvošanas režīmā. Aizmiglotas attīstības vīzijas, daudz neatbildētu jautājumu, pat dusmu, ko var saprast, ja jāzaudē darbs vai algas kontā turpmāk ieripos jūtami mazāka summa. Arī Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas Reģionālajā vides pārvaldē (RVP) noskaņojums nav no optimistiskākajiem. Lai speciālistiem saglabātu jau tā niecīgo (un citās valsts iestādēs ierēdņiem neraksturīgi zemo) atalgojumu, no darba nācies atlaist trīs darbiniekus, atklāj direktors Hardijs Verbelis, aizvien biežāk sarunā vilkdams robežu starp tad un tagad. Tomēr ar pašreizējām dzīves grūtībām jātiek galā, jārod izturība un nedrīkst zaudēt ticību, ka vides aizsardzība ir vajadzīga un kopā veicam lielu darbu, viņš pārliecināts.Darbs entuziastiemVides aizsardzības administrēšana valsts līmenī ir salīdzinoši jauna lieta, kas aizsākās 1989. gadā ar Vides aizsardzības komitejas izveidi. Tā, dažādi mainīta un reorganizēta, «noapaļojās» reģionālajās vides pārvaldēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā. Vienots VVD tika izveidots vien 2005. gadā, un nu tā pastāvēšana līdzšinējā statusā atkal ir zem jautājuma zīmes, tomēr darba uzdevumi paliek nemainīgi un kādam tie jāpilda, lai nesabojātu vērtīgāko, kas cilvēkiem pieder, – tīru gaisu, ūdeni un apkārtni. Dienests veic vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli, izsniedz tehniskos noteikumus, vairāku kategoriju piesārņojošās, atkritumu pārvadāšanas un apsaimniekošanas, dabas resursu nodokļa un ūdens lietošanas atļaujas, uzrauga piesārņojošo vielu emisiju vidē, bīstamo un sadzīves atkritumu, kā arī izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, darbības ar ķīmiskām vielām un pilda vēl citas funkcijas. Šie pienākumi pieprasa attiecīgi izglītotus un vidi mīlošus speciālistus, kuri arī grūtajos laikos nezaudētu nosacītu misijas apziņu. «Šeit pārsvarā strādā entuziasti, kam rūp daba un kas pārliecināti – tās aizsardzība tiešām ir vajadzīga,» pauž H.Verbelis, atklādams, ka Jelgavas RVP, kurā ietilpst arī Dobele un Bauska, nodarbināts 21 speciālists – septiņi atļauju un 14 inspekcijas daļā.«Līdz šim pie mums strādāt skaitījās samērā prestiži. Daudzus pēc pusotra darba gada ar atplestām rokām sagaidīja citas iestādes, kur varēja nopelnīt vairāk, jo VVD ir ļoti laba mācību bāze. Regulāri notiek semināri par konkrētām tēmām un administrācijas skola, tiek izstrādāta metodika. Mūsu cilvēki ir diezgan labi, zina likumus, jo pārsvarā darbojamies ar Ministru kabineta noteikumiem,» atklāj direktors.Slavēts un pērtsH.Verbelis iestādi vada kopš 2002. gada pavasara un piedzīvojis dažādus pavērsienus. «Te tiešām ir redzami darba augļi. Bijušas gan neveiksmes, gan diezgan lielas izdošanās. Piemēram, putnu gaļas ražotājs SIA «Lielzeltiņi» Bauskas rajonā, kur tika uzstādītas ļoti modernas attīrīšanas iekārtas. Bet esmu daudz «pērts» par cukurfabriku, ko vienlaikus var uzskatīt par veiksmi un neveiksmi. Panācām, ka arī viņi ierīko attīrīšanas iekārtas, kas izmaksāja miljonu eiro, tās gadu perfekti strādāja, bet tad uzņēmumu slēdza,» viņš stāsta, atklādams, ka savulaik sākts daudz labu lietu, piemēram, Zemgale ir nitrātu jutīga teritorija, un lepodamies, ka vēl pirms Lauku atbalsta dienesta administrētajiem Eiropas projektiem VVD prasīja saimniecībās ierīkot mēslu krātuves cūku novietnēs. Turklāt reģionā likvidētas visas mazās izgāztuves, atvēlot vietu poligoniem «Brakšķos» un «Grantiņos» Bauskas rajonā. Vēl jāsakārto meža izgāztuve, kas no padomju laikiem saglabājusies 4. līnijas apkaimē, kā arī «jāizstrīdas» par Ziemeļu tilta perspektīvo būvniecību Jelgavā, kas būtu Atmodas ielas turpinājums ārā uz Loka maģistrāli. «Mēs noteikti iestājamies pret šo projektu un, kamēr te sēžam, nekādus tiltus būvēt neļausim. Tomēr situāciju var uzlūkot arī no otras puses – dabas liegumam pāri iet nedrīkst, bet, ja tiltu uztaisītu, pilsētā tiešām būtu mazāk izplūdes gāžu, centrs atbrīvotos no autotransporta un bērniem būtu drošāk. Vide vienmēr ir kaut kādā konfliktā, un tās aizsardzība nekad nav bijusi prioritāte attiecībā pret ekonomiskajām interesēm, tomēr, apturot vienu vai otru projektu, nezinām, vai tā bijis labāk. Savulaik izdevies doties pieredzes apmaiņas braucienos uz dažādām valstīm. 21. gadsimtā tehnoloģijas ir tik modernas, ka pieļauju – tās nevar izdarīt tik lielu kaitējumu, kā cilvēki iedomājas. Dažkārt pietrūkst informācijas, un sabiedrība bieži pāršauj pār strīpu,» norāda H.Verbelis. Ceļā uz sakārtotībuReģionālajai vides pārvaldei Eiropas fondu finansētajos projektos bijusi liela daļa, kas pavērusi sadarbību ar dažādām iestādēm, organizācijām un pašvaldībām (arī starptautiskā līmenī), turpina direktors, īpaši uzteikdams Ūdensaimniecības projektu, kura pirmā kārta Jelgavā jau noslēgusies, vai radīto praktisko iespēju šķirot atkritumus. «Ar šo gadu reģionā ierīkoti 323 dalītās atkritumu vākšanas punkti. Ikviens varēs šķirot stiklu, plastmasu un kartonu,» ar gandarījumu pauž H.Verbelis, akcentēdams izglītības nozīmi šajā jomā, kas tiek īstenota jau daudzās mācību iestādēs. «Ja ir piemērs un nepieciešamā informācija, situācija noteikti sāk sakārtoties, tomēr attīstībai arī kāda nauda vajadzīga,» atzīst direktors, paliekot pie cerības par iesāktā veiksmīgu turpināšanos. Vides pārvaldības speciālists Nodrošina iespējas lietderīgāk izmantot vides resursus un samazināt piesārņojumu. Kontrolē, kā uzņēmumi ražošanas procesā samazina ietekmi uz vidi, ko atstāj notekūdeņi, atkritumi un izmeši. Uzrauga, vai ražotāji izmanto vidi saudzējošas tehnoloģijas. Pārzina aizsargājamo teritoriju vides kvalitāti. Novērtē jebkuras vides kvalitāti pēc piesārņojuma kontroles un pilda citas funkcijas. Nepieciešama augstākā izglītība vides zinātnēs. Var strādāt valsts pārvaldes institūcijās, pašvaldībās un uzņēmumos, kas nodrošina vides pārvaldības uzdevumu izstrādi un izpildi.
