Pagājušajā rudenī aizsāktās kinoaktivitātes turpināsies arī 2009.gadā, «Ziņām» pavēstīja Jelgavas Sv.Annas katedrāles mācītājs dekāns Tālis Rēdmanis.
Cikla «Kino garīgās dimensijas» pirmajā šā gada nodarbībā otrdien, 13.janvārī, pulksten 18 interesenti varēs noskatīties savulaik ļoti slavenu un pelnītu pasaules popularitāti guvušu darbu – «Jēzus Kristus superzvaigzne».Jelgavnieki redzēs leģendārās Endrjū Loida – Vēbera rokoperas pirmo ekranizējumu, ko režisors Normans Jevisons uzņēmis Izraēlā 1973.gadā, pusotru gadu pēc teātra pirmizrādes Brodvejā.«Jēzus Kristus superzvaigzne» ir gandrīz vai vispopulārākais no izcilā komponista sera E.Loida -Vēbera darbiem, kas veidoti kopā ar libretu autoru Timu Raisu. Vēlāk tapa arī labi pazīstamā «Evita» un «Zvaigžņu ekspresis», bet mūziklus «Operas spoks» un «Kaķi» var uzskatīt par 20.gadsimta ienesīgākajiem šoviem. «Jēzus Kristus superzvaigzne» dienasgaismu ieraudzīja 1970.gadā kā albums, bet 1971.gadā šis sacerējums tika uzvests Ņujorkā, kur kļuva par tā laika popkultūras zīmi. N.Jevisona ekranizējums jau uzņemšanas gadā kļuva par astoto ienesīgāko 1973.gada filmu, bet aktieri Teds Nīlejs un Karls Andersons par Jēzus un Jūdas lomām tika nominēti 1974.gada «Zelta globusam».Oficiālajai baznīcai gandrīz 30 gadus bija noraidoša attieksme gan pret rokoperu, gan tās ekranizējumu. Kopš rokoperas pirmizrādes kristiešu fundamentālisti pauduši sašutumu par to, ka Jēzus tēls tajā ir pārāk cilvēcisks un sadzīvisks. Vatikāns šo darbu atzina tikai 1999.gadā, un jau nākamajā gadā tas tika iekļauts katoļu svētku jubilejas programmā. Romas Gregoriāņu universitātes profesors Džeralds O’Kolinss izteicies, ka kristieši atveidojuši Kristu uz skatuves jau kopš viduslaikiem, un šis gadījums ne ar ko neatšķiras.Kā ierasts, sīkāk un izsmeļošāk par rokoperas un filmas «Jēzus Kristus superzvaigzne» pasaules gaitām kinokritiķe Anita Uzulniece pastāstīs pirms filmas izrādes Sv.Annas katedrālē. Ieeja uz pasākumu – par ziedojumiem.
