No tautas neapmierinātības apogejas līdz «lietussargu revolūcijas» otrajai sērijai, no proletāriešu sacelšanās atkārtojuma līdz dažu politisko līķīšu mēģinājumam augšāmcelties – tās ir tikai dažas versijas, kas līdz šim izteiktas par 13. janvārī gaidāmo protesta pasākumu Vecrīgā.Iepriekš tautas sanākšana bija centrēta ap vienas konkrētas personas apdraudējumu palikt amatā, šoreiz mērogs solās būt mazliet plašāks. Par protestu rata griešanos ar citu vērienu liecina arī gatavošanās – gluži kā barikāžu laikā pirms 18 gadiem, no siles atstumtie politikāņi masu pārvietošanai organizē autobusus un, kas zina, Doma laukumā darbaļaudis pacienās arī ar desiņām.Vairāk gan nomāc jautājums, vai un kas pēc tā visa mainīsies un ar ko trešdiena ausīs citādāka par otrdienu. Vai vara ielīdīs stūrī nokaunēties un premjers neskābā noģīmī aicinās uz priekšlaicīgām Saeimas vēlēšanām? Ekonomiski tas būtu izdevīgi, ja jūnijā varētu nošaut trīs zaķus uzreiz – ievēlot jaunus priekšstāvjus gan Saeimā, gan Briselē, gan pašvaldībās. Vai «tautas» prezidents izlīdzēsies, konkrētā nekonkrētībā no ārzemēm raidot masām kādu formāli stīvu murminājumu? Vai arī zooparka oligarhu brālība sakļaus savas rindas vēl ciešāk un reizē ar treknu pigu tautai parādīs, kurš te ir noteicējs, ka radu un līdēju bīdīšana siltos krēslos ir normāla prakse, bet taupība attiecināma uz inteliģenci un daudzgalvaino pensionāru pūli, ne «resno galu».Bet varbūt visi «uzflammējušies» sanāks, tad ziemeļnieciskā vēsumā izklīdīs, savukārt kāds ministrēns pēc laika, atceroties notikušo, intervijā ārvalstu kanālam atkal varēs flegmatiski bilst, ka Doma laukumā notika «nothing special»…
