Zemkopības ministrija sagatavojusi priekšlikumus ekonomikas aktivizēšanai laukos, lauksaimnieku aizstāvju organizācijas vēlas lielāku atbalstu ražošanai.
Lai šajā ekonomiski sarežģītajā un grūtajā situācijā steidzami uzlabotu un nodrošinātu atbalstu gan lauksaimniekiem, gan zivsaimniekiem un meža nozarē strādājošajiem, Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi priekšlikumus, ka ražošanas «iedzīvināšanai» jāatvēl papildu līdzekļi no Latvijai piešķiramās starptautiskās palīdzības ekonomikas atveseļošanai. Zemnieki vērtē, ka, pirmkārt, ministrija nav domājusi par nacionālo subsīdiju palielinājumu, kā arī priekšlikumos nav redzams, ka politiķu interesēs būtu samazināt birokrātijas slogu lauksaimniecībā.Atbalsts kredītsaistību atvieglošanaiKā «Ziņas» informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrija uzskata – galvenie papildu nepieciešamie instrumenti situācijas stabilizēšanai lauksaimniecībā ir atbalsts kredītsaistību atvieglošanai, kredītu garantijām, grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijai un izmaiņas ES un valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumos, kā arī uzņēmējdarbību regulējošos normatīvajos aktos.«Zemkopības ministrijas priekšlikumos apkopotais ir tās iespējas, kuras pašreizējos apstākļos mums vajadzētu izmantot, lai atbalstītu uzņēmējus. Tomēr arī viņiem jābūt gataviem apgūt jaunas iespējas, meklēt jaunas nišas un domāt, kā saliedēt spēkus, veidojot kopuzņēmumus un apvienojot resursus. Lauksaimniecība joprojām ir galvenais uzņēmējdarbības veids laukos, kas nodrošina lauku iedzīvotāju nodarbinātību un mazina cilvēku aizplūšanu no laukiem,» norāda zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.Pašlaik ekonomikas stabilizācijas plāna papildināšanas priekšlikumi iesniegti sociālajiem partneriem – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, biedrībai «Zemnieku saeima», zivsaimniekiem, mežsaimniekiem, Pārtikas uzņēmumu federācijai un citiem, lai apkopotu viņu ierosinājumus. Kad tie būs saņemti, ZM iesniegs priekšlikumus Ministru kabinetā, lai lemtu par finansējuma piešķiršanu to īstenošanai.Reaģē tikai pēc lauksaimnieku protestiemBiedrības «Zemnieku saeima» direktore Rita Sīle, paužot atzinību ministrijai par beidzot izstrādātajiem priekšlikumiem, tomēr vērtē, ka ZM strādājusi gausi un lauksaimniekos ieklausījusies tikai pēc tam, kad savu nosodījumu ministrijas lēnajam darbam izteikušas virkne nevalstisko lauksaimnieku organizāciju. ZM savus priekšlikumus izvērtēšanai zemnieku organizācijām izsūtījusi sestdien, 10. janvārī, bet jau pirmdien, dienu pirms protesta akcijas Doma laukumā, lūdza iesniegt kādus papildinājumus. To «Zemnieku saeima» arī izdarījusi. Kā skaidro R.Sīle, lauksaimnieku interesēs ir, lai nacionālās subsīdijas būtu vismaz tādā pašā apmērā, kā bija 2008. gadā. «Tas ļoti tieši ietekmē un atbalsta ražošanu, tādēļ nav izprotams, kāpēc ministrija savā dokumentā nav iekļāvusi punktu par subsīdiju palielinājumu,» saka R.Sīle, atgādinot, ka šogad to samazinājums plānots teju uz pusi salīdzinājumā ar pērno gadu. Otra lielā problēma, kuras risināšanu labprāt redzētu zemnieki, ir milzīgais birokrātijas slogs. Laikā, kad lauksaimniekiem intensīvi jāstrādā un jādomā, kā saglābt savas saimniecības, arvien ir neskaitāmas institūcijas, kas sīkumaini pārbauda viņu darbu. Turklāt daudzu šādu instanču funkcijas dublējas, tādējādi nepamatoti atņemot zemniekiem laiku darbam saimniecībā. Pirmdienas vakarā nosūtot savus priekšlikumus ministrijai, zemnieki tomēr nav atteikušies no dalības protesta akcijā šovakar. Lauksaimnieki no visas valsts plānojuši pulcēties Doma laukumā Vecrīgā, lai mītiņā parādītu, ka lauku uzņēmējdarbība ir teju vienīgā, kas reģionos ārpus pilsētām cilvēkiem nodrošina darbu un viņus notur laukos.