Meiju ceļa 35.a mājas iedzīvotāji par nama problēmām jau neskaitāmas reizes vērsušies visās iespējamās ar tā ekspluatāciju saistītajās instancēs, rakstījuši pašvaldības deputātiem un pilsētas saimniekiem.
Meiju ceļa 35.a mājas iedzīvotāji par nama problēmām jau neskaitāmas reizes vērsušies visās iespējamās ar tā ekspluatāciju saistītajās instancēs, rakstījuši pašvaldības deputātiem un pilsētas saimniekiem. Taču galvenā, ar jumtu saistītā problēma, kas īrniekus nomoka jau piecus gadus, nav pavirzījusies risinājuma virzienā.
«Tiek paskaidrots, ka naudas nav ne Domei, ne Nekustamā īpašuma pārvaldei. Bet mēs gribētu zināt, kur mūsu nauda īsti paliek. Pēdējos piecos gados bijušajā namu pārvaldē mainīti direktori, bet nekādi sodi par izsaimniekoto viņiem nav uzlikti,» rakstīts 20 dzīvokļu īrnieku parakstītajā vēstulē.
Īrniekus sagaida atkušņa duša
Atkušņa dienās mājas otrajā ieejā izveidojusies patiesi kritiska situācija. Mitruma pēdas manāmas jau pirmā stāva kāpņu laukumā. Ar katru nākamo stāvu mitrie laukumi kļūst aizvien plašāki, bet piektā stāva kāpņu telpas un abu pušu gaiteņu grambās sakrājušās pamatīgas ūdens peļķes. 72. dzīvokļa īrniece pie savām durvīm ūdens savākšanai noklājusi avīzes, jo ūdens no griestiem tek itin sparīgi.
Visvairāk no sniega un lietus ūdeņiem cieš gaiteņi, taču mitrums savu ietekmi atstāj arī uz dzīvokļiem.
Šoruden NĪP ceturtā un piektā stāva gaiteņos noņēmusi izburbušo linoleju, taču tālāka rīcība nav sekojusi. Tikai solījumi. Sastaptās īrnieces nožēloja, ka Ziemassvētkos ciemiņi raudzīsies uz pliki betonētajiem gaiteņiem ar mitruma atstātiem pleķiem.
Skumjākais, ka īrnieki uz svētkiem varētu palikt arī bez gaismas. Nesen elektrotīklu vīri par vienu piektā stāva elektrosadales skapi jau sastādījuši aktu, brīdinot, ka drošības apsvērumu dēļ varētu sekot elektrības atslēgšana. Arī «Ziņu» apmeklējuma laikā gaiteņa apgaismojums, acīmredzot mitruma ietekmē, pazuda.
NĻP nav naudas un konkrētības
Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) direktors Edijs Putnieks, kurš pirms reorganizācijas vadīja 1. namu pārvaldi (tās apsaimniekošanā bija minētais nams), apstiprināja, ka lielākās namu vainas parasti ir ilgstošas. Par tuvākiem apstākļiem viņš ieteica interesēties ēku ekspluatācijas nodaļā. Nodaļas vadītāja Natālija Vasiļjeva stāstīja, ka šī Meiju ceļa māja iekļauta visos ēku sarakstos, kam nepieciešams jumtu remonts. Pavisam pašvaldības māju jumtu sakārtošanai nepieciešami vairāk nekā 170 tūkstošu latu.
Līdzekļus šiem mērķiem NĪP prasījusi Domei, jo apsaimniekošanas uzņēmumam tas neesot pa spēkam. Pārvaldes finansiālā situācija pēc Namu pārvalžu reorganizācijas esot tikai pasliktinājusies, nevis uzlabojusies.
Meiju ceļa 35.a mājas jumta remontam nepieciešami 4785 lati. N.Vasiļjeva norādīja, ka, lai sakārtotu un uzturētu mīksto jumta segumu blokmājās, īres maksai vajadzētu būt vismaz 30 santīmu par kvadrātmetru. Šobrīd tā ir tikai 9,3 santīmi (privatizētajiem dzīvokļiem 8,2), un ne jau visi to nomaksājot. Novembrī īrnieku parāds pārsniedzis 1880 latu. Turklāt īres maksa domāta ne tikai jumta remontam, bet arī citu komunikāciju uzturēšanai.
N.Vasiļjeva piekrita, ka linoleja noņemšana gaiteņos to tehnisko stāvokli ir tikai pasliktinājusi. Taču par gaiteņu un mājas jumta sakārtošanu viņa nespēja neko konkrētu pateikt. NĪP rīcība atkarīga arī no Domes piešķirto līdzekļu apjoma. Labākajā gadījumā jumta remonts varētu būt tikai daļējs, nevis pilnīgs. Jācer gan, ka tas būs apjomīgāks nekā šovasar veiktais, sakārtojot jumtu virs 77. dzīvokļa. Atkušņa apstākļos par notikušiem remontiem nekas vairs neliecināja.
Pirmdien pie nama rosījās arī divi vīri ar ceļamkrānu. Viņi teicās tīrām ventilācijas lūkas. N.Vasiļjeva precizēja, ka viņi pārmūrē ventilācijas skursteņus. Tos apskatot, viņai licies, ka īrnieki vai kāds cits tos tīši būtu sabojājis. Īrnieki savukārt domā, ka tas notiek mitruma ietekmē.
Dome naudu nedos
Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans iepriekšminētās problēmas sakarā norādīja, ka Dome līdzekļus remontiem nedos. Namu sakārtošana veicama no iekasētās īres maksas. Tā gan namu uzturēšanas izdevumus pilnībā nesedz. Diemžēl Dome jau kopš 1995. gada no māju apsaimniekotājiem gaidot ziņas par katras ēkas apsaimniekošanas izmaksām. Ja šādi dati būtu Domes rīcībā, varētu sākt domāt par izdevumiem atbilstošu īres maksu. Saskaņā ar likumdošanu par visu taču jāmaksā tik, cik tas maksā.
U.Ivanu neapmierina arī NĪP darbs komunālo maksājumu iekasēšanā. Kā ar to var samierināties, ja oktobra rēķini, turklāt vēl kļūdaini, pie īrniekiem nonāk tikai decembra sākumā! Taču Dome atkal atbild tikai ar runām.
Apsaimniekotājs paliek līdzšinējais
Vienā jautājumā gan īrnieki sagaidījuši, ka Domes runām sekojusi arī rīcība. Proti, ar Domes lēmumu ēka nodota privatizācijai. Tas vairo iedzīvotāju šaubas, vai jaunais mājas apsaimniekotājs tās labā kaut ko darīs. Viņi grib zināt, kā namu tādā stāvoklī vispār varēja privatizēt.
Domes nekustamā īpašuma nodaļas vecākais inspektors un dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pārstāvis Ivars Krastiņš «Ziņām» teica, ka komisijas uzdevums esot privatizēt to, kas ar Domes lēmumu tai nodots. Nodaļa sagatavo lēmumprojektu, taču lēmuma pieņemšanai nepieciešams gan ēkas apsaimniekotāja, gan īpašnieka akcepts. Šajā gadījumā tas acīmredzot jau esot saņemts.
I.Krastiņš norādīja, ka neatkarīgi no apstākļiem mājas apsaimniekošana ir un paliek NĪP kompetencē. Ja nu vienīgi privatizācijas gaitā īrnieki apvienosies, izveidos savu sabiedrību un izvēlēsies citu apsaimniekotāju.
I.Krastiņš atzīst, ka šādas aktivitātes viņiem nenāktu par sliktu. Piemēram, kāda Lielās ielas 50 dzīvokļu nama īrnieki aplēsuši, ka īres naudā gadā viņi maksā apmēram 5500 latu. Diemžēl līdzekļi nonāk kopējā NĪP katlā, bet rūpes par ēkas uzturēšanu no šā uzņēmuma nav jūtamas. Atsevišķas mājas īrnieku sabiedrības un sava konta gadījumā īres iekasējumi ir pietiekami, lai paveiktu ko taustāmu. Protams, nozīme ir arī mājas iedzīvotāju kontingentam un attieksmei pret komunālo maksājumu veikšanu.
