25. decembrī pulksten 13 Penkules baznīcā tiks iesvētīts baznīcas zvans. Ceremoniju vadīs Dobeles ev.lut. baznīcas mācītājs Oskars Laugalis.
25. decembrī pulksten 13 Penkules baznīcā tiks iesvētīts baznīcas zvans. Ceremoniju vadīs Dobeles ev.lut. baznīcas mācītājs Oskars Laugalis.
Penkules baznīcu tāpat kā daudzas citas Latvijā skāra nežēlīgā padomju varas roka: 1963. gadā tā tika slēgta. Par laimi, ēkā neiekārtoja mehāniskās darbnīcas vai minerālmēslu noliktavu, baznīca kalpoja par sporta zāli. Tādēļ tā saglabājusies labāk par citām «bēdumāsām». Tomēr zaudējumi tāpat ir lieli 1965. gadā tika izsaimniekotas baznīcas svētbildes, ērģeles, nogāzts zvans. Tikai pateicoties Krastiņu mammām (tā penkulnieki sauc divas kundzītes), saglabāta altārglezna un dažas svētbildes, kas vēlāk nogādātas Pilsrundālē.
Baznīcas zvanu kādi centīgi ļaudis mēģinājuši realizēt Bēnes metāllūžņu sagādes punktā, taču tas nav izdevies, jo zvanam saskatīta mākslinieciska vērtība. Vēlāk tas nonācis penkulnieku Vilmāra Rasiņa un Riharda Cederštrema rokās, un viņi to aizveduši uz Pilsrundāli.
Pavisam nopostītas ir ērģeles tās brašie pionieri pa stabulei vien no baznīcas esot iznēsājuši.
Kad 1995. gadā baznīca sāka pildīt savu tiešo uzdevumu, draudzes priekšniece Ilze Kukša apņēmusies sākt tās atjaunošanu. Viņas vīrs Jevgeņijs organizējis darbus. Sākuši ar zvanu torņa atjaunošanu. Projektus izstrādājis arhiteks abu dēls Jānis. Pēc bilžu liecībām viņš mēģinājis baznīcu atjaunot tādu, kāda tā bijusi agrāk. Talkā nākuši koka amatnieki tēvs un dēls Liņņiki. Savu artavu tornim ziedojusi Jelgavas akciju sabiedrība «Torņu un autoceļu uzņēmums UBAK», kas palīdzējusi uzsliet pašu torni. Savukārt, pateicoties Zigismundam Imoberstekam, Penkules baznīca saņēmusi ziedojumus no Šveices Protestantu baznīcas.
Darbiem ritot, sākusies zvana atgūšana. Ilze Kukša devusies uz Pilsrundāli, bet turienieši nemaz nav gribējuši no vērtīgās mantas atteikties. Tikai ceturtais sarunu raunds beidzies sekmīgi.
Un nu zvans ir atgriezies savās īstajās mājās Penkules baznīcas tornī. Turklāt pārnākšana sakrīt ar zvana jubileju šogad tam aprit 400 gadu. Kā stāsta vecākie iedzīvotāji, kad penkulieši zvanījuši, skaņas bijušas dzirdamas pat Bukaišu pagasta mājās.