Mēs priecājamies par katru jūsu vēstuli ar informāciju par mūsu dzīves labajām un ne tik labām norisēm.
Mēs priecājamies par katru jūsu vēstuli ar informāciju par mūsu dzīves labajām un ne tik labām norisēm. Ar lielu patiku atveram vēstuli, lai izlasītu kaut ko pavisam jaunu un mums vēl nezināmu. Diemžēl ne jau visi uzreiz ķeras pie papīra un pildspalvas. Vieniem tam vienkārši neatliek laika, citi domā, ka varbūt nav vērts. Tādiem – nerakstītājiem – mēs piedāvājam citu iespēju – zvanīt redakcijai pa tālruni «Lasītājs ziņo»: 3022420.
Te nu jūs pāris minūtēs varat izstāstīt gan to, kas ar jums noticis vai nav noticis, ko gaidījāt un nesagaidījāt, par ko rājas kaimiņi, ko gar ausīm palaiduši pilsētas domnieki un Saeimas deputāti, kas jums krīt uz nerviem darba vietā, par ko uz jums dusmojas sievas vai vīra māte, ko labu jums iznācis piedzīvot veikalā un uz ielas – vārdu sakot par visu, ko būtu vērts zināt visai pilsētai un rajonam.
Lēkā nu!
Lai sasalst mēle tiem, kas žēlojās par bedrītēm Jelgavas ielās! Pilsētas saimnieki, tās žēlabas saklausījuši, cītīgi metušies bedres aizlāpīt. Un kas no tā iznācis? Aizbrauciet uz Driksas tilta galu – bedrīšu vietā uzkalniņi, pa kuriem ar auto var lēkāt kā pa tramplīniņiem. Lēkā nu!
Ž. B.
Dāvana radio meistaram
Tā kā 29. decembra rītā man pārstāja skanēt radio (domāju, 1983. gada izlaidums), bez kavēšanās aizgādāju to tuvējā radio remontdarbnīcā Lielajā ielā 49. Pieņēmējs manu radio paņēma, pieteica mazliet pagaidīt un iegāja dziļākā darbnīcas telpā. Es izgāju laukā, bet pēc 20 minūtēm atgriezos. Mans radio jau bija salabots. Par tik ātru darbu no manis pieprasīja Ls 2,90. Es meistaram centos pierādīt, ka radio ir ļoti vecs, tāpēc tā kopējā vērtība nav lielāka par latu. Turklāt man ir jāšaubās, vai tik īsā laikā viņš varēja nomainīt kādas detaļas.
Tā kā esmu pensionārs un pieprasīto summu samaksāt nevarēju, kļuvu augstsirdīgs un salaboto radio uzdāvināju meistaram pašam. Ko gan citu man bija darīt? Tuvojās taču jaunais gads, un dāvanas grib saņemt katrs…
Ar cieņu – J. Strods