Pētījumi dzīvības zinātnēs 20. gadsimta 70. gados ļāva veikt manipulācijas ar dzīvo organismu ģenētisko materiālu un radīt pirmās ģenētiski modificētās baktērijas, no tām savukārt radušies augi. No zinātniskā viedokļa gēnu inženierija un ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) ir panākums – par vairākiem atklājumiem piešķirtas Nobela prēmijas, un mūsdienās ikdienā gēnu inženieriju lieto zinātniskajās laboratorijās visā pasaulē gan fundamentālo dzīvības procesu izpētei, gan lietišķos pētījumos. Bez gēnu inženierijas sasniegumiem un ĢMO pielietojuma nebūtu bijis iespējams noteikt cilvēka genoma sekvenci, savukārt pagājušā gadsimta 80. gados izveidotās augu transformācijas sistēmas jau 90. gadu vidū ļāva sākt arī ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu komerciālos nolūkos. Stabilāka raža, augstāka kvalitāteTradicionālā augu selekcija ir lēns process, un ar tās palīdzību nevar iegūt šķirnes ar vēlamajām īpašībām, ja augiem tādas nepiemīt. Gēnu inženierija dod iespēju salīdzinoši ātri iegūt šķirnes ar jaunām, noteiktām īpašībām, tādējādi augu selekcija kļūst mērķtiecīgāka. Sākotnēji tika izvēlēti modifikācijas veidi, lai samazinātu pesticīdu un herbicīdu pielietojumu lauksaimniecībā. Pašlaik pasaulē aizvien palielinās ĢMO kultivēšana gan cilvēku pārtikai un dzīvnieku barībai (kukurūza, soja), gan arī vieglajai rūpniecībai (kokvilna). Nenoliedzot, ka ĢMO izplatībā bijusi nozīme dažu kompāniju reizēm agresīvajam mārketingam, jāsaprot, ka ĢMO audzējošiem fermeriem no tā ir labums, piemēram, samazināts pesticīdu daudzums, stabilākas ražas, augstāka to kvalitāte. Progress ĢMO attīstībā, iespējams, bijis pārāk straujš, lai sabiedrība pierastu pie domas, ka ikdienā lietojamā pārtika varētu saturēt citu organismu gēnus. Biologam šis arguments var likties smieklīgs, jo visa pārtika satur gēnus (DNS). Ikdienā mēs apēdam daudz dažādu mikroorganismu, augu un dzīvnieku DNS, bet tāpēc jau nekļūstam «modificēti». Bažas būtu novēršamas, atsvaidzinot atmiņā vidusskolas kursu bioloģijā, taču daļa vainas par sabiedrības attieksmi jāuzņemas arī zinātniekiem, kuri piemirsa savu darbu izskaidrot sabiedrībai saprotamā valodā. Tādēļ tagad jādomā, kā atjaunot konstruktīvu diskusiju, lai sabiedrības agresīvā nostāja nestātos ceļā attīstībai, kas nākotnē varētu nodrošināt cilvēces attīstību un izdzīvošanu. Ne uz nākotnes rēķinaGēnu inženierijas tehnoloģijas ir svarīgas mūsu labklājībai un sabiedrības ilgtspējīgai, līdzsvarotai attīstībai. ĢMO šķirnes, ar kurām saistītie riski ir plaši apspriesti, radītas pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, pamatojoties uz tā laika zināšanām un tehniskajām iespējām. Mūsdienās iespējams radīt šķirnes, kurās novērsti daudzi ar ĢMO audzēšanu un lietošanu saistītie riski, bet kurām tajā pašā laikā ir lielākas priekšrocības, salīdzinot ar konvencionālajām kultūraugu šķirnēm. Pasaules apdzīvotākajos rajonos ir nepieciešamas šķirnes, kas būtu izturīgas pret sausumu, paaugstinātu sāļu daudzumu augsnē un tajā pašā laikā sniegtu ievērojamākas un stabilākas ražas ar palielinātu uzturvērtību. Ja atteiktos no gēnu inženierijas un ĢMO tikai savu aizspriedumu un dažu ne īpaši veiksmīgu agrāko risinājumu dēļ, mēs atteiktos no daudziem nākotnes risinājumiem, kuriem patlaban nav alternatīvas. ĢMO attīstība ir vitāli svarīga ne tikai lauksaimniecībā, bet arī, piemēram, enerģētikā biodegvielas ražošanā vai notekūdeņu attīrīšanā, atkritumu pārstrādē, kā arī medicīnā farmakoloģisko preparātu ražošanā. Interesanti, ka lielākie protestētāji pret ĢMO ir nevis jaunattīstības valstu iedzīvotāji, kuriem tie nodrošina pārtiku un lauksaimniecības produkciju eksportam, bet gan ES bagāto valstu iedzīvotāji, kuriem ĢMO audzēšana tiešām bieži nesniedz nekādu papildu labumu. Kontrolēt un izglītotĢMO audzēšana pasaulē palielinās tāpēc, ka tas fermeriem sniedz priekšrocības. ES un Latvijā izveidota atbilstoša likumdošana un kontroles mehānismi, lai ĢMO dotās priekšrocības varētu izmantot atbildīgā un drošā veidā. Tajā pašā laikā trūkst izglītotu cilvēku, lai spētu efektīvi veikt uzraudzības pasākumus. Tāpēc nepieciešami zinātniski pētījumi un jāpaplašina izglītības programmas universitātēs, lai studentiem būtu iespēja iegūt objektīvu informāciju par ĢMO, kā arī iepazīties par ĢMO analīzes un uztveršanas metodēm. Jāizglīto sabiedrība, lai nebūtu iespējamas manipulācijas ar tās viedokli, piedraudot ar zivju gēnus saturošām zemenēm. Tas, starp citu, ir izdomājums, jo tādi organismi nepastāv. Parādās aicinājumi izsludināt no ĢMO brīvās zonas. Latvijā tādu veidošana nav pamatota. Patlaban vienīgais ES audzētais ĢMO veids – kukurūza MON 810 – nav Latvijas apstākļiem piemērots, un tā ģenētiskā modifikācija nedod nekādu labumu mūsu apstākļos. Turklāt mūsu valsts likumdošanā paredzēti stingri pasākumi, lai novērstu ĢMO nekontrolētu izplatību. Nebūs daudz zemnieku, kas varēs atļauties ieguldīt nopietnu darbu prasību izpildē, it īpaši, ja ĢMO audzēšana tiem nesniegs nekādas priekšrocības. Šādā situācijā izveidot no ĢMO brīvas joslas būtu populistisks pasākums ar apšaubāmu efektivitāti.Vērtē ilgi un pamatīgiPretēji valdošajam uzskatam ĢMO ietekme uz vidi un cilvēku veselību ir daudz pētīta, izmantojot dzīvnieku modeļus. Neviens pētījums nav parādījis viennozīmīgi negatīvu ietekmi. Protams, nepieciešams tālāks darbs, ņemot vērā sabiedrības vēlmi pēc papildu informācijas. Tajā pašā laikā jāsabalansē prasības pēc nodokļu maksātāju segtiem papildu pētījumiem ar to un ĢMO kultivēšanas sniegto labumu. Drošības prasības, kas tiek izvirzītas ĢMO, jau sen pārsniedz tās, kādas tiek izvirzītas jebkurai konvencionālajai lauksaimniecības kultūrai. Tārpu caurgrauzta kukurūzas vālīte drīzāk tiks atzīta par drošu lietošanai pārtikā nekā ģenētiski modificēta, kura no parastās atšķiras ar viena vienīga jauna proteīna klātbūtni, kurš ilggadējos pētījumos atzīts par videi un veselībai nekaitīgu.Gan gēnu inženierija, gan ĢMO mums ir vajadzīgi. Ar to pielietojumu saistītie riski nav lielāki par daudziem citiem, kurus uzņemamies, ārstējoties slimnīcā, vadot mašīnu vai ejot pāri ielai. Gēnu inženierijas tehnoloģijas ir jaunas un perspektīvas, taču, kā tas nereti gadās, zinātnieki piemirsuši runāt ar sabiedrību, ne tikai skaidrojot gēnu inženierijas potenciālu, bet arī tās drošības aspektus.Saīsināti no politika.lv
